Vai vienlīdzība ir viennozīmīgi laba? Vienmēr?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kaut neliels savējie/svešie nošķīrums to apstrīdēs

(Reply to this) (Parent)

Droši vien vienmēr nē, bet nevienlīdzība ir pierādīti slikta vienmēr.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir vēl trešais variants kas atbilstu viemēr nē, ja nevienlīdzība ir slikta vienmēr?

(Reply to this) (Parent)

Vai Latvijā pastāv partijas, kas vēlētos ieviest pretēju vai citādu politku, bet netiek ievēlētas? Rietumos? Kurš tur ir par to vienlīdzību?

(Reply to this) (Parent)

Nevienlīdzība ne vienmēr ir slikta. Ir lidmašīnas kabīne. Daži drīkst iet iekšā un pacelt lidmašīnu, citi nē. Nevienlīdzība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es jau nojautu, ka šis tiks novests līdz absurdam, nav resursu iesaistīties diskusijās par dumībām, sorry.
Tomēr nevar noliegt, ka sabiedrībās ar vienlīdzīgāku ienākumu līmeni dzīve mūsdienās tomēr rit gludāk, skat., banālo salīdzinājumu starp garlaicīgo rietum/ziemeļeiropu ar viņu progresīvajiem nodokļiem un wild east postpadomju telpu, ieskaitot putina krieviju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet ASV kur ( ja pareizi saprotu) ir mazāk vienlīdzības ir dinamiskāka ekonomika.

Varbūt labāka ideja ir nevis progresīvi bet fokusēti nodokļi. Ja uzņēmējs dara kaut ko vajadzīgi (kā Masks piemēram) - samazinma viņam nodokļus. Ja kaut ko bezjēdzīgu vai kaitīgu ( kā Zuzāns, piemēram) - palielinam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Personiski man Eiropas valstis kā vieta dzīvošanai šķiet nesalīdzināmi simpātiskākas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viņas ir drošākas, tam es piekrītu un štatos ir daudz turienei raksturīgu problēmu kam es arī piekrītu bet tieši dzīvošanas ziņā ir visādas interesantas nianses. Daudzās Eiropas valstīs sabiedrībai un kopienai ir pārāk daudz teikšanas pār indivīda privāto dzīvi. Daudz noteikumu. Daudz aizliegumu. Daudz kas obligāts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas ir tie noteikumi un aizliegumi, kas nabaga eiropiešiem traucē dzīvot, salīdzinot ar ASV? Eksistējoša sociālās aizsardzības un valsts veselības aprūpes sistēma lielākajā daļā valstu? Bezdarbnieku pabalsti un māmiņu algas?
Nu jā, riktīga iejaukšanās privātajā dzīvē, nav vārdam vietas, patiess ļaunums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu 2 izolēti piemēri - viens par Norvēģiju: Viņu tā saucamais bērnu aizsardzības dienests ir ar neadekvāti plašām pilnvarām atņemt vecākiem bērnus, pamatojoties tajā skaitā uz denunciācijām. Nu vai atkal piemērs #2: obligātās atkritumu šķirošanas ar ko es saskāros piemēram UK - kur cilvēkam mājās ir nu jau 5 miskastes un viņš ir spiests uzkrāt smirdīgus pārtikas atkritumus jo tos izved tikai 1x 2 nedēļās. Kad normāli šo šķirošanu vajadzēja noorganizēt savākšanas poligonos nevis uzkraut iedzīvotājiem. Tie tikai izolēti piemēri.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja būtu dzīvojis UK, tad zinātu, kā dažādām pašvaldībām ir dažādi atkritumu savākšanas nosacījumi, un arī atkritumu šķirošanas poligoni pieejami bez maksas.

(Reply to this) (Parent)

ASV dzīvojošie arī sūdzas par bezjēdzīgiem likumiem un aizliegumiem - man nāk prātā kaut kādi debili zālāju regulējumi utml., protams, tie atšķiras dažādos štatos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā šitas ir līdzīgi, ceļas no tā ka vietējo komūnu pašpārvaldēm ir tiesības regulēt mājsaimniecības.

