Nu varbūt neoliberālisma radikāļi ir kaut kas tāds kā zazis, piemēram, bet tur vajadzētu korekti nodefinēt kas tas neoliberālisms tāds ir un ar ko atšķiras no liberālisma parastā kas ir OK lieta.

(Reply to this) (Thread)

Tur jau tas joks, ka vispār nav zazis, bet brīvais tirgus, kamēr zazis pēc šīs pieejas būtu konservatīvs komunists. "Neoliberalism is contemporarily used to refer to market-oriented reform policies such as "eliminating price controls, deregulating capital markets, lowering trade barriers" and reducing, especially through privatization and austerity, state influence in the economy."

(Reply to this) (Parent) (Thread)

OK, taisnība. Tad sanāk ka es te vairāk redzu komunistiski orientētus cilvēkus kamēr šis ir par mazāk ierobežotu kapitālismu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, un es nesaprotu no kura brīža un vai vispār šāda definīcija ieviesās. Man neoliberālisms bija ķip progresīvie

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, te ir par ekonomisko pozīciju, par "laissez-faire", pilnīgi pretēji tai nosacītajai sociāldemokrātijai, ko atbalsta Progresīvie.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aha. Bet lokāli to tā nelieto un esmu apjukusi :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tas ir tikpat apjucinoši kā "griba" un "vēlme". :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vēlme taču ir parasta iegriba

(Reply to this) (Parent)

Jā te ir nedaudz tāsacīt bardaks terminos, piemēram neopuritāņus apzīmē kā ``liberastus`` kamēr liberāļi ir vairāk par brīvo tirgu utt. Neopuritāņi starp citu ir par spēcīgāku valsts tipa kontroli, tur ir dažādas pieejas - kontrole no valsts, kontrole no nevalstiskām organizācijām, bet organizēta, vairāk vai mazāk centralizēta strukturēta kontrole

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neobardaks :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Diezgan permanents bardaks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

+

(Reply to this) (Parent)

Vispār, kad fiziķi mēģina ironizēt par "svara" un "masas" nekorektiem lietojumiem, es vienmēr nodomāju - bļā, palasiet soctīklos, kā cilvēki piesmej jebkuru sociālo zinātņu terminu. :/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aha

(Reply to this) (Parent)

Es savā burbulī nekad neesmu dzirdējusi, ka progresīvos sauktu par neoliberāļiem, tiešām dzīvoju pārliecībā, ka neoliberāļi ir vienotība un reirs kā finanšu ministrs.

(Reply to this) (Parent)

To kas ir tipa "progresīvie", tas ir tipa BLM - LGBT - utt + vegāni/ zaļie ir vairāk šķiet zināms ar nosaukumu neopuritāņi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un tad ir puritāņi, kas būtu šokā par neopuritāņiem. "Neo" ir tas pats kas "ne"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams ka puritāņi klasiskie stipri atšķiras no neopuritāņiem. Neo šeit ir jaunie. Jaunie puritāņi.

Kas tomēr ir kopīgs?

Kopīgi ir pazemības un inducētas vainas apziņas elementi un paklausīgums kaut kādam ideju kompleksam. OK, mazliet cits ideju komplekss, bet ļoti līdzīgas reakcijas.

(Reply to this) (Parent)

Vēl līdzība: Gan puritāņi klasiskie gan neo puritāņi ir ieinteresēti cilvēku seksualitātē un tās kontrolē. Klasiskie - tās ir visas tikumības, gaidošās īstās mīlestības utt. Neo - tas ir pārāk liels uzsvars uz visām šīm identifikācijām. Baos gadījumos mērķa grupas tiek mēģināts ietekmēt kaut kādos virzienos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet uz šīs līdzības centienos intensīvi pārliecināt balstīt kaut ko ar pilnīgi pretējiem uzskatiem ir kas? Intensīvai pārliecināšanai ir veltīti vārdi radikālisms, fanātisms, ne pats termins taču.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es teiktu ka radikālisms/ fanātisms drīzāk ir par ideju realizācijas intensitāti, bet puritānisms ir par specifisku veidu. Tas specifiskais veids ietver a) dažu ideju pasludināšanu par nekritizējamām b) cilvēku pasludināšanu par apriori vainīgiem ( vienā variantā tas ir "grēcīgums", otrā "būšana par balto apsiedēju")

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu labi, bet atgriežoties pie sākotnējā uzstādījuma. Mums lv ir problēma ar brīvā tirgus radikāliem proponētājiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/Mums lv ir problēma ar brīvā tirgus radikāliem proponētājiem?/

Ne vairāk kā citur. Ir biznesa grupas un viņu intereses, reizēm tās nesakrīt ar vispārības interesēm, reizēm sakrīt. Ja nesakrīt, tad regulēšanai ir visādas valsts un iekšlietu iestādes kas to uzrauga. Viss kā parasti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lūk.

