Ir ļoti gudras frāzes, kuras visi zin... Sakāmvārdi, parunas... sauc tos kā gribi.

Mutvārdu folklora, īsās formulās nodotas diezgan plašas filosofiskās domas..

Nelaime tajā - tos "zin visi" un lieto pa labi, pa kreisi visdažādākajos kontekstos - bet jēgu saprast, nespēj.... 

Pirms kāda laika es biju pārliecināta, ka sarpast tās var tikai un vienīgi nonākot īstajā dzīves situācijā..
Interesanti - izrādās šādu pieredzi tomēr iespējams nodot tālāk, pat īpaši gari neklāstot.

"Nauda dieva vietā".


Err.... Labojums.  Ir, kas to spēj nodot tālāk - vārdiski noformulēt es to šobrīd nevaru vienalga.  Bet vismaz sapratu.
Un ir tādi, kas nespēs saprast vienalga, cik talantīgi viņiem to paskaidros. Labākajā gadījumā - atcerēsies kādu skaidrojuma frāzi, un to turpmāk uzskatīs par absolūto patiesību, ko lietot pirmās vietā... Riebīga kļūda, kuras iedomāšanās vien liek pārdomāt savus uzskatus, lai noķertu uz ko tā attiecas....