(Reply to this) (Parent)

Domāju, ka ir nozares, kurās tas jau notiek, neko jaunu tu nepiedāvā, ne tieši nodokļu veidā, bet subsīdiju un grantu veidā jau sen. Jautājums vienmēr ir par to, kurš ir tas, kurš pasaka, kas ir labs un derīgs. Piemēram, ja ES subsidē intensīvo lauksaimniecību vai Latvijas valdība ļauj zāģēt aizvien tievākus kokus, tad tas ir konkrētu uzņēmēju, ne sabiedrības interesēs (jo sabiedrības interesēs ir arī vides aizsardzība (un nevajag te ķērkt par zaļajiem, tas ir piemērs, kurš varētu būt arī par jebko citu, kur saduras dažādu grupu intereses, kuras visas vienlaicīgi nav iespējams ievērot).
Ja valsts iegulda zinātnē, tam var būt pozitīvs efekts, tomēr ar to visdrīzāk nepietiek. Jābūt dažādiem diezgan klasiskiem mehānismiem, kas tomēr līdzekļus pārdala par labu plašākam interesentu lokam (lai uzturētu konkurenci un kvalitāti, piemēram) = risinājumi vienlīdzības virzienā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/Jautājums vienmēr ir par to, kurš ir tas, kurš pasaka, kas ir labs un derīgs./

Eksperti, protams.

/Piemēram, ja ES subsidē intensīvo lauksaimniecību vai Latvijas valdība ļauj zāģēt aizvien tievākus kokus, tad tas ir konkrētu uzņēmēju, ne sabiedrības interesēs/

Nu jā un šeit noteicošam būtu jābūt ekspertu slēdzieniem - mežs: Botānika, kā koki atražojas, cik daudz laika vajag - tās visas ir izpētītas lietas. Par lauksaimniecību tāpat: Kas jādara lai pārtikas sortimentu un cenas saglabātu esošajā līmenī.

/jo sabiedrības interesēs ir arī vides aizsardzība/

Ne vienmēr. Noteikta veida vides aizsardzības pasākumi var pazemināt dzīves līmeni. Samazināt ērtības. No tādiem jāizvairās par labu tiem pasākumiem kas šo negatīvo efektu nedod.

//Ja valsts iegulda zinātnē, tam var būt pozitīvs efekts, tomēr ar to visdrīzāk nepietiek.//

Protams. Otrs komponents ir lai šie sagatavotie speciālisti, eksperti atrodas lēmumu pieņemšanas pozīcijās.

//kas tomēr līdzekļus pārdala par labu plašākam interesentu lokam //

Domāju ka nē. Tā vietā jābūt mehānismam kas līdzekļus pārdala zinošo un protošo lokam. Vienkārši tāpēc, ka tad radīsies vairāk līdzekļu, pietiks visam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši meži ir interesants piemērs attiecībā uz ekspertiem, jo dažādu nozaru eksperti teiks radikāli pretējas lietas, atkarībā no tā, vai viņi ir vides zinātnieki, ekosistēmu pakalpojumu rēķinātāji, vai mežsaimniecības nozares eksperti. Nav tāda viena ekspertu viedokļa par lielāko daļu lemjamo jautājumu. Līdz ar to, kurš ir tas, kurš pieņem lēmumu, kurus ekspertus ielikt lēmumu pieņemšanas pozīcijās. Kuram ir augstākā autoritāte?
Ja uz šo nevar atbildēt, tad nav iespējams izveidot funkcionējošu sistēmu, kurā lēmumus pieņem eksperti, lai cik pievilcīga šī ideja nešķistu pirmajā brīdī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/ jo dažādu nozaru eksperti teiks radikāli pretējas lietas, atkarībā no tā, vai viņi ir vides zinātnieki, ekosistēmu pakalpojumu rēķinātāji, vai mežsaimniecības nozares eksperti./

nu lūk un te risinājums ir debate. Godīga debate vienmēr nonāks pie faktiem un secinājumiem no tiem.

