ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2017-11-24 08:18:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
mēģinājums tikt skaidrībā
Lai nepiebradātu cilvēkam debati ar blakustēmu, atvēru to šeit

citāts no komentāra:

**ik pa laikam nākas dzirdēt atražojam neinformētu viedokli, ka teoloģija=nekritiska kristietības slavināšana.**


No wikipēdijas:

*Teoloģija (grieķu: theos - "Dievs"; logos - "mācība") ir kādas reliģijas doktrīnu kopums. Teoloģija iespējama tikai teismā.*
*Theology begins with the assumption that the divine exists in some form,*

Tiek izdalītas 2 lietas - teoloģija un reliģiju zinātne jeb reliģiju pētniecība.

Sanāk:

- reliģiju zinātne pēta esošo, tas ir pastāvošus fenomenus - reliģijas kā tādas, to izcelšanos ietekmi utt, attiecas uz visām reliģijām
- teoloģija runā par iedomāto, t.i. reliģiju ticības objektiem, bieži tādā veidā kas implicē pieņēmumu par to reālu pastāvēšanu, attiecas uz kādu vienu reliģiju, tb ir kristiešu teoloģija, islāma teoloģija utt.

Tāds nošķīrums ir, nav? [ņemot vērā neizbēgamo pārklāšanos, protams]


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sirdna
2017-11-24 09:43 (saite)
Viņdien lasīju par teologu, kurš rakstīja disertāciju par vilkačiem.

Teoloģija var pētīt jebko, kas ienāk prātā, ja vien tur kāds dievs vai velns pieminēts. Piemēram, kad cilvēks nomaucas gar zemi un nobrēcas: "Čort poberi!", tad visādi sāpju impulsi un reakcijas uz tiem ir totāli teoloģijas tēma.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-11-24 10:11 (saite)
Sāpju impulsi arī tur būs vecās, labās bioloģijas tēma. Teoloģijai varbūt tiktu pārspriedumi par infernālo entitāšu piesaukšanu tādos brīžos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-11-24 16:35 (saite)
Nē nu ja viņš raksta par vilkačiem tā it kā viņi eksistētu, tad tā īsti nav zinātne. Zinātne ir papriekš vilkati studijā un tad rakstīt tekstus par viņiem. Nu vai par vilkačiem kā ticējumu/ ticēšanu vilkačiem kā kultūras fenomenu, bet tad tā ir tipa antropoloģija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Atšķaidītās zināšanas
[info]chrono
2017-11-24 14:35 (saite)
Man nešķiet, ka tā stingri nodala teoloģiju un reliģiju zinātni, jo ir vietas kur teoloģija ir vairāk kā vēstures un antropoloģijas mikslis, cenšoties neiejaukt personīgo ticību un ir vietas kur tā ir vienkārši ir savu uzskatu reinforcēšana par to, ka Tava ticība ir pati pareizākā un ķidāšanu kā vislabāk tai sekot un interpretēt savu mīļāko literatūru (šeit arī ieverta tā saucamā "kritiskā daļa").

(Atbildēt uz šo)


[info]hedera
2017-11-24 16:12 (saite)
Nu jā, pirmkārt, ar nodalīšanu, vismaz LU akadēmiskajā vidē, ir ļoti nosacīti.

Otrkārt, arī, ja mēs ņemam stingro nodalījumu, attiecīgais mana komentāra fragments joprojām "meiko sensu" kontekstā ar diskusiju, jo tajā gadījumā nebija svarīgi, vai grāmatas fragmentu autors ir teists vai ateists - tekstā bija kritiski aplūkoti dažādi modernās kristietības aizspriedumi, iebildumus balstot nevis ateistiskajā "dieva nav->bībele meli" skatījumā, bet gan "no teoloģijas viedokļa ar pamatojumu šiem aizspriedumiem ir re, šitā". Respektīvi, tā nebija nekritiska kristietības slavināšana.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-11-24 16:23 (saite)
OK, => pasākumu var analizēt/ kritizēt arī no iekšpuses