(Reply to this) (Parent)

šo arī pirmo reizi dzirdu. tas ir vispāratzīts vai tevis izgudrots?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Reti lietots, bet es neizdomāju.

(Reply to this) (Parent)

Neoliberaalisms ir viigjes lapa, ar ko korporaacijas piesedzas, kad faktiski piekopj nekrokapitaalismu

https://journals.sagepub.com/doi/full/10.1177/1024529420910382

(Reply to this) (Parent)

Taads kas nav iejuutiigais marksists? Bet ja nopietni, tad tur ir atsauce Uz rakstu. Briivaa briidii apskatiiszos.

Wokes nē?

(Reply to this) (Thread)

Nē. Es šokā.

(Reply to this) (Parent)

Nu, labrīt! Kas tad ir visas pie varas esošās partijas pēdējos 20 gadus, ja ne īsti neoliberāļi, kas to pat, šķiet, īpaši neslēpj (Vienotība, Latvijas Attīstībai, Par!, arī visi ZZS un AS). Nevajag jau skatīties uz kaut kādiem "viedokļu līderiem", bet tiem, kas ietekmē valsts reālās rīcības – nozaru, nodokļu politikas utt.

(Reply to this) (Thread)

O, tātad tu saproti par ko viņš runā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, man šķiet, ka es ļoti labi saprotu, par ko viņš runā.
Mēs visu laiku ievēlam "mazāko ļaunumu", kurš mums stāsta, ka "katrs pats savas laimes kalējs", vienlaikus smuki pieņemot likumus, kas veicina nevienlīdzību. Tas ir tas kā strādā centriski labēja politika jeb rietumu valodā neoliberālisms.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labi zināt

(Reply to this) (Parent)

Vai vienlīdzība ir viennozīmīgi laba? Vienmēr?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kaut neliels savējie/svešie nošķīrums to apstrīdēs

(Reply to this) (Parent)

Droši vien vienmēr nē, bet nevienlīdzība ir pierādīti slikta vienmēr.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir vēl trešais variants kas atbilstu viemēr nē, ja nevienlīdzība ir slikta vienmēr?

(Reply to this) (Parent)

Vai Latvijā pastāv partijas, kas vēlētos ieviest pretēju vai citādu politku, bet netiek ievēlētas? Rietumos? Kurš tur ir par to vienlīdzību?

(Reply to this) (Parent)

Nevienlīdzība ne vienmēr ir slikta. Ir lidmašīnas kabīne. Daži drīkst iet iekšā un pacelt lidmašīnu, citi nē. Nevienlīdzība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es jau nojautu, ka šis tiks novests līdz absurdam, nav resursu iesaistīties diskusijās par dumībām, sorry.
Tomēr nevar noliegt, ka sabiedrībās ar vienlīdzīgāku ienākumu līmeni dzīve mūsdienās tomēr rit gludāk, skat., banālo salīdzinājumu starp garlaicīgo rietum/ziemeļeiropu ar viņu progresīvajiem nodokļiem un wild east postpadomju telpu, ieskaitot putina krieviju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet ASV kur ( ja pareizi saprotu) ir mazāk vienlīdzības ir dinamiskāka ekonomika.

