Sviesta Ciba |

None of the Above (

artis) rakstīja,
@ 2021-05-30 11:02:00

People talk glibbery about science. What is science?
https://mobile.twitter.com/KarakeMark/status/1398643830161920006

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

artis
2021-05-30 15:08 (saite)

Kāpēc interpretē kunga teikto tik šauri? Es tur saklausīju daudz vairāk par peer-review kritiku. To sākotnēji formulēja Planks ("science progresses one funeral at a time"). Viņš taču skaidri saka, ka cilvēki nav gatavi domāt patstāvīgi. Pat ja abstrahējamies no tā, ko kungs patiesībā teica, ieslēdzot sašaurinātu tuneļa redzi, Lancet u.c. skandāli labi demonstrē to, cik stiprs ir groupthink. Tev taču tikko bija ieraksts par Covid-19 izcelsmi. Vēl pirms mēneša uzrakstīt rakstu ar hipotēzi, ka Covid-19 ir "izbēdzis no laboratorijas" būtu zinātniska pašnāvība. Pilnīga pašnāvība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2021-05-30 16:21 (saite)

Es no galvas varu nosaukt divus piemērus: Lancet ļoti ātri publicēja rakstu par hidroksihlorohīna blakusefektiem ar pilnīgi safabricētiem datiem. Vēlāk to gan atsauca, bet ir skaidrs, ka to izdevās tik ātri publicēt, jo atbilda konsensam – ka hidroksihlorohīns nav efektīvs un tā ieteicēji ir politiski angažēti.

Bet to rakstu par masku vājo efektivitāti laikam Lancet vispār nepublicēja. Pēc lielas kavēšanās to publicēja mazāk nozīmīgs žurnāls. Lai gan pētījumam pašam par sevi nebija nekādas vainas. Jā, metodoloģijai bija zināmi ierobežojumi, bet to arī neviens pētnieks neslēpa un godīgi un precīzi aprakstīja visu statistiku un tā ierobežojumus. Skaidrs, ka tas traucēja tā laika politiskajam uzstādījumam – ka maskas ir superefektīvas un tikai cilvēku nevēlēšanās tās valkāt, neļauj pārtraukt pandēmiju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	artis 2021-05-30 16:34 (saite)
	To pašu tagad var teikt par t.s. herd immunity. Tagad beidzot drīkst atzīt, ka pūļa imunitāti visdrīzāk nevarēsim sasniegt: https://www.nature.com/articles/d41586-021-00728-2 (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	formica 2021-05-30 16:55 (saite)
	Toties PNAS skrieshus publiceeja Molinas skandalozo masku propagandas papiiru. Kaa nekaa Nobela laureaats (shaubiigas kvalitaates ozoncauruma propaganda, vienaa veertee ar Al Gora Nobeli) https://reason.com/2020/06/22/prominent-researchers-say-a-widely-cited-study-on-wearing-masks-is-badly-flawed/ (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2021-05-30 17:11 (saite)
	Šis ir interesants par to, cik grūti ir noteikt cēloņu-seko sakarību. Visdrīzāk bija tā, ka kovida izplatība vasarā samazinājās pati par sevi, un tam nebija lielas ietekmes ne no maskām, ne arī no roku mazgāšanas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	kaa BigPharma biida zinaatni formica 2021-05-30 22:13 (saite)
	https://youtu.be/UAEAWyfuEWY Tabletes un nauda ripo... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

hedera
2021-05-31 08:38 (saite)

Es tev uzdošu jautājumu, kas izklausīsies pēc iedomīga un uzpūtīga ad hominem, bet tam īstenība ir tehniska nozīme šajā diskusijā: vai tu pats esi kā galvenais autors gājis cauri raksta recenzēšanas procesam?

Kādēļ es to jautāju: jo tu ar pārliecību izmanto tādus apgalvojumus kā "publicēja ļoti ātri", "publicēja ar lielu kavēšanos", "vispār nepublicēja". Nezinātājs no tava teksta varētu padomāt, ka ir kaut kādi standarti, cik ātri pēc iesniegšanas raksti iziet recenzēšanu un tiek publicēti. Bet nav jau tādu standartu, pat viena žurnāla ietvaros prognozējamais ilgums ir: x +/- vairāki mēneši. Man pašai tikko bija situācija, ka divi raksti, kas iesniegti dažādos žurnālos ar 8 mēnešu starpību, nopublicēti tika ar 2 nedēļu starpību.

Tas ilgums ir atkarīgs no daudziem aspektiem: žurnāla redakcijas noslodze, atbilstošu recenzentu noslodze, recenzentu ieteikto labojumu apjoms, publikāciju rinda žurnālā, un vēl visādas tehniskas lietas. Augstākā līmeņa žurnālos ir pavisam pierasta prakse, ka no iesniegšanas brīža līdz publicēšanai paiet vairāk kā gads.

