Gan vēsture, gan arheoloģija izmanto zinātnisko metodoloģiju. Bez tās nav vēsture, tad tā ir romānu rakstīšana.
Svarīgākā atšķirība, kas šīs nodala no eksaktajām, ir tā, ka nav iespējama eksperimentālās atkārtošanas metode. Bet! tādā ziņā, ka, ja objekts tev ir ķīmiska reakcija, tu šo notikumu vari atkārtot; ja objekts tev ir vēsturisks notikums, tu viņu nevari atkārtot. Tai pat laikā, labs vēsturisks pētījums ir "atkārtojams" tādā ziņā, ka ikviens var pārbaudīt avotus ar tām pašām metodēm.

Nu, un par bioarheoloģiju un arheometriju vispār nevajadzētu atļauties pīkstēt - piemēram, ja kāds apšaubītu manu analīžu rezultātus, ņemtu paraugus no tā paša kaula un taisītu analīzes vēl.