Varbūt labāka ideja ir nevis progresīvi bet fokusēti nodokļi. Ja uzņēmējs dara kaut ko vajadzīgi (kā Masks piemēram) - samazinma viņam nodokļus. Ja kaut ko bezjēdzīgu vai kaitīgu ( kā Zuzāns, piemēram) - palielinam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Personiski man Eiropas valstis kā vieta dzīvošanai šķiet nesalīdzināmi simpātiskākas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viņas ir drošākas, tam es piekrītu un štatos ir daudz turienei raksturīgu problēmu kam es arī piekrītu bet tieši dzīvošanas ziņā ir visādas interesantas nianses. Daudzās Eiropas valstīs sabiedrībai un kopienai ir pārāk daudz teikšanas pār indivīda privāto dzīvi. Daudz noteikumu. Daudz aizliegumu. Daudz kas obligāts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas ir tie noteikumi un aizliegumi, kas nabaga eiropiešiem traucē dzīvot, salīdzinot ar ASV? Eksistējoša sociālās aizsardzības un valsts veselības aprūpes sistēma lielākajā daļā valstu? Bezdarbnieku pabalsti un māmiņu algas?
Nu jā, riktīga iejaukšanās privātajā dzīvē, nav vārdam vietas, patiess ļaunums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu 2 izolēti piemēri - viens par Norvēģiju: Viņu tā saucamais bērnu aizsardzības dienests ir ar neadekvāti plašām pilnvarām atņemt vecākiem bērnus, pamatojoties tajā skaitā uz denunciācijām. Nu vai atkal piemērs #2: obligātās atkritumu šķirošanas ar ko es saskāros piemēram UK - kur cilvēkam mājās ir nu jau 5 miskastes un viņš ir spiests uzkrāt smirdīgus pārtikas atkritumus jo tos izved tikai 1x 2 nedēļās. Kad normāli šo šķirošanu vajadzēja noorganizēt savākšanas poligonos nevis uzkraut iedzīvotājiem. Tie tikai izolēti piemēri.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja būtu dzīvojis UK, tad zinātu, kā dažādām pašvaldībām ir dažādi atkritumu savākšanas nosacījumi, un arī atkritumu šķirošanas poligoni pieejami bez maksas.

(Reply to this) (Parent)

ASV dzīvojošie arī sūdzas par bezjēdzīgiem likumiem un aizliegumiem - man nāk prātā kaut kādi debili zālāju regulējumi utml., protams, tie atšķiras dažādos štatos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā šitas ir līdzīgi, ceļas no tā ka vietējo komūnu pašpārvaldēm ir tiesības regulēt mājsaimniecības.

(Reply to this) (Parent)

Domāju, ka ir nozares, kurās tas jau notiek, neko jaunu tu nepiedāvā, ne tieši nodokļu veidā, bet subsīdiju un grantu veidā jau sen. Jautājums vienmēr ir par to, kurš ir tas, kurš pasaka, kas ir labs un derīgs. Piemēram, ja ES subsidē intensīvo lauksaimniecību vai Latvijas valdība ļauj zāģēt aizvien tievākus kokus, tad tas ir konkrētu uzņēmēju, ne sabiedrības interesēs (jo sabiedrības interesēs ir arī vides aizsardzība (un nevajag te ķērkt par zaļajiem, tas ir piemērs, kurš varētu būt arī par jebko citu, kur saduras dažādu grupu intereses, kuras visas vienlaicīgi nav iespējams ievērot).
Ja valsts iegulda zinātnē, tam var būt pozitīvs efekts, tomēr ar to visdrīzāk nepietiek. Jābūt dažādiem diezgan klasiskiem mehānismiem, kas tomēr līdzekļus pārdala par labu plašākam interesentu lokam (lai uzturētu konkurenci un kvalitāti, piemēram) = risinājumi vienlīdzības virzienā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/Jautājums vienmēr ir par to, kurš ir tas, kurš pasaka, kas ir labs un derīgs./

Eksperti, protams.

/Piemēram, ja ES subsidē intensīvo lauksaimniecību vai Latvijas valdība ļauj zāģēt aizvien tievākus kokus, tad tas ir konkrētu uzņēmēju, ne sabiedrības interesēs/

Nu jā un šeit noteicošam būtu jābūt ekspertu slēdzieniem - mežs: Botānika, kā koki atražojas, cik daudz laika vajag - tās visas ir izpētītas lietas. Par lauksaimniecību tāpat: Kas jādara lai pārtikas sortimentu un cenas saglabātu esošajā līmenī.

/jo sabiedrības interesēs ir arī vides aizsardzība/

Ne vienmēr. Noteikta veida vides aizsardzības pasākumi var pazemināt dzīves līmeni. Samazināt ērtības. No tādiem jāizvairās par labu tiem pasākumiem kas šo negatīvo efektu nedod.

//Ja valsts iegulda zinātnē, tam var būt pozitīvs efekts, tomēr ar to visdrīzāk nepietiek.//

Protams. Otrs komponents ir lai šie sagatavotie speciālisti, eksperti atrodas lēmumu pieņemšanas pozīcijās.