/ kurus ekspertus ielikt lēmumu pieņemšanas pozīcijās. Kuram ir augstākā autoritāte?/

Akadēmiskos fundamentālos pētniekus - skatoties pēc viņu publikācijām. Apmēram tie paši mehānismi kādus lieto izvēloties kandidātus prestižām zinātnes balvām, vadošām pozīcijām pētnieciskās iestādēs un kā augsta līmeņa zinātniski žurnāli izvēlas ko publicēt un ko noraidīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

augsta līmeņa zinātniski žurnāli izvēlas ko publicēt un ko noraidīt, turot degunu pa veejam (The Grievance Studies Scandal) un/vai izpildot kriminaalu korporaaciju paveeles (The Surgisphere Scandal).


https://www.science.org/content/article/two-elite-medical-journals-retract-coronavirus-papers-over-data-integrity-questions

(Reply to this) (Parent)

+ miljons

(Reply to this) (Parent)

"Bet ASV kur ( ja pareizi saprotu) ir mazāk vienlīdzības ir dinamiskāka ekonomika."

Bet kāds labums no dinamiskākas ekonomikas sabiedrībai, kur cilvēks ar vidusmēra ienākumiem var vienā mirklī bankrotēt neplānotu medicīnas izdevumu dēļ, vai arī kļūt par bezpajumtnieku, kamēr turpina strādāt algotu darbu? Šie ir ikdienišķi ASV dinamiskās ekonomikas realitātes piemēri, nekas tāds ārkārtējs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ar to medicīnu ir 2 grāvji - viens kā ASV kur ``nav rociņu, nav cepumiņu`` variants, tipa neapdrošinājies => pats vainīgs, otrs tā kā pie mums LV kur it kā ir valsts uzturēta veselības aprūpe un reāli no viņas ir maz jēgas, ja kas nopietns gadās, tāpat labāk ir iet pie privātajiem vai kaimiņu valstīs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

variants a) valsts subsidēta medicīna, kuru var atļauties praktiski visi, ja nepatīk piedāvājums, ir opcija pie privātajiem

variants b) medicīnas izdevumi ir astronomiski, apmeklēt ārstus var atļauties tikai turīgie, ja tev kā nabagam nepaveiksies nokļūt slimnīcā un izdzīvot, visu mūžu varēsi maksāt parādu

*groza galvu* Mnjā, tiešām 2 grāvji.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet pag, medicīniskā apdrošināšana tak tajās ASV ir? Nu un tātad vai nu tev ir daudz naudas un tu neapdrošinies bet izvelc no maka ja vajag vai arī tev ir maz naudas un tu apdrošinies, ne?

Okej es saprotu - nav ideāli, jo ir tādi kam nav naudas arī tai apdrošināšanai. Tas ko es gribēju piezīmēt - ka valsts subsidētā medicīna arī nav ideāli jo tad viņa it kā ir pieejama visiem bet tā visiem pieejamā kvalitāte ir rindas, gaidīšana, gultas koridorā. Tipa kamēr pienāk tava rinda uz CT vai operāciju, audzējs jau ir ieaudzis videnē un pozdno doktor. Rezultātā ir tāda visiem pieejamās medicīnas ilūzija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

The average national monthly health insurance cost for one person on an Affordable Care Act (ACA) plan without subsidies in 2022 is $438.

(Reply to this) (Parent)

"kamēr pienāk tava rinda uz CT"

Un nevajag burt drāmu, pie CT var tikt uzreiz, ja ir akūta vajadzība. Uz MRI bija jāpagaida kādas 3 nedēļas.

(Reply to this) (Parent)

Mūsējā diemžēl kļūst arvien grūtāk pieejama, bet kas būtiski - dzīvībai bīstamās situācijās (onkoloģiskās slimības, sirds slimības) pie mums tomēr cilvēku izglābj, darbojas "zaļie koridori", ļoti sarežģītas operācijas apmaksā valsts ar minimālu pacienta līdzmaksājumu.

(Pateicoties tam, divi mani ģimenes locekļi joprojām ir dzīvi, ASV situācijā tā diez vai būtu, vai arī mums visiem būtu jāpārdod mājokļi.)

Arī "Ātrā palīdzība" pie mums brauc bez maksas. ASV, ja nokrīti ar sirdslēkmi un ātros kāds izsauc, tad rēķins var būt tāds, ka labāk samaņu neatgūt.

(Reply to this) (Parent)

Jeb vispārinājums: Mums nevajag vienlīdzību. Mums vajag veicināt visu to kas paātrina zinātniski tehnisko progresu un kavēt visu to kas palēnina zinātniski tehnisko progresu. Tik vienkārši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ko tik visu mums nevajag.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pa citu nezinu bet tieši šo - jā vajag. Mums visiem.

(Reply to this) (Parent)