pajautā! - Parunāsim par terapiju

Kādā terapijas veidā ej? Tur ir atšķirības. Ir terapijas, kur tiešām šitā gadiem rok.
Ja pietrūkst instrumenti, tad drīzāk jāskatās uz kbt vai ko tamlīdzīgu.

Līnai nesen iznāca grāmata par attiecību veidošanu. Viņiem vispār samērā daudz literatūras latviski, un ir arī vebināri par iekšējā bērna tēmu. Ieguglē, palasi, paskaties video (piemēram Cilvēkjaudā bet ne tikai) ar dažādiem terapeitiem un terapijas veidiem, jo vispār ir ļoti daudz kas pieejams. Mākslas/kustības/mūzikas terapija, dažādas grupu terapijas, smilšu terapija, aizmirsu kā saucās, bet darbs ar trigeriem mirkšķinot acis, visādi sistēmiskie sakārtojumi, ir vismaz viena Rapid Transformation Terapy speciāliste (ieguglē Marissa Peer), ir Paičam, Pancam, Zandei un Rubenim grāmatas par tēmu. T.i. es ieteiktu parakt tagad bezmaksas materiālus lai saprastu kas un kā, varbūt būs skaidrāks ko gribas un kas derētu, varbūt atrodas arī terapeits. Tie, kam ir grāmatas gan parasti ir ļoti dārgi un ilgi jāgaida rindā.

Daudzas labas var lietotas dabūt par piečuku (ja paspēj pirmais), bet šis tas ir 3td.lv, ir jau vēl dažādi podkāsti un youtube terapeiti arī angliski. Es noteikti iesaku par šo parunāt arī ar savu terapeiti, izstāstit kas un kā, viņai varētu būt labi ieteikumi konkrētām lietām bet tas rezultāts jau nekādā ziņā nav ātrs arī nomainot virzienu vai terapeitu. Ja neuznāk bankrots, drīzāk turpini šo pašu plus papildus un tad maini jo tas process jau ir ļoti lēns

Man psihoterapeite gan rok, gan dod 'instrumentus' kā rakt pašai vai kā 'aizrakt' nevajadzīgos patterns utt.
Vienvārdsakot, nav tikai paraudāšana, kad viss slikti.

Mana pirmā terapeite vispār gandrīz neko neteica un neko īsti nejautāja. Es gāju, raudāju, mocījos ar terapijas paģirām, un tikai tagad saprotu, ka lielā bilde kaut kā likās kopā un kaut kas risinājās. Bet, iespējams, tas viss tāpēc, ka es biju nolēmusi, ka nav, ko zaudēt.
Tagadējā terapeite daudz vairāk jautā & man tas ļoti traucē. Rezultāti arī liekas nekādi.
Man nepatika neviena no viņām, un jebkurā gadījumā jārok pašam, jo ko tad stundas laikā reizi nedēļā var pagūt?

Tas ir viens veids kā uz to skatīties. Tas ko man ir iemācījusi terapija ir ka mēs ļoti maz saprotam un vēl mazāk kontrolējam procesus sevī. Terapija to sadauzīto spoguli pamazām lipina atpakaļ kopā pašam pat nemanot. Jā tād ir kripatas, bet kripata pie kripatas un kautkādā brīdī tu vnk atjēdzies, ka wow - tu nesapsihojies situācijā kurā agrāk 100puņi to darītu vai kas tamlīdzīgs.

Nu tad varbūt tiešām jāmaina terapijas veids. Man, piemēram, ir jungists, man patīk jungs man ļoti patīk mans terapeits un man ir ok ka viss notiek lēnām, bet nu katram savs. Vēl varbūt vērts padomāt par terapeita nomaiņu - atrast īsto dažreiz nav nemaz tik viegli. Vēl pasaki savam terapeitam tieši to ko šeit ierakstīji - ka tev liekas ka tu atkal nonāc turpat, meaning, ka varbūt netiek apskatīti īstie cēloņi

Spoguļotāji palīdzēja visstraujāk un vislabāk.

man ir pieredze ar divām jungistēm.
pie pirmās gāju apm 2 gadus - nekādā ziņā nevaru teikt, ka notika kkāda rakņāšanās. vnk es runāju un viņa bija blakus un reizēm uzdeva kkādu jautājumu no puses, kuru es pati vispār nebiju iedomājusies. patika, ka runājām arī par sapņiem un reizēs, kad man vispār nebija ko teikt, izmantoja smilšu terapiju (saliec smilšu kastē no miljons figūriņām "bildi" un tad reflektē par tēliem/simboliem utt,). pārtraucu iet, jo vnk tajā brīdī vairs neprasījās. bet efekti bija ļoti labi. tādus konkrētus mājas darbus nedeva, reizēm runāja par instrumentiem, piemēram, stresa menedžmentā utt.

šī gada sākumā jutu, ka atkal prasās, bet negribējās vairs iet pie iepriekšējās. atradu citu jungisti. šai man patīk, ka viņa liek uzzīmēt, ja nespēju kko izteikt vai ir kaut kāda putra. nu vnk uzskricelēt un tad caur to zīmējumu aplūkot to lietu/problēmu un pēc tam pāriet atkal pie reālā. reizēm uzdod kādu mājasdarbu, tai skaitā noskatīties kādu konkrētu filmu un nedžadžo, ja neesmu to izdarījusi. sāku ar reizi nedēļā, bet tā kā ar ikdienas dzīvi tieku galā labi, vnk ir pāris "lielās" (lai ko tas arī nenozīmētu) lietas risināmas - tāpēc pārgājām uz reizi 2 nedēļās. ja kādreiz ir kkas akūti noticis un es sesijā sāku ventot un čīkstēt, tad viņa uzreiz arī jautā, ko es gribu - lai vienkārši uzklausa un patur rociņu vai es tomēr gribu kko risināt šajā lietā un tad attiecīgi arī turpinām tādā virzienā, kādā jūtu nepieciešamību.

katrā ziņā terapijas veids/virziens ir baigi svarīgs + vēl saderība ar konkrēto terapeitu. es meklējot pirmo terapeiti neveiksmīgi izgāju cauri vairākiem kabinetiem un gandrīz jau atmetu ar roku. ļoti priecājos, ka uz otro trāpīju ar pirmo reizi.

vienmēr laba doma ir izstāstīt terapeitam to, ko tu domā par terapijas procesu. tas palīdz jums abiem nokalibrēties.
un, kā jau daudzi teica, iespējams, vajag pamainīt terapijas tipu. es drusku pastaigāju pie eksistenciālā, un tur man bija līdzīga sajūta, ka nav īsti nekāda progresa, tikai kaut kāda malšanās. bet citkārt ir bijis tā, ka tu malies, malies, liekas, ka nekas nenotiek, un tad pēkšņi – bam! un tu esi salicies pareizi.