|
|
Friends of Friends

 disfigurator | Tuesday, January 20th, 8:34 Cilvēka stulbums ir viegli pārspējams Epizode Nr. 666.9 Salec bars rotējošo durvju telpā, apstājas. Iesprostoti. Es skatos uz to maitu baru un gaidu, kad šiem pieleks, ka sensori redz cilvēku tuvu konstrukcijai un tāpēc vairs negriežas. Laiks rit, bet neviens nereaģē, tupī bļa, bet stāvam arī mēs 2 cilvēki, esam lopu iesprostoti rotora otrajā, tukšajā pusē. Tupī un nekas nenotiek. Tad spontāni iepisu ar kāju pa rotora daļu, kurai blakus stāv īblis un tupī vairāk par izcirstu pežu. *bums* - Paej nost no durvīm! *sāk rotēt* - Zajebaļi, bļa! Aizmirsis par svešinieci blakus, skaļi norūcu. Paspēja, sukas.
Epizode Nr. 666.8 Centrālās stacijas remonts, pienāk vilciens. Tā vietā, lai ļautu cilvēkiem izkāpt un iet, dārzeņu bars kā likums nostāsies priekšā - virzienā uz staciju, nevis otrādi. Tā vietā, lai stāvētu pie žoga un ļautu visiem izkāpt un tad ietu kāpt iekšā, tiek uz līdzenas vietas radīts korķis - cilvēki izejām priekšā, aizņēmuši lielāko daļu ietves. No vilciena kāpj ārā kādi trīs simti, pieturā labi, ja 70, bet laužas kaut kur zombiju bars, lai gan visi derētu sasēsties vienā vagonā - tur ir teju 500 sēdvietas uz visu vilcienu!
Homo ir, bet Sapiens - ņihuja. Pat tik elementārās lietās kā vides navigācija. Automatoni, ne cilvēki. komentēt | |




 kochka | Monday, January 19th, 21:11 Mainīgs garastāvoklis un asumi "Vecais Hamamura bija kas vairāk par bibliotekāru. Šeit viņš bija strādājis gadiem un pat pēc aiziešanas pensijā bija izvēlējies palikt pie lasītāju apkalpošanas letes. Veco vīru varētu dēvēt par šīs senās bibliotēkas dzīvo enciklopēdiju. Lai gan Hamamura bija cinisks, ar mainīgu garastāvokli un diezgan sarežģītu raksturu, viņš nebija slikts cilvēks. Galu galā viņš Nanani bija iepazīstinājis ar dažnedažādām brīnišķīgām grāmatām. Tomēr brīžos, kad Hamamura nebija omā, pastāvēja risks krist nežēlastībā viņa asās mēles dēļ. Šodien nepārprotami bija tāda diena.
Vecais Hama vienmēr izskatās tik nīgrs, ka nav iespējams pateikt, vai viņš ir labā vai sliktā noskaņojumā."
Sosuke Nacukava - "Kaķis, kas izglāba bibliotēku" 3 komentāri - komentēt | |

 ctulhu | Monday, January 19th, 20:55 Secinājums no debates par psihodēliķu lietošanu.
Kā zināms opiātu tipa atkarību tie nerada, tāpēc daudzi atbalsta to rekreatīvo lietošanu.
Bet no oponenta pievestajiem piemēriem seko, ka tur ir vēl viens papildu risks: Tie var sabojāt ego, salauzt cilvēku mentāli, padarīt bailīgu un pazemīgu, tas ir - sakropļot psihiski. 10 komentāri - komentēt | |

| hessin | Monday, January 19th, 20:14 🔗 Jaunas sūdzības par Dailes teātra vadības komunikācijas kultūru – oficiālu atvainošanos pieprasa gaismu māksliniece
Jā, man nācās to veikt arī psiholoģiski sarežģītā situācijā, kad arī šis lēmums man bija jāprezentē pašai komandai, arī tāpēc tas bija publisks. Vadības 101 - sliktas ziņas paziņo un izrunā privāti, klātienē, uzslavas publiski kaut vai twitterī. Nē, tā nebija vienīgā iespēja, komandai to varēja prezentēt pēc tam.
es no varmākas esmu kļuvis arī vienlaicīgi par upuri, jo es tagad esmu publiskajā sabiedriskā medija tiesā un man jāaizstāvas Kairiš, dzert vajag mazāk.komentēt | |


 pirmslietus | Monday, January 19th, 19:34 Nākotnē gribas nevis zaļumu apjoztus debesskrāpjus, bet vecus augļu dārzus. komentēt | |


