Pilota memuāri.

got camera?

got camera?

[info]almighty_j
4.2.11 17:58
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Būtu ārkārtīgi interesanti pabildēt cilvēku auras pārpildītā vilciena vagonā. Saspiestas, deformētas un nedabīgas.

Kā to vispār var nesajust. Kā var nesajust to, ka kāds svešs atrodas tavā biolaukā. Paiet vismaz 5-10 minūtes, līdz tā sajūta pāriet. Līdz lauks izliecas, pielāgojas un ieņem stāvokli, kurā tas ir noslēdzies ap tevi (apmēram kā pastāvīgā magnēta lauki). Kamēr tas nav noticis, ir tāda 'uzplēsta', 'vaļēja' sajūta. Nepatīkama. Nekomfortabla.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]morphine
    4.2.11 20:09
    Soo true. Reizēm vajag tikt pēc iespējas tālāk no visām tām svešajām, saspiestajām auram, lai varētu vismaz kaut cik nostabilizēt savējo, savādāk gluži vienkārši kļūsti nervozs un ievainojams. Jā, un to nepareizības sajūtu var pilnīgi fiziski sajust.

    • [info]almighty_j
      4.2.11 20:57
      Ha. Exactly! Nu Tu nupat piefiksēji vārdos to, ko es (vells parāvis!) piemirsu pateikt. Tieši tā. Tur vajag nenormāli spēcīgu, uzlādētu (un nevis pēc garas dienas iztukšotu) biolauku, lai atspiestu nost no sevis visu to pārējo ļaužu ietekmi vismaz metra rādiusā. Citādi brīžiem liekas, ka pat paelpot nevar un gaiss kā tai Ziedoņa pasakā, kur cirvi varēja pakārt..

      • [info]morphine
        4.2.11 21:09
        Es parasti tādos gadījumos cenšos ap sevi izvedot tādu kā aizsarglauku, kuram nekas [negatīvs] netiek cauri. Tādu kā baltu, vieglu membrānu, kā olas čaumalu. Tipa neļauju [lasīt: cenšos neļaut] svešām aurām savējo ietekmēt.

        • [info]almighty_j
          4.2.11 21:18
          Man nesanāk. Un kālab lai sanāktu, ja pretī sēž, blakus sēž, aiz muguras sēž un vēl garām staigā. Pie loga parasti ir labāk, tur vismaz viena puse ir brīva. Nu, tas tā, ja mēs konkrēti paņemam..
          Bet principā pēc kādām 10 minūtēm. Pāriet. Pierodi. Lauks adaptējas. Tas laikam tāds vienīgais [pilna] sabiedriskā transporta mīnuss.
Powered by Sviesta Ciba