pajautā! - Parunāsim par terapiju

Padalieties, lūdzu, ar savu pieredzi psihoterapijās.
Manā pieredzē tā ir tāda ilga, lēna, mokoša rakņāšanās, kamēr atrod mēslu bedrē gabaliņu puzles, kas uz brītiņu ir maza uzvara, bet pēc tam atkal seko ilga, lēna, mokoša rakņāšanās pēc nākamā. Bet katrs gabaliņš atsevišķi man neko daudz nepalīdz, savukārt veselu bildi šādā veidā es laikam sakasīšu kādā aiznākamajā dzīvē varbūt.
Es gan arī esmu gadiem gājusi pie vienas un tās pašas terapeites, tāpēc gribu zināt, vai tam vienmēr jāstrādā šādi. Zinu, ka terapija nav nekāds magic pill, kas var vienā nedēļā atrisināt visas prāta kroplības, bet man šķiet, ka tas, kas man terapijā pietrūkst, ir kaut kādi instrumenti, uzdevumi, “mājas darbi” - nezinu, kā nosaukt, bet kaut kas, kas var palīdzēt smadzenēm patstāvīgi uztrenēt kaut kādu pareizo virzienu, kad tās atkal automātiski uzņem kursu uz purvu, nevis pie katras krīzes skriet uz terapeita kabinetu paraudāt.
Jebšu long story short - kā ir jūsu pieredzē? Viss notiek caur jautājums-atbilde-komentārs sesijām un tālāk domā pats, vai jums iedod kaut kādus rīkus, kā pamazām pašam kontrolēt lietas savā galvā?
Also ļoti, ļoti novērtēšu ieteikumus, ja nu kādam ir pieredze ar terapeitu, kas palīdzējis tikt galā ar problēmām veidot klātesošas attiecības.