None of the Above ([info]artis) rakstīja,
@ 2021-05-30 11:02:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
People talk glibbery about science. What is science?
https://mobile.twitter.com/KarakeMark/status/1398643830161920006


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hedera
2021-05-30 13:43 (saite)
Wow, tādas muļķības. Komentāri par to, kas visvairāk iedūrās ausīs:

1) "If a paper is peer-reviewed, it means everybody thought the same therefore they approved it."
No, it's not what it means, what the hell? Peer-reviewed paper, jeb recenzēta publikācija, nozīmē, ka viens vai vairāki citi speciālisti tajā tēmā ir izvērtējuši raksta zinātnisko kvalitāti. Taču recenzentu uzdevums nav replicēt zinātniskā pētījuma datus, tādēļ "everybody thought the same" ir non sequitur. Nav pat obligāti jānonāk pie konsensusa starp recenzentiem un autoriem par, piemēram, kādu jautājumu tajā tēmā, par kuru vēl notiek zinātnieku diskusijas - ja recenzenti atzīst, ka zinātniskā kvalitāte ir atbilstoša, redaktors var izlemt publicēt arī tad, ja starp recenzentiem un autoriem nav panākts zinātniskais konsensus. Pavisam strīdīgos jautājumos var tikt iesaistīti papildus recenzenti, taču nav obligāts nosacījums, ka visi vienbalsīgi viens otram piekrīt.

2) "When new knowledge emerges, new scientific insights, they can never ever be peer-reviewed, .."
Nu, tehniski tā ir taisnība - starp brīdi, kad ir Eureka!, un brīdi, kad tas tiek nogādāts līdz peer-review, tomēr paiet zināms laiks.
Bet tālāk: "..so we're blocking all new advances in sciences."
lol, wut? Šis ir atkal pilnīgs non sequitur. Recenzēšanas process nebloķē jaunus zinātniskos atklājumus, recenzēšanas procesa uzdevums ir caur zinātniskās kvalitātes izvērtēšanu izfiltrēt visādus meža dīvainīšus, kuri savas ekscentriskās iedomas mēģina uzdot par jauniem zinātniskajiem atklājumiem.

- - -

Tas, ka praksē ne vienmēr šis process nostrādā perfekti, ir cits jautājums. Taču problēmas parasti ir tieši pretējā virzienā - ka cauri recenzēšanai pārāk bieži tomēr nepamanīts izslīd bulšits. Sūkstīties, ka peer-review bloķējot jaunos dižos atklājumus mūsdienās vispār ir ļoti dīvaini, ja ņem vērā visu to milzīgo gūzmu starptautiski pieejamu zinātnisko žurnālu, tai skaitā Open Access, ar visāda līmeņa recenzēšanas kvalitāti. T.i., nav vairs 50.tie, kad sadirsties ar ietekmīgu kolēģi varēja nozīmēt tavas publicēšanās iespēju totālu nogriešanu. Mūsdienās savu dižo, nesaprasto atklājumi vari mēģināt publicēt visos žurnālos pēc kārtas. Bet nu, ja pat zemākā līmeņi zinātniskie žurnāli tevi nepublicē, varbūt tomēr kaut kas nav kārtībā ar tavu zinātni, nevis visu pārējo.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]artis
2021-05-30 15:08 (saite)
Kāpēc interpretē kunga teikto tik šauri? Es tur saklausīju daudz vairāk par peer-review kritiku. To sākotnēji formulēja Planks ("science progresses one funeral at a time"). Viņš taču skaidri saka, ka cilvēki nav gatavi domāt patstāvīgi. Pat ja abstrahējamies no tā, ko kungs patiesībā teica, ieslēdzot sašaurinātu tuneļa redzi, Lancet u.c. skandāli labi demonstrē to, cik stiprs ir groupthink. Tev taču tikko bija ieraksts par Covid-19 izcelsmi. Vēl pirms mēneša uzrakstīt rakstu ar hipotēzi, ka Covid-19 ir "izbēdzis no laboratorijas" būtu zinātniska pašnāvība. Pilnīga pašnāvība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-05-30 16:21 (saite)
Es no galvas varu nosaukt divus piemērus: Lancet ļoti ātri publicēja rakstu par hidroksihlorohīna blakusefektiem ar pilnīgi safabricētiem datiem. Vēlāk to gan atsauca, bet ir skaidrs, ka to izdevās tik ātri publicēt, jo atbilda konsensam – ka hidroksihlorohīns nav efektīvs un tā ieteicēji ir politiski angažēti.

Bet to rakstu par masku vājo efektivitāti laikam Lancet vispār nepublicēja. Pēc lielas kavēšanās to publicēja mazāk nozīmīgs žurnāls. Lai gan pētījumam pašam par sevi nebija nekādas vainas. Jā, metodoloģijai bija zināmi ierobežojumi, bet to arī neviens pētnieks neslēpa un godīgi un precīzi aprakstīja visu statistiku un tā ierobežojumus. Skaidrs, ka tas traucēja tā laika politiskajam uzstādījumam – ka maskas ir superefektīvas un tikai cilvēku nevēlēšanās tās valkāt, neļauj pārtraukt pandēmiju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2021-05-30 16:34 (saite)
To pašu tagad var teikt par t.s. herd immunity. Tagad beidzot drīkst atzīt, ka pūļa imunitāti visdrīzāk nevarēsim sasniegt: https://www.nature.com/articles/d41586-021-00728-2

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]formica
2021-05-30 16:55 (saite)
Toties PNAS skrieshus publiceeja Molinas skandalozo masku propagandas papiiru. Kaa nekaa Nobela laureaats (shaubiigas kvalitaates ozoncauruma propaganda, vienaa veertee ar Al Gora Nobeli)

https://reason.com/2020/06/22/prominent-researchers-say-a-widely-cited-study-on-wearing-masks-is-badly-flawed/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-05-30 17:11 (saite)
Šis ir interesants par to, cik grūti ir noteikt cēloņu-seko sakarību. Visdrīzāk bija tā, ka kovida izplatība vasarā samazinājās pati par sevi, un tam nebija lielas ietekmes ne no maskām, ne arī no roku mazgāšanas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

kaa BigPharma biida zinaatni
[info]formica
2021-05-30 22:13 (saite)
https://youtu.be/UAEAWyfuEWY

Tabletes un nauda ripo...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hedera
2021-05-31 08:38 (saite)
Es tev uzdošu jautājumu, kas izklausīsies pēc iedomīga un uzpūtīga ad hominem, bet tam īstenība ir tehniska nozīme šajā diskusijā: vai tu pats esi kā galvenais autors gājis cauri raksta recenzēšanas procesam?

Kādēļ es to jautāju: jo tu ar pārliecību izmanto tādus apgalvojumus kā "publicēja ļoti ātri", "publicēja ar lielu kavēšanos", "vispār nepublicēja". Nezinātājs no tava teksta varētu padomāt, ka ir kaut kādi standarti, cik ātri pēc iesniegšanas raksti iziet recenzēšanu un tiek publicēti. Bet nav jau tādu standartu, pat viena žurnāla ietvaros prognozējamais ilgums ir: x +/- vairāki mēneši. Man pašai tikko bija situācija, ka divi raksti, kas iesniegti dažādos žurnālos ar 8 mēnešu starpību, nopublicēti tika ar 2 nedēļu starpību.

Tas ilgums ir atkarīgs no daudziem aspektiem: žurnāla redakcijas noslodze, atbilstošu recenzentu noslodze, recenzentu ieteikto labojumu apjoms, publikāciju rinda žurnālā, un vēl visādas tehniskas lietas. Augstākā līmeņa žurnālos ir pavisam pierasta prakse, ka no iesniegšanas brīža līdz publicēšanai paiet vairāk kā gads.

Un starp citu, publikācijas par covid-19 vispār nav korekti piesaukt kā piemēru, kad runā vispārīgi par zinātnisko žurnālu recenzēšanas procesu. Globālās pandēmijas apstākļos mērķis ir jebkuru noderīgu informāciju padarīt publisku pēc iespējas ātrāk. Tādēļ nav jābrīnās, ka te ir novērojams zināms sistēmas haoss: publikācijas tiek autsauktas, publikācijas tiek pēc tam labotas, autori nolemj iesniegt citā žurnālā, jo pārāk ilgi jāgaida, utt. Jo ir ārkārtas situācija, un attiecīgi arī parastajā recenzēšanas praksē iestājas ārkārtas situācija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-05-31 09:10 (saite)
Es neesmu, bet tieši covid-19 ir kā stresa apstākļi, kas vislabāk izgaismo mūsu problēmas ar zinātni un dažādus oportūnistus, kas to izmanto.