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-11-24 16:25 (saite)
Starp citu, ateisti jau nesaka ka obligāti folklora meli, gan jau tajā pat bībelē ir zināms daudzums vēsturisku datu, līdzīgi kā sengrieķu teikās (troja, mīnoja pils)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2017-11-24 16:27 (saite)
Protams, es zinu, es to lakonisma vārdā tā uzrakstīju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Atšķaidītās zināšanas
[info]chrono
2017-11-24 16:30 (saite)
Par LU ir no teoloģiju studējošajiem ir dzirdēts, ka tajā diezgan valda kristietība (laikam luterāņi, bet varu kļūdīties, jo īpašu nediferencēju viņu starpā) un, ka dažs labs pasniedzējs arī īpaši nekaunās izrādīt savu riebumu pret citu konfesiju/reliģiju pārstāvjiem, kur nu vēl ateistiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: Atšķaidītās zināšanas
[info]ctulhu
2017-11-24 16:33 (saite)
Mjā tā varētu izpildīties kaut kādi baznīcu semināri (uz kuriem ok, iet attiecīgi sakondicionējušies cilvēki par savu vai tās baznīcas naudu) nevis valsts augstskola.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Re: Atšķaidītās zināšanas
[info]pelnufeja
2017-11-24 16:56 (saite)
Gan jau ir visādi. Varu spriest tikai pēc diviem izvēles kursiem, ko savulaik apmeklēju, un vienā no tiem es reiz pateicu, ka neesmu kristiete un pārstāju tāda būt tieši tāpēc, ka man nepatīk dažādas baznīcas sludinātās idejas; un nekas nenotika. Vispār kopējo atmosfēru atceros kā pozitīvu un cieņpilnu. Tomēr - es apzinos, ka mans priekšstats var būt galīgi neobjektīvs, jo tikai divi kursi, plus es tur biju "kāds no malas".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: Atšķaidītās zināšanas
[info]ctulhu
2017-11-24 16:58 (saite)
Nu ņemot vērā to ka esmu dzirdējis mācītāju ņurdēšanu par to, ka tajā teofakā ir pilns ar liberastiem tā varētu būt :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: Atšķaidītās zināšanas
[info]pelnufeja
2017-11-24 17:02 (saite)
Jā, tur jau pat vienbrīd bija hajs, ka baznīca grib atvērt paši savu teoloģijas programmu un nošķirt to no LU pieejamās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]pelnufeja
2017-11-24 16:48 (saite)
Tas ir raksts nevis grāmata.

Bet, jā, es neesmu akadēmiski izglītota teoloģijā, tāpēc pilnīgi iespējams, ka visu saprotu nepareizi, spriežu pēc pāris kursiem un tā, ko pati esmu pavisam nedaudz palasījusi. Man radies priekšstats, ka teoloģiju no reliģiju zinātnes grūti nosķirt. (varētu taču sarīkot kādu virtuālu vai reālu diskusiju, uz kuru uzaicinātu pašus teologus, galu galā mēs te tomeŗ spriežam no malas :D).

Kas attiecas tieši uz Bibeles tekstu analīzi un konkrēto gadījumu par seksualitāti - man personiski ir pilnīgi vienalga, ko Bībele par to saka, jo es nedzīvoju saskaņā ar tās noteikumiem, tomēr - es zinu, ka ir gana daudzi cilvēki (daļa no tiem tādi, ar kuriem es kādos kontekstos, iespējams, varētu gribēt sarunāties), kam Bībele ir svarīga, un te teoloģija var man palīdzēt saprast, ko/kāpēc šie cilvēki domā. Jo, lai arī kā man personiski varbūt neliktos, ka pasaulei bez kristietības būtu labāk, es dzīvoju realiātē un zinu, ka kristietība eksistē, turklāt ar pietiekami lielu ietekmi uz sabiedrību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-11-24 16:52 (saite)
/varētu taču sarīkot kādu virtuālu vai reālu diskusiju, uz kuru uzaicinātu pašus teologus/

Būtu incanti

/kam Bībele ir svarīga, un te teoloģija var man palīdzēt saprast, ko/kāpēc šie cilvēki domā. /

Tas ir OK un ja mēs, teiksim vēlamies kontrolēt kristietības ietekmi uz sabiedrību, tad mums kristietības ``iekšas``, t.i. viņu teoloģiju ir vērts izpētīt. Ar islāmu un citām tādām sistēmām līdzīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pelnufeja
2017-11-24 16:59 (saite)
Ēm, es laikam evakuēšos no pašas izraisītās diskusijas, jo sāku just, ka mēs sākam objektificēt kristiešus un teologus. "Mes viņus sapratīsim un kontrolēsim." :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-11-24 17:01 (saite)
emmm, ``mēs sapratīsim un kontrolēsim viņu idejas/ mēmus`` tā būtu pareizāk laikam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-11-24 17:05 (saite)
augstāk minētais ir svarīgi tajā ziņā, ka reliģisks fundamentālisms / nekontrolēta reliģijas dominance ir 2. klases X-risks, citēju:

