![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
- Paaugsies, sapratīsi, - māte allaž sacīja.
Paaugos. Nesapratu.
Gaidīju vēl brītiņu, pusaudžu gadus, nākamo dekādi.. Sak', nu, kad tad būs tas laiks, kad viss sāksies (tāpat kā citiem) un es skaitīšos (un, pats galvenais - jutīšos!) pieaudzis, ar visām no tā izrietošajām sekām, izpratni par dzīvi, cilvekiem, yada....??
Haaahahaha. Total bullšit. Vēl vienas muļķības no cilvēka puses, kuram būtu pieklājies zināt labāk. Tāda vecuma nav! Ir vecums, no kura pēc papīriem var nopirkt cigaretes un apmeklēt striptīzklubus, bet ar būšanu pieaugušam un prasmi dzīvot pašam savu dzīvi tam nav nekāda sakara. Šobrīd vienīgā pie horizonta peldošā atklāsme ir tā, ka bioloģiskajam vecumam ir visai maz saistības ar īsto, sajūtu vecumu. Varbūt pat, ka ķermenis savos hormonālajos procesos un sejas vaibstos atspoguļo to iekšējo stāvokli, kas ir tuvāk reālajam.
No tā man nākas secināt, ka
A) Piemkārt - bērns nav koks un neaug pats, atstāts savā vaļā, maģiski attīstot sociālās un citas prasmes, kas ierakstītas ģenētiskajā kodā. Vai kāds, pie velna, arhaisks priekšstats tev bija, ja vispār. Pat koki ir jālaista, doh!
B) Otrkārt - Conscious observer, jeb man tik ļoti mīļā Biocentrisma teorija, kura šajā gadījumā nozīmē, ka, ja mežā krīt koks, bet neviena [ar savu dzirdes orgānu] nav klāt, tad skaņas nav, ir tikai gaisa molekulu retinājums un sabiezinājums. Respektīvi - tu pats esi aktīva savas dzīves sastāvdaļa, fundamentāla sastāvdaļa, bez kuras dzīve gan var notikt, bet ne tavējā.
Līdz ar to viss sākas ar jautājumu, kam nav nekāda sakara ar vecumu:
Ko mēs gribam?
Atbilde? Visai vienkārši. Dekādē pēc tricāra es gribu:
Kopīgi ar Jetiju - vienu šitādu JaunŠmucenes pārvēršanai par ManCave
Un vienu šitādu vepri sevi. Lai var akmeņogles vest, un ne ar 47kW motoru.
%C2%A0-5.jpg)
Kāpēc? Jo vēlmēm nevar pārlēkt. Un tā ir vēl viena atskārsme. Tām nav sakara un līdz ar to piesaistes bioloģiskajam vecumam. Un, ja neesi jaunībā slīpējis ledu un tā vietā brauc ar traktoru, tad vēlme pacietīgi gaidīs savu izdevību, lauzīsies un lauzīsies uz āru. Kamēr izlauzīsies. & life shall be fun anew.
Paaugos. Nesapratu.
Gaidīju vēl brītiņu, pusaudžu gadus, nākamo dekādi.. Sak', nu, kad tad būs tas laiks, kad viss sāksies (tāpat kā citiem) un es skaitīšos (un, pats galvenais - jutīšos!) pieaudzis, ar visām no tā izrietošajām sekām, izpratni par dzīvi, cilvekiem, yada....??
Haaahahaha. Total bullšit. Vēl vienas muļķības no cilvēka puses, kuram būtu pieklājies zināt labāk. Tāda vecuma nav! Ir vecums, no kura pēc papīriem var nopirkt cigaretes un apmeklēt striptīzklubus, bet ar būšanu pieaugušam un prasmi dzīvot pašam savu dzīvi tam nav nekāda sakara. Šobrīd vienīgā pie horizonta peldošā atklāsme ir tā, ka bioloģiskajam vecumam ir visai maz saistības ar īsto, sajūtu vecumu. Varbūt pat, ka ķermenis savos hormonālajos procesos un sejas vaibstos atspoguļo to iekšējo stāvokli, kas ir tuvāk reālajam.
No tā man nākas secināt, ka
A) Piemkārt - bērns nav koks un neaug pats, atstāts savā vaļā, maģiski attīstot sociālās un citas prasmes, kas ierakstītas ģenētiskajā kodā. Vai kāds, pie velna, arhaisks priekšstats tev bija, ja vispār. Pat koki ir jālaista, doh!
B) Otrkārt - Conscious observer, jeb man tik ļoti mīļā Biocentrisma teorija, kura šajā gadījumā nozīmē, ka, ja mežā krīt koks, bet neviena [ar savu dzirdes orgānu] nav klāt, tad skaņas nav, ir tikai gaisa molekulu retinājums un sabiezinājums. Respektīvi - tu pats esi aktīva savas dzīves sastāvdaļa, fundamentāla sastāvdaļa, bez kuras dzīve gan var notikt, bet ne tavējā.
Līdz ar to viss sākas ar jautājumu, kam nav nekāda sakara ar vecumu:
Ko mēs gribam?
Atbilde? Visai vienkārši. Dekādē pēc tricāra es gribu:
Kopīgi ar Jetiju - vienu šitādu JaunŠmucenes pārvēršanai par ManCave
Un vienu šitādu vepri sevi. Lai var akmeņogles vest, un ne ar 47kW motoru.
Kāpēc? Jo vēlmēm nevar pārlēkt. Un tā ir vēl viena atskārsme. Tām nav sakara un līdz ar to piesaistes bioloģiskajam vecumam. Un, ja neesi jaunībā slīpējis ledu un tā vietā brauc ar traktoru, tad vēlme pacietīgi gaidīs savu izdevību, lauzīsies un lauzīsies uz āru. Kamēr izlauzīsies. & life shall be fun anew.
atceros,kā 10ajā klasē man likās,ka 12ās čaļi ir tāāādi pieauguši, un pirmajā kursā, ka tie no 3ā ir īsti vīrieši, un tie ap 30 nu vāāābše
un tad tu pats saproti,ka tev ir fakin 36 un nekāda apskaidrība nav nākusi, vien tas,ko esi izkodis vai aplauzies vai kā citādi apguvis
Puikas no 3šās klases ir baigi lielie, nāks un piekaus.
ratiņstūmēja.
Var teikt, ka
;)