pilnīgi iespējams, ka būtu tāda pat monogāmija kā gulbjiem. jo, ja tikai vienu reizi gadā var dabūt nokniebties, tad ir liela iespēja, ka daži tēviņi dabūs visas mātītes, un pārējie tikai noskriesies un paliks bešā. tādēļ monogāmija prasa mazāk resursu. komplektā ar to, ka cilvēku mazuļu audzēšana prasa daudz vairāk resursu nekā krupju mazuļu audzēšana, un vēlams, lai par tiem rūpētos abi vecāki visa gada garumā, es domāju, ka gulbju variants mums ir pilnīgi iespējams.
nē. briežu mazulis diezgan drīz var pats par sevi parūpēties, briežu māte tiek ar bērna audzināšanu galā, vecis var iet kur deguns rāda. cilvēku mazulis ilgi ir galīgi nevarīgs, un vajag, lai kāds viņa mātei piegādā mamutus un citus labumus. ja bērna tēvs tūlīt notinas, tad liela varbūtība, ka mazulis nomirs nesasniedzot vairošanās vecumu, un tātad bērna pametēja gēni netiks nodoti nākamajai paaudzei. kamēr gulbjcilvēku bērni augs un plauks, un gulbisms būs dominējošais.
turklāt cilvēki jau arī kniebjas biežāk nekā 2 dienas mēnesī, un cilvēku sievietes pat dabū no tā prieciņu. tad kāda šķirba, reizi gadā vai reizi mēnesī. viss, mēs esam gulbji.
Labs jautājums, jo īpaši, ja ņem vērā, ka tiek uzskatīts, ka, teiksim, pie mamutu izmiršanas vainojams tieši cilvēks. Ja cilvēku dāmām auglības periods būtu tikai vienreiz gadā, kazi, vēl tagad mamuti skraidītu pa mežiem, jautri taurēdami.