Nu jā, pirmkārt, ar nodalīšanu, vismaz LU akadēmiskajā vidē, ir ļoti nosacīti.

Otrkārt, arī, ja mēs ņemam stingro nodalījumu, attiecīgais mana komentāra fragments joprojām "meiko sensu" kontekstā ar diskusiju, jo tajā gadījumā nebija svarīgi, vai grāmatas fragmentu autors ir teists vai ateists - tekstā bija kritiski aplūkoti dažādi modernās kristietības aizspriedumi, iebildumus balstot nevis ateistiskajā "dieva nav->bībele meli" skatījumā, bet gan "no teoloģijas viedokļa ar pamatojumu šiem aizspriedumiem ir re, šitā". Respektīvi, tā nebija nekritiska kristietības slavināšana.