 zvaigznjustari | Monday, January 19th, 15:15 Pēc atsvaidzinošas nedēļas lauku sētā, kur tieši aiz virtuves durvīm glāzē pilnā apjomā sasalst ūdens, tik ļoti pieradu pie pastāvīgā drebuļa ķermenī, ka, uz vienu nakti nokļūstot civilizācijas apstākļos, sajutos kā Ēģiptes kūrortā. komentēt | |


 eos | Monday, January 19th, 8:21 Sociālās lietas Šonakt bija jauks un pozitīvs sapnis. Es mācījos atkal augstskolā Liepājā un biju iedraudzējies ar kādu cita kursa studenti.
Mēs "it kā nejauši" satikāmies tramvajā atkal un atkal. Tā daudzas reizes. Viņai bija sarkani mati, mazi zelta auskariņi un dzirkstošs skatiens. Man ir aizdomas, ka mana psihe viņu radīja pēc grāmatas "Frenija un Zūijs" (autors Selindžers) izlasīšanas, un viņa ir līdzīga angļu filoloģijas studentei Frenijai, kas bija apsēsta ar reliģijas filozofiju.
Vēl pēdējās dienās bija tāds notikums, ka reddit man uzrakstīja jauniete, kas grib sākt mācīt vēsturi skolā un apsver iestāties pedagoģijas studijās. Viņa ar mani sarakstījās par jautājumu: "Kāda jēga 4 gadus no savas jaunības tajās ieguldīt, ja viņai jau ir prof/tehniskā izglītība un profesija saistībā ar loģistiku?" Taču viņa ir mācījusi to loģistiku trīs gadus pati jau skolā, citas profenes jauniešiem, jo viņai ir 70h didaktikas kurss apgūts.
Pēc pāris stundām sarakstes mēs nonācām pie apmēram šādas domas: "Ja ir talants, pārliecība par sevi klasvadībā, iekrājumi, tad var riskēt un iet studēt arī par skolotāju".
***
Man jāsaka, ka ir labi saprast, ka es māku runāt ar vidējā vecuma sievietēm. Pilnīgi svešām. Jo man ikdienā - garīgās attīstības centrā un galda tenisā - sanāk sarunas ar dāmām, kam ir 50+, par dažādiem niekiem. Skolā/privātstundās man vienmēr ir bijis labs kontakts ar pamatskolas un vidusskolas meitenēm.
Taču ar 19 - 40 vecumposmu dzīvē, man šķiet, es runāju aizvien retāk un retāk. Tik daudz runājot ar dzīvokļa biedreni, kam ir 71, un sievu, kam būtu palikuši 44 šogad, es esmu to vidējo paaudzi daļēji aizmirsis. Viņas bieži vien tiešām runā ar anglicismiem, pat mana LU pasniedzēja, kam ir 26 gadi un kura māca LU programmēšanu.
Es gribu dzirdēt normālu, literāru valodu. Vienalga - literāru latviešu, lietuviešu, krievu, angļu, taču literāru valodu. Lai cilvēks, kas ar mani sarunājas, būtu dzīvē izlasījis kaut vienu tūkstoti grāmatu, lai ir bāze. Tas ir tāds retums, man šķiet, tajā 19-40 paaudzē.
Varbūt dikti aizspriedumaini, taču man kā tulkotājam, filologam gribas, lai valodā ir tīrība. Ja tā ir, tas ļoti priecē. Ja tā nav, nu - manas gaidas uz to, ka tā būs, tāpat jau ir ārkārtīgi zemas. Tas vienkārši patīkami pārsteidz. Tas, ka mana sieva bija tulkotāja un pieradināja pie labas valodas mājās, šo noteikti ir ietekmējis. komentēt | |

 prtg | Sunday, January 18th, 22:17 "How long have you been Lost down here How did you come To lose your way? When did you realize That you'd never be free?" komentēt | |

 jan09 | Sunday, January 18th, 19:16 genocīdam nav noilguma Kā pirms 45-55 gadiem dāņi vardarbīgi samazināja Grenlandes pamatiedzīvotāju skaitu ? Ginekologi vienkārši salika vietējo inuītu meitenēm un sievietēm viņu ķermenī pretapaugļošanās spirāles. Pusaudzes un jaunas sievietes pašas to nezināja un pārdzīvoja, kāpēc viņām nedzimst bērni. Spirāles tika saliktas vismaz 4500 meitenēm un sievietēm un tas samazināja dzimstību Grenlandē gandrīz 2 reizes daudzu gadu ilgumā. Dānija premjerministres Frederiksones personā par šo masveida vardarbības aktu pret inuītu sievietēm pagājušajā gadā gan atvainojās, bet nav zināms, vai tas mainījis inuītu attieksmi pret šo ricību un tās veicējiem.
/dāņi ir tādi paši mēsli kā zviedri 13 komentāri - komentēt | |