//kas tomēr līdzekļus pārdala par labu plašākam interesentu lokam //

Domāju ka nē. Tā vietā jābūt mehānismam kas līdzekļus pārdala zinošo un protošo lokam. Vienkārši tāpēc, ka tad radīsies vairāk līdzekļu, pietiks visam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši meži ir interesants piemērs attiecībā uz ekspertiem, jo dažādu nozaru eksperti teiks radikāli pretējas lietas, atkarībā no tā, vai viņi ir vides zinātnieki, ekosistēmu pakalpojumu rēķinātāji, vai mežsaimniecības nozares eksperti. Nav tāda viena ekspertu viedokļa par lielāko daļu lemjamo jautājumu. Līdz ar to, kurš ir tas, kurš pieņem lēmumu, kurus ekspertus ielikt lēmumu pieņemšanas pozīcijās. Kuram ir augstākā autoritāte?
Ja uz šo nevar atbildēt, tad nav iespējams izveidot funkcionējošu sistēmu, kurā lēmumus pieņem eksperti, lai cik pievilcīga šī ideja nešķistu pirmajā brīdī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/ jo dažādu nozaru eksperti teiks radikāli pretējas lietas, atkarībā no tā, vai viņi ir vides zinātnieki, ekosistēmu pakalpojumu rēķinātāji, vai mežsaimniecības nozares eksperti./

nu lūk un te risinājums ir debate. Godīga debate vienmēr nonāks pie faktiem un secinājumiem no tiem.

/ kurus ekspertus ielikt lēmumu pieņemšanas pozīcijās. Kuram ir augstākā autoritāte?/

Akadēmiskos fundamentālos pētniekus - skatoties pēc viņu publikācijām. Apmēram tie paši mehānismi kādus lieto izvēloties kandidātus prestižām zinātnes balvām, vadošām pozīcijām pētnieciskās iestādēs un kā augsta līmeņa zinātniski žurnāli izvēlas ko publicēt un ko noraidīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

augsta līmeņa zinātniski žurnāli izvēlas ko publicēt un ko noraidīt, turot degunu pa veejam (The Grievance Studies Scandal) un/vai izpildot kriminaalu korporaaciju paveeles (The Surgisphere Scandal).


https://www.science.org/content/article/two-elite-medical-journals-retract-coronavirus-papers-over-data-integrity-questions

(Reply to this) (Parent)

+ miljons

(Reply to this) (Parent)

"Bet ASV kur ( ja pareizi saprotu) ir mazāk vienlīdzības ir dinamiskāka ekonomika."

Bet kāds labums no dinamiskākas ekonomikas sabiedrībai, kur cilvēks ar vidusmēra ienākumiem var vienā mirklī bankrotēt neplānotu medicīnas izdevumu dēļ, vai arī kļūt par bezpajumtnieku, kamēr turpina strādāt algotu darbu? Šie ir ikdienišķi ASV dinamiskās ekonomikas realitātes piemēri, nekas tāds ārkārtējs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ar to medicīnu ir 2 grāvji - viens kā ASV kur ``nav rociņu, nav cepumiņu`` variants, tipa neapdrošinājies => pats vainīgs, otrs tā kā pie mums LV kur it kā ir valsts uzturēta veselības aprūpe un reāli no viņas ir maz jēgas, ja kas nopietns gadās, tāpat labāk ir iet pie privātajiem vai kaimiņu valstīs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

variants a) valsts subsidēta medicīna, kuru var atļauties praktiski visi, ja nepatīk piedāvājums, ir opcija pie privātajiem

variants b) medicīnas izdevumi ir astronomiski, apmeklēt ārstus var atļauties tikai turīgie, ja tev kā nabagam nepaveiksies nokļūt slimnīcā un izdzīvot, visu mūžu varēsi maksāt parādu

*groza galvu* Mnjā, tiešām 2 grāvji.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet pag, medicīniskā apdrošināšana tak tajās ASV ir? Nu un tātad vai nu tev ir daudz naudas un tu neapdrošinies bet izvelc no maka ja vajag vai arī tev ir maz naudas un tu apdrošinies, ne?