Un starp citu, publikācijas par covid-19 vispār nav korekti piesaukt kā piemēru, kad runā vispārīgi par zinātnisko žurnālu recenzēšanas procesu. Globālās pandēmijas apstākļos mērķis ir jebkuru noderīgu informāciju padarīt publisku pēc iespējas ātrāk. Tādēļ nav jābrīnās, ka te ir novērojams zināms sistēmas haoss: publikācijas tiek autsauktas, publikācijas tiek pēc tam labotas, autori nolemj iesniegt citā žurnālā, jo pārāk ilgi jāgaida, utt. Jo ir ārkārtas situācija, un attiecīgi arī parastajā recenzēšanas praksē iestājas ārkārtas situācija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2021-05-31 09:10 (saite)

Es neesmu, bet tieši covid-19 ir kā stresa apstākļi, kas vislabāk izgaismo mūsu problēmas ar zinātni un dažādus oportūnistus, kas to izmanto.

Ātri vai lēni ir relatīvi, bet ja reiz publicē, tad kā minimums būtu jācer uz to, ka dati nav acīmredzami safabricēti. Raksts par hidroksihlorohīnu nemaz nebija īpaši svarīgs, jo tas jau bija pierādīts kā samērā neefektīvs.

Zāļu izpētē vairumu lietas tagad pēta privāti un publicē tikai mazu daļu. Tā pat ir lielāka problēma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

hedera
2021-05-31 09:23 (saite)

"..ja reiz publicē, tad kā minimums būtu jācer uz to, ka dati nav acīmredzami safabricēti."

Nē, tā nav. Es jau uzrakstīju pirmajā komentārā šeit - recenzenta uzdevums nav replicēt datus. Ja tā būtu, tad patiešām būtu nejēdzīga blokāde jauniem pētījumiem tikt publicētiem, jo nereti datu vākšana ir vairākus gadus ilgs process. Ja safabricētie dati ir safabricēti pietiekami meistarīgi, tad diemžēl recenzents to nepamanīs. Pamanīts tas tiek tad, kad citi zinātnieki mēģina replicēt jaunās publikācijas rezultātus un secina, ka tas tā nestrādā. Publikāciju atsaukšana arī nav nekas jauns un tikai covid-19 krīzes parādība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2021-05-31 10:03 (saite)
	Tur jau tā lieta, ka tie bija tik atklāti safabricēti, ka tūlīt pēc raksta publicēšanas to tūlīt pamanīja pat pavirši lasītāji. Ja žurnāls to nepamanīja un publicēja, tad par kādu peer-review mēs vispār varam runāt? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	hedera 2021-05-31 10:07 (saite)
	Acīmredzot par krīzes situācijas peer-review, kur normālais process nobruka vienā no šiem posmiem: redakcija izvēlējās nepietiekami kompetentus recenzentus; recenzenti bija kompetenti, bet pārslogoti un tādēļ palaida garām acīmredzamo; recenzentu iebildumus redakcija neuztvēra pietiekami nopietni; vēl visādi iespējamie varianti. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2021-05-31 10:10 (saite)
	Vai arī viss tavs minētais + spiedošā politiskā vajadzība pierādīt, ka Trampam nav taisnība. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2021-05-31 23:56 (saite)
	Tas, ka akadēmiķi ir nekompetenti ņergas labi zināms, bet neviens faktors nevar būt spēcīgāks par orange man bad. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	hedera 2021-05-31 08:14 (saite)
	Kungs izsakās ļoti konkrēti, tādēļ plašas vietas interpretācijām tur nepaliek. Es, attiecīgi, arī ļoti konkrēti pateicu, kādēļ tās ir aplamības. "Viņš taču skaidri saka, ka cilvēki nav gatavi domāt patstāvīgi." Man ir stipras aizdomas, ka šitam tulkojums ir: riebīgie kolēģi atļaujas apstrīdēt manas idejas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2021-06-01 12:24 (saite)

Kad PVO zinātniskās grupas pārstāvis arī noraidīja fiziķa ideju, ka no izelpas rodas aerosoli ar daļiņām, kas var ilgāku laiku turēties gaisā, viņu noraidīja vienkārši ar vārdi – tā nav pareizi.

Cilvēkiem atmiņa ir īsa, tāpēc reputācijas risks no tā, ka noraidīsi nepatīkamas idejas vai kolēģus, ir niecīgs. Bet sekas zinātnei ir ļoti nopietnas.

Es zinu, ka tu teiksi, ka fiziķim vajadzēja pierādīt ar pētījumiem utt., bet reāli jau tas tā nestrādā. Sanāksmē viņiem varbūt bija tikai īss laiks ātri izklāstīt savu ideju un neviens tur netērētu laiku, kamēr tu meklētu atsauces. Tās var meklēt vēlāk. Šeit svarīgi ir tas, ka fiziķim netika dota šī iespēja arī vēlāk pamatot savu teikto. Viņš vienkārši tika izsvītrots no turpmākas dalības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: