"Liepāja caur Aizputi" vakara autobuss- pārsteidzoši patukšs, vēss, mierīgi braucošs, pieturas neizmantojošs.
Skaists saulslīds aiz loga.
Albīne govju barā un bariņš aitu, upes malā zāli šķīdamas.
Jasmīnu smaržas iereibis vakars.
Atdzisuši jaunie kartupeļi un ziedkāposti vakariņās.
Zemeņu lasīšana puskrēslā, atgaiņāšanās no "Kas tas tāds? Aizsmacis irsis vai sazebrojusies jūlijvabole"?
Dzīvžoga pļaušana.
Koka atķirsošana daudzstāvīgu putnu lamuvārdu pavadībā.
Ezers "tu nepeldi tik tālu, es nevarēšu izglābt"-"es taču māku peldēt" - "tie kas nemāk, tie arī neslīkst".
Ūdensrozes.
Tas pats ezers ar saulē pārkarsušu laivu un cītīgi dundurus un spāres nokost mēģinošu suni pie kājām.
Koši zaļas vardes, kas ķeras uz āboliņu.
Zivis, no zivju dīķa niedrēm ar maizi izvilināmas un Zivis, rozā kāju īkšķus apostošas.
Piemīlīgi vēzīši. Vēl maziņi.
Bebru aizsprosts.
Suns, kurmju medībās galvu zemē iebāzis, ausis virs zemes izklājis.
Kaķis, kam miesassargs pavadas galā piešķīris īpašu drosmi.
Kastīte ķiršu uz palodzes.