Pilota memuāri.

Rere,
Kā neraksti, tā ierūsē.

Ignorance is bliss.
Kolīdz sāc kaut ko saprast no Pasaules, tā aizvien mazāk atgādina karalauku un aizvien vairāk sāk ost pēc ne pārāk jaukiem cilvēkiem. Skaudīgiem, snobiskiem, slēpti augstprātīgiem, un downright ļauniem. Pirksti gaisā, es esmu pats krutākais, jūs salašņas! Pelniet naudu, nevis esiet pavāri un tirgojiet skrūves!
Atklāsme, ka viņu TIEŠĀM ir ne mazums, un ka tie var izrādīties ne tikai tavi vecāki, bet pat dažs labs, kuru reiz esi uzskatījis par draugu, var darīt diezgan nomāktu.
Bet, kā reiz man kāds(-a!) teica: "tas bija sen un tā vairs nav taisnība." Yup. Taisnība. Tā vairs nav.
Toties tagad jēgu iegūst piezīmes par braucošu tabureti, pārvietošanos ar velo un vilcieniem. Arī pastāvīga cilvēka izvēle par labu luksusa klases bmw un pat dzīvesvietas izvēle. Ka tikai pavicināt pirkstiņus.
Droši vien man aiz muguras ierēkts ir ne reizes vien, bet kas par to. Manā žoga pusē vienmēr svarīgāka bijusi ideja, ticība labajam un viegla piešprice zinātnisku pekstiņu ar mērķi izpētīt, kas vēl tāds labs un foršs darāms šaipusē.

"Pastāvēs, kas parakstīsies"
/Rainis/