Laikam vajadzētu priecāties, ka baisās ziņas par putnu gripas tuvošanos sakrīt ar gājputnu aizlidošanu no Latvijas, nevis otrādi. Pretējā gadījumā mums nāktos izolēt visus ornitologus un putnu vērotājus īpašos ornitozorijos, lai neapdraud sabiedrības psihisko veselību un neizpērk visas pretgripas potes, jo, kā zināms, pret putnu gripu nav vakcīnas. Taču, tā kā putni Latviju šķērso lielākoties virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem, bailēm, ka ornitologi aplipinās pārējo sabiedrības daļu, nav pamata. Lai gan — šis rudens ir tik dīvains, it kā būtu speciāli radīts putnu gripas ienešanai Latvijā. Laiks pieturas tik jauks, ka manīgākie gājputni pamanās lidot uz priekšu un atpakaļ, bet jau daudzreiz minētie strazdi nepamet un nepamet dārzus, it kā viņiem būtu dots uzdevums katrā ābolā kaut ko iepotēt. Par putnu gripu vēl nevar runāt, bet par ābolu gripu gan, jo reti kurš labs ābols sasniedz zemi nesaknābts. Kas tādu ābolu nenomazgājis ieēd, tas aizmieg kā Saulcerīte, mūsu pirmais putnu gripas upuris, un guļ, kamēr princis baltā halātā viņu nepamodina ar špricīti. Ja negribi gulēt stikla zārkā aizdomīgu kraukļu ielenkumā un minēt, vai jau neesi nokļuvis citā realitātē, klausi tiem, kuri brīdina no putnu gripas. Sāc ar to, ka pirms ēšanas nomazgā rokas un ābolus. Tad vismaz sirdsapziņa būs mierīga.