Okej es saprotu - nav ideāli, jo ir tādi kam nav naudas arī tai apdrošināšanai. Tas ko es gribēju piezīmēt - ka valsts subsidētā medicīna arī nav ideāli jo tad viņa it kā ir pieejama visiem bet tā visiem pieejamā kvalitāte ir rindas, gaidīšana, gultas koridorā. Tipa kamēr pienāk tava rinda uz CT vai operāciju, audzējs jau ir ieaudzis videnē un pozdno doktor. Rezultātā ir tāda visiem pieejamās medicīnas ilūzija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

The average national monthly health insurance cost for one person on an Affordable Care Act (ACA) plan without subsidies in 2022 is $438.

(Reply to this) (Parent)

"kamēr pienāk tava rinda uz CT"

Un nevajag burt drāmu, pie CT var tikt uzreiz, ja ir akūta vajadzība. Uz MRI bija jāpagaida kādas 3 nedēļas.

(Reply to this) (Parent)

Mūsējā diemžēl kļūst arvien grūtāk pieejama, bet kas būtiski - dzīvībai bīstamās situācijās (onkoloģiskās slimības, sirds slimības) pie mums tomēr cilvēku izglābj, darbojas "zaļie koridori", ļoti sarežģītas operācijas apmaksā valsts ar minimālu pacienta līdzmaksājumu.

(Pateicoties tam, divi mani ģimenes locekļi joprojām ir dzīvi, ASV situācijā tā diez vai būtu, vai arī mums visiem būtu jāpārdod mājokļi.)

Arī "Ātrā palīdzība" pie mums brauc bez maksas. ASV, ja nokrīti ar sirdslēkmi un ātros kāds izsauc, tad rēķins var būt tāds, ka labāk samaņu neatgūt.

(Reply to this) (Parent)

Jeb vispārinājums: Mums nevajag vienlīdzību. Mums vajag veicināt visu to kas paātrina zinātniski tehnisko progresu un kavēt visu to kas palēnina zinātniski tehnisko progresu. Tik vienkārši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ko tik visu mums nevajag.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pa citu nezinu bet tieši šo - jā vajag. Mums visiem.

(Reply to this) (Parent)

Dzeltens jau pareizi skaidro. Neoliberālisms ir ideoloģija, kas uzskata, ka ekonomikas audzēšana ir valsts pārvaldes galvenais morālais uzdevums.

Man spilgtākais piemērs liekas mūsu reakcija uz 2008. gada krīzi, kurā Latvija bija "konsolidācijas" čempione visas eiropas līmenī, bet tauta to mierīgi "norija" (salīdzini ar Grieķijas reakciju, kur objektīvi bija pat mazāka jostas vilkšana). Tieši tā gatavība norīt visu, ko iesaka kaut kādi starptautiski baņķieri, arī ir tas Latvijas "neoliberālais ekstrēmisms" par kuru runā Kaprāns. https://www.tandfonline.com/doi/pdf/10.1080/01629778.2019.1635174

(Reply to this) (Thread)

Hmm. Tad sanāktu, ka radikālisms izpaužas neprotestēšanā un pieņemšanā? Jeb ekstrēmists ir Dombrovskis ar konsolidācijas plānu?
Un ja bez pretenzijām pieņem pabalstus un minimālās algas celšanu, tas arī ir ekstrēmi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai tad tas, ka krievi akceptē "speciālo kara operāciju" neliecina par zināmu pasaules uzsktata ekstrēmismu? Ekstrēms uzskats te ir domāts pasaules kontekstā, nevis lokāli.

"Latvia’s austerity measures were the biggest among the three Baltic states, and were “unprecedented by historical and international standards,” according to the IMF."

un tomēr

"Latvians returned Prime Minister Valdis Dombrovskis to office with an increased mandate even after unemployment more than doubled and average wages dropped almost 14 percent since he took office 19 months ago."

(https://www.bloomberg.com/news/articles/2010-10-04/latvian-voters-give-dombrovskis-increased-mandate-even-as-budget-cuts-bite)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man liekas, tas tomēr ir jautājums par to kā mēs lietojam valodu. Krievu akceptu es sauktu par vienaldzību, apātiju, egoismu, domājot tikai par savu kabatu un vēderu. Ne velti arī vienaldzība un remdenība ir tikusi atzīta par grēku kristīgajā kontekstā. Ekstrēmismu es lietotu saistībā ar aktīvu rīcību. Varbūt domāju nepareizi, nezinu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No valodas viedokļa Tev, protams, taisnība. Es to uztveru kā hiperbolu, lai akcentētu, cik šādi uzskati ir neparasti.

(Reply to this) (Parent)