Es tev uzdošu jautājumu, kas izklausīsies pēc iedomīga un uzpūtīga ad hominem, bet tam īstenība ir tehniska nozīme šajā diskusijā: vai tu pats esi kā galvenais autors gājis cauri raksta recenzēšanas procesam?

Kādēļ es to jautāju: jo tu ar pārliecību izmanto tādus apgalvojumus kā "publicēja ļoti ātri", "publicēja ar lielu kavēšanos", "vispār nepublicēja". Nezinātājs no tava teksta varētu padomāt, ka ir kaut kādi standarti, cik ātri pēc iesniegšanas raksti iziet recenzēšanu un tiek publicēti. Bet nav jau tādu standartu, pat viena žurnāla ietvaros prognozējamais ilgums ir: x +/- vairāki mēneši. Man pašai tikko bija situācija, ka divi raksti, kas iesniegti dažādos žurnālos ar 8 mēnešu starpību, nopublicēti tika ar 2 nedēļu starpību.

Tas ilgums ir atkarīgs no daudziem aspektiem: žurnāla redakcijas noslodze, atbilstošu recenzentu noslodze, recenzentu ieteikto labojumu apjoms, publikāciju rinda žurnālā, un vēl visādas tehniskas lietas. Augstākā līmeņa žurnālos ir pavisam pierasta prakse, ka no iesniegšanas brīža līdz publicēšanai paiet vairāk kā gads.

Un starp citu, publikācijas par covid-19 vispār nav korekti piesaukt kā piemēru, kad runā vispārīgi par zinātnisko žurnālu recenzēšanas procesu. Globālās pandēmijas apstākļos mērķis ir jebkuru noderīgu informāciju padarīt publisku pēc iespējas ātrāk. Tādēļ nav jābrīnās, ka te ir novērojams zināms sistēmas haoss: publikācijas tiek autsauktas, publikācijas tiek pēc tam labotas, autori nolemj iesniegt citā žurnālā, jo pārāk ilgi jāgaida, utt. Jo ir ārkārtas situācija, un attiecīgi arī parastajā recenzēšanas praksē iestājas ārkārtas situācija.