Ātri vai lēni ir relatīvi, bet ja reiz publicē, tad kā minimums būtu jācer uz to, ka dati nav acīmredzami safabricēti. Raksts par hidroksihlorohīnu nemaz nebija īpaši svarīgs, jo tas jau bija pierādīts kā samērā neefektīvs.

Zāļu izpētē vairumu lietas tagad pēta privāti un publicē tikai mazu daļu. Tā pat ir lielāka problēma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2021-05-31 09:23 (saite)
"..ja reiz publicē, tad kā minimums būtu jācer uz to, ka dati nav acīmredzami safabricēti."

Nē, tā nav. Es jau uzrakstīju pirmajā komentārā šeit - recenzenta uzdevums nav replicēt datus. Ja tā būtu, tad patiešām būtu nejēdzīga blokāde jauniem pētījumiem tikt publicētiem, jo nereti datu vākšana ir vairākus gadus ilgs process. Ja safabricētie dati ir safabricēti pietiekami meistarīgi, tad diemžēl recenzents to nepamanīs. Pamanīts tas tiek tad, kad citi zinātnieki mēģina replicēt jaunās publikācijas rezultātus un secina, ka tas tā nestrādā. Publikāciju atsaukšana arī nav nekas jauns un tikai covid-19 krīzes parādība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-05-31 10:03 (saite)
Tur jau tā lieta, ka tie bija tik atklāti safabricēti, ka tūlīt pēc raksta publicēšanas to tūlīt pamanīja pat pavirši lasītāji. Ja žurnāls to nepamanīja un publicēja, tad par kādu peer-review mēs vispār varam runāt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2021-05-31 10:07 (saite)
Acīmredzot par krīzes situācijas peer-review, kur normālais process nobruka vienā no šiem posmiem: redakcija izvēlējās nepietiekami kompetentus recenzentus; recenzenti bija kompetenti, bet pārslogoti un tādēļ palaida garām acīmredzamo; recenzentu iebildumus redakcija neuztvēra pietiekami nopietni; vēl visādi iespējamie varianti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-05-31 10:10 (saite)
Vai arī viss tavs minētais + spiedošā politiskā vajadzība pierādīt, ka Trampam nav taisnība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-05-31 23:56 (saite)
Tas, ka akadēmiķi ir nekompetenti ņergas labi zināms, bet neviens faktors nevar būt spēcīgāks par orange man bad.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hedera
2021-05-31 08:14 (saite)
Kungs izsakās ļoti konkrēti, tādēļ plašas vietas interpretācijām tur nepaliek. Es, attiecīgi, arī ļoti konkrēti pateicu, kādēļ tās ir aplamības.

"Viņš taču skaidri saka, ka cilvēki nav gatavi domāt patstāvīgi."

Man ir stipras aizdomas, ka šitam tulkojums ir: riebīgie kolēģi atļaujas apstrīdēt manas idejas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-06-01 12:24 (saite)
Kad PVO zinātniskās grupas pārstāvis arī noraidīja fiziķa ideju, ka no izelpas rodas aerosoli ar daļiņām, kas var ilgāku laiku turēties gaisā, viņu noraidīja vienkārši ar vārdi – tā nav pareizi.

Cilvēkiem atmiņa ir īsa, tāpēc reputācijas risks no tā, ka noraidīsi nepatīkamas idejas vai kolēģus, ir niecīgs. Bet sekas zinātnei ir ļoti nopietnas.

Es zinu, ka tu teiksi, ka fiziķim vajadzēja pierādīt ar pētījumiem utt., bet reāli jau tas tā nestrādā. Sanāksmē viņiem varbūt bija tikai īss laiks ātri izklāstīt savu ideju un neviens tur netērētu laiku, kamēr tu meklētu atsauces. Tās var meklēt vēlāk. Šeit svarīgi ir tas, ka fiziķim netika dota šī iespēja arī vēlāk pamatot savu teikto. Viņš vienkārši tika izsvītrots no turpmākas dalības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

2+2=5 un ne tikai
[info]formica
2021-05-30 15:12 (saite)
https://mobile.twitter.com/aaronsibarium/status/1398759090701144065
https://nypost.com/2021/03/30/oxford-wants-to-ban-sheet-music-over-complicity-in-white-supremacy/
https://www.powerlineblog.com/archives/2021/02/why-math-is-racist.php
______
https://www.nature.com/news/publishing-the-peer-review-scam-1.16400
https://thehill.com/opinion/education/490366-what-the-grievance-studies-affair-says-about-academias-social-justice


(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?