//5.2 Misguided world government or another static social equilibrium stops technological progress

One could imagine a fundamentalist religious or ecological movement one day coming to dominate the world. If by that time there are means of making such a world government stable against insurrections (by advanced surveillance or mind-control technologies), this might permanently put a lid on humanity’s potential to develop to a posthuman level. //

no

https://nickbostrom.com/existential/risks.html

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-11-24 17:13 (saite)
Tādā ziņā jā, sanāk objektificēt ja ne viņus pašus, tad viņu idejas

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-11-24 17:39 (saite)
Nu un kā tu to darīsi? Priekš refleksijas vingrināšanas, ņem vērā, ka tāda pati kontrole tiktu uzspiesta pār tavām idejām (visādi transhujārismi, materiālismi etc.).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-11-24 17:41 (saite)
Tādi šo ideju pielietojumi kas var apturēt progresu tieši tāpat būtu kontrolējami/ novēršami, kurš tad strīdas .

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-11-24 18:06 (saite)
Kas izdarīs šo kontroli? Kas nolems kas ir ''prgress''? Kas izlems, ka ''progresu'' ir vai nav jāaptur? Beisiklī viss, ko tu te murkšķi paģēr totalitāras diktatūras ieviešanu, pie tam ļoti specifiskas diktatūras - tās, kurā noteikumus diktē Ctulhu.
Pašrefleksijas vingrinājums failed. Sēdies - divi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2017-11-24 16:43 (saite)
Teoloģijai pēc idejas nav jābūt reliģiju pētniecībai "no ateista viedokļa" kā tev tas laikam šķiet. Tajā pašā laikā tā tāpat nav arī "nekritiska kristietības slavināšana". Teoloģija ir konkrētas reliģiskas doktrīnas satura šķērsgriezums pasniegts diskursīvi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-11-24 16:49 (saite)
/ doktrīnas satura šķērsgriezums pasniegts diskursīvi./

Nu teiksim ja cilvēki spēlē elfus tad šī pasākuma teoloģija būs elfu spēles noteikumi + apraksts kādi elfi mēdz būt, viņu īpašības un attiecības?

Jauki tikai tas īsti nav zinātne.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-11-24 16:56 (saite)
Savukārt izpētīt kā notiek elfu spēle, kā tas ietekmē cilvēkus un sabiedrību būs ``reliģiju pētniecība``, protams, priekš tam ir labi izlasīt spēles noteikumus un tēlu aprakstus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2017-11-24 17:35 (saite)
Analoģiski kā ja cilvēki spēlē transhumānistus un fantzē par pasaku utopijām. Principā piekrītu. Stingri ņemot tās nav zinātnes. Līdzīgi kā vēsture, ģeogrāfija vai jurisprudence, taču es redzu kāpēc tām ir vieta akadēmijā un kāpēc tās ir pieprasītas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-11-24 17:38 (saite)
emm, nē

jo

vēsture - tas ir par bijušiem reāliem notikumiem
ģeogrāfija - tas ir par reāli ekssitējošām teritorijām
jurisprudence - tas ir par reāli esošiem likumiem, kādi ir izveidoti un sarunāti
transhumānisms - tas ir par paņēmieniem cilvēku uzlabošanai un tālāk jau attiecīgo nozaru lauks [atkal - cilvēki eksistē? eksistē. Uzlabošanas paņēmieni eksistē? eksistē]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-11-24 17:40 (saite)
Nekas no tā nav zinātne, jo neizmanto zinātnisko metodi. Man tiešām sāk likties, ka tu strādā par apkopēju tajā savā institūtā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-11-24 17:44 (saite)
aļo garaž, nu teiksim tā pati vēsture - rokam, izrakto mēram, sveram, pētam citādi. Tekstus analizējam. Tas viss ir novērojumi/ evidences vākšana.Tāpat varam taisīt simulācijas, kuras šeit būs eksperimenti. [līdzīgi kā astronomijā, kura arī ir zinātne :) ]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-11-24 18:03 (saite)
Pats aļo: ej izlasi kas ir zin. metode, analfabēt. Pateikšu priekšā - ārpus tīri eksaktajām jomām mēs varam labākajā gadījumā runāt par ''skolāristiku'', kas sporādiski pielieto atsevišķas zinātniskās metodes komponentes. Analoģiski ar teoloģiju. Tas, ka tev nepatīk sabžekmaters ir tavu butthurt emociju jautājums, kam nav relevences.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]pelnufeja
2017-11-24 18:04 (saite)
Vēsturē gan arī ir daudz spekulāciju un uz tās pētniecību gana kritiski jāskatās. Paši vēsturnieki to norāda.

