Nenāku strīdēties, bet tīri aiz intereses, kā ir ar biopieejamību tam dzelzim, kas sēklās un tam, kas aknās?

(Reply to this) (Thread)

mana anekdotiskā empīriskā pieredze saka, ka superīga (:

(Reply to this) (Parent) (Thread)

😅

(Reply to this) (Parent)

" ..15% to 35% of heme iron is absorbed..... non-heme - 2% to 20%"

https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/3290310/

https://www.ferrogradrange.com/en-au/health-hub/iron-absorption

+What to avoid : https://theconversation.com/ive-been-diagnosed-with-iron-deficiency-now-what-87670

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šie 1988.g. publicētie procenti nāk no RCTs?

(Reply to this) (Parent)

tipiski. vēršu uzmanību - ķirbju sēklas cilvēks parasti neapēd vairāk par 300 gramiem (esmu svērusi; pēc 30 gramiem sāk patiesi riebties), kamēr aknas parasti apēd 100 - 200 vai vairāk gramus.

bet vispār tiek rakstīts, ka fitāti ķirbja sēklās kavē dzelzs uzņemšanu.

(Reply to this) (Thread)

es čakli lieku visādas sēklas klāt putrai un arī citiem ēdieniem. un, protams, ka tas man nav vienīgais dzelzs avots. lēcas un citi pākšaugi satur tikpat, cik aknas, ja var ticēt tai bilde, ko šodien aplūkoju.

asins donoru centrs saka, ka daru visu labi un pareizi. to pašu saka manas asinsanalīzes, feritīna ir vairāk kā pirms pusgada, iespējams dēļ tā, ka vairs nedzeru kafiju pēc ēšanas. un vispār dzeru kafiju daudz mazāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man nav nekādu šaubu par tavām analīzēm. nesaku, ka tev kas trūkst. un ja tu domā, ka man kas trūkst - arī netrūkst. ar ļoti garu analīžu listi, viss ir normas vidū.

es tikai par šo loģiku, ka ar ķirbju sēklām var dabūt vairāk dzelzi kā ar aknām. tas man atsauca atmiņā cilvēku, kas nolēma turpmāk ābolus aizstāt ar raudenēm, jo raudenēs antioksidantu ir uz pusi vairāk nekā ābolos. tas, ka raudenes cilvēks var ieēst dažus gramus, bet ābolus puskilogramu, viņam nebija ienācis prātā. iesaku rēķināt kulinārās dozas, nevis gramus.

(Reply to this) (Parent)

Dienas doza:

http://www.dailyiron.net/pumpkin-seeds/
vs
http://www.dailyiron.net/meat/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

viss jau būtu labi, ja ne "High heme intake is associated with increased risk of several cancers, including colorectal cancer, pancreatic cancer and lung cancer. Likewise, the evidence for increased risks of type-2 diabetes and coronary heart disease associated with high heme intake is compelling."

(Reply to this) (Parent) (Thread)

viss jau būtu labi, ja augshmineetais apgalvojums buutu ceelies no RCTs, nevis epidemiologjisku peetiijumu apcereejumiem :D

P.S. "Cancer is a Metabolic Disease" -Prof. Thomas N. Seyfried
https://youtu.be/06e-PwhmSq8

(Reply to this) (Parent) (Thread)

viss būtu labi, ja tu atkal nenodarbotos ar dezinformāciju. (;

Abstract
Red meat and processed meat intake is associated with a risk of colorectal cancer, a major cause of death in affluent countries. Epidemiological and experimental evidence supports the hypothesis that heme iron present in meat promotes colorectal cancer. This meta-analysis of prospective cohort studies of colon cancer reporting heme intake included 566,607 individuals and 4,734 cases of colon cancer. The relative risk of colon cancer was 1.18 (95% CI: 1.06–1.32) for subjects in the highest category of heme iron intake compared with those in the lowest category. Epidemiological data thus show a suggestive association between dietary heme and risk of colon cancer. The analysis of experimental studies in rats with chemically-induced colon cancer showed that dietary hemoglobin and red meat consistently promote aberrant crypt foci, a putative precancer lesion. The mechanism is not known, but heme iron has a catalytic effect on (i) the endogenous formation of carcinogenic N-nitroso compounds and (ii) the formation of cytotoxic and genotoxic aldehydes by lipoperoxidation. A review of evidence supporting these hypotheses suggests that both pathways are involved in heme iron toxicity. Cancer Prev Res; 4(2); 177–84. ©️2011 AACR.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Epidemiological ievirzes rakstinji neskaitaas. Kur ir RCTs?


"..meta-analyses evaluating the effects of red meat intake have generated mixed findings and do not formally assess evidence strength. "

https://www.nature.com/articles/s41591-022-01968-z

(Reply to this) (Parent) (Thread)

The analysis of experimental studies in rats with chemically-induced colon cancer showed that dietary hemoglobin and red meat consistently promote aberrant crypt foci, a putative precancer lesion. The mechanism is not known, but heme iron has a catalytic effect on (i) the endogenous formation of carcinogenic N-nitroso compounds and (ii) the formation of cytotoxic and genotoxic aldehydes by lipoperoxidation. A review of evidence supporting these hypotheses suggests that both pathways are involved in heme iron toxicity. Cancer Prev Res; 4(2); 177–84. ©️2011 AACR.

eksperimentāli pētījumi tiek uzskatīti par spēcīgāko kauzalitātes evidenci.

