pajautaa

Parunāsim par terapiju

« previous entry | next entry »
Dec. 31., 2022 | 12:47 pm
posted by: skafandrs in pajautaa

Padalieties, lūdzu, ar savu pieredzi psihoterapijās.
Manā pieredzē tā ir tāda ilga, lēna, mokoša rakņāšanās, kamēr atrod mēslu bedrē gabaliņu puzles, kas uz brītiņu ir maza uzvara, bet pēc tam atkal seko ilga, lēna, mokoša rakņāšanās pēc nākamā. Bet katrs gabaliņš atsevišķi man neko daudz nepalīdz, savukārt veselu bildi šādā veidā es laikam sakasīšu kādā aiznākamajā dzīvē varbūt.
Es gan arī esmu gadiem gājusi pie vienas un tās pašas terapeites, tāpēc gribu zināt, vai tam vienmēr jāstrādā šādi. Zinu, ka terapija nav nekāds magic pill, kas var vienā nedēļā atrisināt visas prāta kroplības, bet man šķiet, ka tas, kas man terapijā pietrūkst, ir kaut kādi instrumenti, uzdevumi, “mājas darbi” - nezinu, kā nosaukt, bet kaut kas, kas var palīdzēt smadzenēm patstāvīgi uztrenēt kaut kādu pareizo virzienu, kad tās atkal automātiski uzņem kursu uz purvu, nevis pie katras krīzes skriet uz terapeita kabinetu paraudāt.
Jebšu long story short - kā ir jūsu pieredzē? Viss notiek caur jautājums-atbilde-komentārs sesijām un tālāk domā pats, vai jums iedod kaut kādus rīkus, kā pamazām pašam kontrolēt lietas savā galvā?
Also ļoti, ļoti novērtēšu ieteikumus, ja nu kādam ir pieredze ar terapeitu, kas palīdzējis tikt galā ar problēmām veidot klātesošas attiecības.

# | jā, ir doma! | Add to Memories


Comments {18}

*

from: [info]inese_tk
date: Jan. 2., 2023 - 01:15 pm
#

man ir pieredze ar divām jungistēm.
pie pirmās gāju apm 2 gadus - nekādā ziņā nevaru teikt, ka notika kkāda rakņāšanās. vnk es runāju un viņa bija blakus un reizēm uzdeva kkādu jautājumu no puses, kuru es pati vispār nebiju iedomājusies. patika, ka runājām arī par sapņiem un reizēs, kad man vispār nebija ko teikt, izmantoja smilšu terapiju (saliec smilšu kastē no miljons figūriņām "bildi" un tad reflektē par tēliem/simboliem utt,). pārtraucu iet, jo vnk tajā brīdī vairs neprasījās. bet efekti bija ļoti labi. tādus konkrētus mājas darbus nedeva, reizēm runāja par instrumentiem, piemēram, stresa menedžmentā utt.

šī gada sākumā jutu, ka atkal prasās, bet negribējās vairs iet pie iepriekšējās. atradu citu jungisti. šai man patīk, ka viņa liek uzzīmēt, ja nespēju kko izteikt vai ir kaut kāda putra. nu vnk uzskricelēt un tad caur to zīmējumu aplūkot to lietu/problēmu un pēc tam pāriet atkal pie reālā. reizēm uzdod kādu mājasdarbu, tai skaitā noskatīties kādu konkrētu filmu un nedžadžo, ja neesmu to izdarījusi. sāku ar reizi nedēļā, bet tā kā ar ikdienas dzīvi tieku galā labi, vnk ir pāris "lielās" (lai ko tas arī nenozīmētu) lietas risināmas - tāpēc pārgājām uz reizi 2 nedēļās. ja kādreiz ir kkas akūti noticis un es sesijā sāku ventot un čīkstēt, tad viņa uzreiz arī jautā, ko es gribu - lai vienkārši uzklausa un patur rociņu vai es tomēr gribu kko risināt šajā lietā un tad attiecīgi arī turpinām tādā virzienā, kādā jūtu nepieciešamību.

katrā ziņā terapijas veids/virziens ir baigi svarīgs + vēl saderība ar konkrēto terapeitu. es meklējot pirmo terapeiti neveiksmīgi izgāju cauri vairākiem kabinetiem un gandrīz jau atmetu ar roku. ļoti priecājos, ka uz otro trāpīju ar pirmo reizi.

Atbildēt