pajautā! -

Kā https://en.wikipedia.org/wiki/Observer-expectancy_effect, confirmation bias un self-fulfilling prophecy. Kaut ko šādi ir droši rakstīt, un katrs lasītājs, kurš neveic kārtīgu double blind eksperimentu, vai nu kvēli piekritīs uzreiz vai piekritīs vēlāk.

Bet ja ne burtiski, tad kādu informāciju tās pienes? Katrs izlasa citādi. Tikpat labi var vienkārši iet pa mežu un gūt atziņas, nav jālasa rindas.

Es tiešām ticu, ka Visums ir nejaušs. Un ka par tēmu, kurš ko meklē un atrod, varētu veikt kārtīgu pētījumu, nevis interpretēt, kā pagadās. Es domāju, ka diezgan bieži atrod arī tie, kas nemeklē un neatrod tie, kas meklē:)

just do it! aicinājums reizē uzticēties dievam un pašam nākt pretī, jo dievs ir attiecībās, un ar vienu pusi nepietiek.

To, ka vajag aktīvu rīcību, lai dabūtu to, ko vēlies. To, ka tev neviens uz paplātes neko priekšā nelikt. Ka tiem, kas meklē, atrod.
+man personīgi ir arī garīgie uzskati šajā jautājumā par visuma/dieva/sātana labvēlību, bet lai jau paliek.

Es to interpretētu garīgajā līmenī- atbildes ir, ja mēs esam atvērti procesam- lūdzam, meklējam, klauvējam :)

Bez kādas interpretācijas. Pavisam tieši kā padomu vai pamācību. Kā tad kad kad pilnā autobusā stāvi ne pie pašām durvīem un gribi izkāpt. Ja napalūgsi lai Tevi palaiž, tad nevis arī Tavas domas nelasīs un nelaidīs.

Klauvējiet, un jums atvērs. Kas tālāk, vellsviņzin. Varbūt pa purnu iedos?

Ka, lai kaut ko dabūtu, jāiegulda pūliņi, pats no sevis nebūs.

Es saprotu, ka var izlasīt arī, ka vajag tik palūgt utt., un tad dabūs, nav nekas jādara. Šitais nesimpatizē, un noteikti pati rinda jālasa kontekstā (neiešu meklēt), diez vai tur ir par slinkošanu un ubagošanu.
Vēl arī vecais labais - mēģināts nav zaudēts. Lielisks iedrošinājums nenokaunēties un palūgt. Bet es tieši tādā pozitīvā nozīmē nevis ar domu izmantot apkārtējos savam labumam.

Caur savu dzīves prizmu laižot - ja neesi aktīvs un pat kaut kādā ziņā nekaunīgs, tad dzīves kvalitāte nebūs tā labākā. Esi, suka, ekstraverts vai sūkā ledu. ;D

burtiski

par to, ka, visbiežāk, lai tiktu dzīvē pie vēlamā, pasīvs stāvoklis neder un bailes riskēt, nokļūdīties, kādu apgrūtināt to visu tikai kavē. "lūdziet", "meklējiet", "klauvējiet" - tās visas ir aktīvas darbības.

es to redzu kā tādu pamācību sadarbībā, attiecību veidošanā ar citiem ceļā uz kādu augstāku labumu. ar lūgšanu es domāju šajā gadījumā nav domāta dieva (pie)lūgšana, bet gan vēršanās pie kāda, piem., līdzcilvēka, ar lūgumu, spēja paprasīt no otra un paļauties, ka pretī kādreiz var sagaidīt kāds, kurš bez liekuļošanas un naida iedos/palīdzēs/padalīsies. un tā klauvēšana pie durvīm - jā, par to, ka ir jāriskē, jāmēģina, līdz galam nezinot, kas sagaidīs pēc tam (metaforiski - kas ir aiz tām durvīm). un ka daudz vairāk ir iespējams panākt sadarbībā ar citiem, nevis kuļoties pa dzīvi "visu pats" režīmā..

Populārais skaidrojums būtu šeit:

Ebrejiem 11:6, Bet bez ticības nav iespējams Dievam patikt. Jo tam, kas Dievam tuvojas, jātic, ka Viņš ir, un ka Viņš atalgos tos, kas Viņu meklē.

Tas varētu būt ielūgums komunicēt ar dievu un meklēt to.

Tur varētu būt arī vienkāršāks, praktisks zemteksts, apmēram kā "esi uzstājīgs un viss notiks".

Mana interpretācija ir tāda, ka Bībeles sastādītāji (lai kas tie tādi arī nebūtu) šīs rindas ielika, jo padomāja, ka tās labi rezonēs viņu sektas sekotājiem. Tas ir, es neinterpretēju to nozīmi pašu par sevi, bet ievietotāju vai rakstītāju mērķus – viņi diez vai rūpējās par sekotāju mantisko labklājību vai dzīves kvalitāti. Viņiem svarīgāka bija kopienas izveidošana, kurai būtu ietekme sabiedrības morāles, ētikas un politiskajos jautājumos. Sekojot šiem principiem viņiem būs lielāka iespēja noteikt savu gribu, piemēram, vai sabiedrībā geju laulības ir pieņemamas vai nē.

Protams, tas viss ir ietīts runās par ticību, Jēzu utt., kas mūsdienu izpratnē nav diezko loģiska sistēma. Taču arī Bībeles veidotāji to kaut kādā mērā apzinājās, bet skatījās šo visu kā sociālu tehnoloģiju – ka vairums cilvēki nav dziļi racionāli, bet šādi izteicieni viņus saviļņos, un tādus cilvēkus jau būs vieglāk kontrolēt.