(Reply to this) (Parent)

no kādas RCT nāk šie dati, ko tu prezentē?: "..15% to 35% of heme iron is absorbed..... non-heme - 2% to 20%"

(Reply to this) (Parent)

76% pēdējo pāris gadu laikā publicēto RCT ir farmokoloģijas industrijas finansēti pētījumi ar būtiski pozitīvākiem rezultātiem nekā industrijas nefinansētie RCT (publication bias). neredzu pamatojumu dot priekšroku RCT kā pētījumu formai, kaut vai skatoties uz SSRI pētījumu fiasko.


Background: There has been substantial interest from the pharmaceutical industry to study and develop new biologic agents. Previous studies outside of the biologics field have demonstrated that industry funding has the potential to impact the design and findings of clinical trials. The objective of this study was to evaluate the impact of industry funding on randomized controlled trials (RCTs) that investigated the efficacy of biologic therapies. Methods: A review of all RCTs involving biologic therapies in top impact factor medical journals from January 2018 to December 2020 was performed. The relationship between industry funding and the presence of statistically significant primary outcomes and the use of active comparators were analyzed. Results: Among the 157 RCTs included, 120 (76%) were industry funded and 37 (24%) declared no industry funding. Industry-funded studies were significantly more likely to report a statistically significant positive primary outcome compared to studies without industry funding (85% vs. 67%, χ2 = 5.867, p = 0.015) and were significantly more likely to utilize placebo or no comparator than non-industry-funded trials (78% vs. 49%, χ2 = 4.430, p = 0.035). Conclusions: Industry-funded trials investigating biologic therapies are more likely to yield statistically significant positive outcomes and use placebo comparators when compared to non-industry-funded biologic therapy trials in high-impact medical journals.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gazendam, A.M., Slawaska-Eng, D., Nucci, N., Bhatt, O. and Ghert, M., 2022. The impact of industry funding on randomized controlled trials of biologic therapies. Medicines, 9(3), p.18.

(Reply to this) (Parent)

>> neredzu pamatojumu dot priekšroku RCT kā pētījumu formai, kaut vai skatoties uz SSRI pētījumu fiasko.

Neiesaistoties pārējā diskusijā, šis ir aplams secinājums. Par antidepresantu vājajiem rezultātiem jau mēs zinām, tikai pateicoties RCT. Nekādus citus pierādījums regulatori jau vispār neņems vērā, jo salīdzinājumā viss pārējais ir fufelis. Protams, big pharma centīsies šmaukties arī ar RCT, bet nu tāpēc jau ir vajadzīga kritiska izvērtēšana, nevis vienkārši citēšana – “lūk, šis (ārkārtīgi zemās kvalitātes) RCT saka to un to, tāpēc tā ir vienīgā patiesība”.

(Reply to this) (Parent)

donoru centra infografikā ķirbju sēklās bija 17mg nevis 8mg, kā tevis piedāvatajā avotā. kam lai tagad tic?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā, nu naglās ir vēl vairāk, bet naglas sazinkapēc neiesaka iekļaut diētā. informācijas avoti par ķrbju sēklām ir divu veidu, vieni pasaka, cik tur dzelzs ir, otri pasaka, cik daudz to rumpis uzņem. atšķiras.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ahaha, tieši tā, grauzīsim naglas

(Reply to this) (Parent)

Ja ir reāla anēmija (dzelzs trūkums ar simptomiem), tad vienmēr paraksta dzelzs tabletes (sulfāta vai fumarāta veidā). Ja anēmijas nav, bet analīzēs ir mazāks dzelzs līmenis, tad droši vien pilnīgi pietiek ar diētu, bet dažreiz (grūtniecēm u.tml.) tik un tā paraksta dzelzs tabletes, līdz analīzes ir normālas.

Lai gan, protams, uzsūkšanās ir svarīga (tāpēc iesaka šīs dzelzs tabletes lietot ar kaut ko skābāku, kā apelsīnu sulu utml.), kaut kādā ziņā tā arī nav būtiska, jo vienmēr jau var palielināt devu, lai uzsūktos vajadzīgais daudzums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, vēl jāatceras, ka kafija un tēja kā arī kalcijs kavē dzelzs uzsūkšanos.

(Reply to this) (Parent)

ā, atvainojos par kļūdu. gribēju teikt, ķirbja sēklas neapēd vairāk par 30 gramiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, pārtikt tikai no ķirbju sēklām nebūs prāta darbs (:

(Reply to this) (Parent)

Sēlpils ielā jauna? Vecajai gan arī nebija ne vainas :D

(Reply to this) (Thread)

jā, plaša zāle, kurā ņem arī plazmu un trombocītus

(Reply to this) (Parent)

Hematogens jau sen, sen nav uz asins bāzes, bet gan satur kaut kādas aļģes.

(Reply to this) (Thread)

Sastāvdaļas
cukura sīrups (cukurs, ūdens), SALDINĀTS IEBIEZINĀTS PIENS, glikozes sīrups,daļēji hidrogenēti augu tauki (palmu eļļa), liellopu pārtikas albumīns (dzelzs)5g, L-askorbīnskābe, aromatizētājs. Var saturēt lazdu riekstu daļiņas.

liellopu pārtikas albumīns (dzelzs)5g - Albumīns ir plazmas olbaltums.

(Reply to this) (Parent)