Literatūrzinātne arī reāli spekulatīva. Domāju, ka bieži no darbiem izvelk tādas lietas, par ko autors kapā vai datorkrēslā otrādi apgrieztos. :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hedera
2017-11-24 18:06 (saite)
Gan vēsture, gan arheoloģija izmanto zinātnisko metodoloģiju. Bez tās nav vēsture, tad tā ir romānu rakstīšana.
Svarīgākā atšķirība, kas šīs nodala no eksaktajām, ir tā, ka nav iespējama eksperimentālās atkārtošanas metode. Bet! tādā ziņā, ka, ja objekts tev ir ķīmiska reakcija, tu šo notikumu vari atkārtot; ja objekts tev ir vēsturisks notikums, tu viņu nevari atkārtot. Tai pat laikā, labs vēsturisks pētījums ir "atkārtojams" tādā ziņā, ka ikviens var pārbaudīt avotus ar tām pašām metodēm.

Nu, un par bioarheoloģiju un arheometriju vispār nevajadzētu atļauties pīkstēt - piemēram, ja kāds apšaubītu manu analīžu rezultātus, ņemtu paraugus no tā paša kaula un taisītu analīzes vēl.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-11-24 18:12 (saite)
Kā jau te minēja, vēsture neiztiek bez spekulācijas, tāpat kā dažādām interpretācijām. Korekta avotu analīze ir tikai daļa no procesa. No tiem nereti pat nevar nešaubīgi noteikt to vai citu faktu drošticamību, kur nu vēl attiecīgo procesu izvērtējumu, motivāciju etc. Turpretim eksaktajā zinātnē no dažādām hipotēzēm beigu beigās tikai viena var izrādīties korekta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2017-11-24 18:24 (saite)
Ir kāda eksakta zinātņu joma, kas iztiek bez spekulācijām, interpretācijām un hipotēzēm? Pa manai aprobežotajai humanitārajai saprašanai, tāda bodīte tad būtu klapējama ciet kā uz mūžiem pabeigta. Jo nu, tas viss taču ir jebkuras izpētes procesa sastāvdaļa.

Lai nu kā, īsumā: diskusija par to, vai humanitārās zinātnes ir zinātnes, principā ir "zinātnes" definīcijas jautājums. Un tas ir valīds jautājums. Un mani nu nemaz nekrata, ja kādi prominenti zinātnieki argumentē, ka galvenais punkts definīcijā ir eksperiments, ergo vēsture nav zinātne. Es personīgi tam nepiekrītu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-11-24 19:47 (saite)
Galvenā atšķirība, ka vēstures gadījumā spekulācijas un interpretācijas ir pieņemams "end product". Analoģiski ar teoloģiju. Es personīgi nesaku, ka vēsture nav zinātne. Mans arguments vairāk bija priekš tā, lai izprovocētu Ctulhu uz domāšanu, sloganu rečitēšanas vietā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-11-24 19:52 (saite)
Vēsture ir par cilvēkiem, kuri bija
Teoloģija ir par dieviem, kuru nebija

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-11-24 20:05 (saite)
Kā jau teicu, tavs butthurts ir tava darīšana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-11-24 18:31 (saite)
Ja objekts tev ir zvaigzne, miglājs, galaktika - arī nevari atkārtot. Tikai novērot. Odnako eksaktā zinātne astronomija/ astrofizika ir.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2017-11-24 18:33 (saite)
Ot, man tieši pirksti niezēja vēl vienu komentu gnidrologam rakstīt, kur pajautāt viņa viedokli par šitās jomas zinātniskumu! :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2017-11-24 21:47 (saite)
paga, bet transhumānisms vispār jebkad ir postulēts kā *zinātne*? o.O tas mani reāli mulsinātu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-11-24 21:51 (saite)
nē, nav tādas zinātnes nozares ``transhumānisms``, viņš definējas kā ``international intellectual movement``

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2017-11-24 21:51 (saite)
Transhumānisms ir dažādu zinātnes nozaru specifiski pielietojumi un izpētes virzieni (uz human enhancement praktisku iespēju pusi), tas nav atsevišķa zinātnes disciplīna.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?