Vienā no iepriekšējām darbavietām nācās saskarties ar kolēģi, kas NLP pacēla reliģiskā līmenī un savu ikdienas saskarsmi ar kolēģiem bija piepildījusi ar rituāliem.

Viņa spēja pusstundu patērēt stāstot, cik ļoti viņu iepriecina pildspalvu pazušana no rakstāmgalda - ja jau cilvēki neapzināti ņemot pildspalvas no viņas galda, tātad viņa tiem patīkot.
Pārliecināta par to, cikos jāiet pusdienās, lai iepatiktos priekšniecībai.
Tieši cik ilgs laiks jāpavada pie sekretāres galda, dienas ziņas pāršķirstot.
Ar kādu transportu jādodas mājās.

Cik ilgi jāpaliek darbavietā, sociālās izklaides portālus apmeklējot, kamēr kolēģi mēģina saglābt projekta pabeigšanu, pēc izcili novēlotas un nepareizi sagatavotas informācijas iesniegšanas - lai pēc tam prēmijas pieprasot nodrošinātos ar virsstundām.

Nē, šeit man tomēr ir labāk.