 zazis | Sunday, January 18th, 18:26 Dienas citāts. "Today a young man on acid realized that all matter is merely energy condensed to a slow vibration. That we are all one consciousness experiencing itself subjectively. There is no such thing as death, life is only a dream, and we’re the imagination of ourselves.
Now here's Tom with the weather."
-Bill Hicks 1 komentārs - komentēt | |


 disfigurator | Sunday, January 18th, 13:13 Pasaule caur divām prizmām Tu esi bite - tu redzi pasauli citādi, uztver citādi - pasaules uztveri veido maņas orgāni. Tu redzi polarizētu gaismu, izmanto to navigācijā. Tu esi astoņkājis, redzi citādi, uztver citādi, vari maskēties absurdā līmenī - tava pasaule ir astoņkāja pasaule. Tu esi Pēteris - tev dotas maņas, kādas dotas - elektromagnētisko spektru dots uztvert attiecīgajā diapazonā, kamēr bite redz citu daļu šī spektra. Tu esi Jānis - tu fotografē ar polarizācijas filtru, caur kuru pasaule izskatās citāda, jo tu selektīvi izvēlies elektromagnētiskā spektra "vizuālās daļas" (tīri cilvēka definēts -cilvēkam) polarizāciju - tu caur instrumentu uztver pasauli citādi. Tevi ir ilgtermiņa atmiņa un personība. Tu esi Miķelis - tu fotografē ar Infrasarkano filtru un ar to ieskaties elektromagnētiskā spektra daļā, kura ikdienā nav dota - pasauli tur uztver citādi. Tev ir Miķeļa personība. Tu esi Līga - tev ir neiroloģiskas īpatnības vizuālā signāla apstrādē - tā mijiedarbojas ar dzirdes lietām un tu redzi skaņas. Tev ir sava personība un tu pasauli redzi caur Līgas prizmu, kas sakarā ar maņu sinestēziju, ir pavisam atšķirīga no "normālās", lai gan tu jūties pavisam normāli. ( Lasīt tālāk ) ( Papildināts 19. janvārī rītā ) ( Papildināts 19. janvāra dienā ) 71 komentāri - komentēt | |

 black_data | Sunday, January 18th, 11:23 KINO: Sound of Falling Intuīcija teica, ka tā būs pareizā izvēle, bet filmas pirmās trīsdesmit minūtes šķita pārāk sadzīviskas. Pēc tam visi klucīši sāka krist pareizās vietās, un lēnais sākums atmaksājās. Ne pārāk lielais kino Bizes skatītāju pulks diezgan emocionāli reaģēja uz dažām epizodēm. Jāsaka, ka dažādie filmas apraksti mazliet radīja nepareizu priekšstatu par filmu. Nebūs pirmā reize, ka ir jānožēlo mēģinājums lasīt aprakstus latviešu valodā.
Nedaudz pieskaroties apmeklētāju tēmai, te nesen mājas ballītē atskanēja frāze: "Mūsu laikos nevarēja pat konfekšu papīrīti attīt bez pārmetošiem skatieniem." Es zinu, ka ir vesela paaudze mileniāļu, kam kino apmeklējums un popkorns ir sinonīmi, un tāpēc mūsu mājsaimniecība mēdz apmeklēt blokbāsterus Forumā. Bizē man blakus apsēdās džeks, kurš seansu sāka ar ļoti skaļa iepakojuma atvēršanu. Nebija tā, ka viņš neapzinājās savas rīcības sekas, kas man radīja sajūtu, ka viņam aizrādīt ir diezgan bezjēdzīgi, bet viņa mēģinājumi grauzt savas uzkotas pēc iespējas klusāk bija komiski neveiskmīgi. Filmā bija ļoti daudz specifisku skaņas efektu, kas mēģināja uzburt noskaņu, un tos visus pavadīja čaukstināšana, kamēr retās skaļās epizodes džeks nolēma netraucēt ar savām našķu skaņām. Cilvēki noteikti pamanīja šo džeku, lai gan neviens tālāk par pasīvi agresīviem skatieniem negāja. Visam klāt man izskatījās, ka džekam ir kaut kāda neiroze, jo tas veids, kā viņš mēģināja izķesēt savus kārumus no iepakojuma, un dzēra savu divlitrīgo gāzēto dzērienu, radīja sajūtu, ka viņš sāks raudāt, ja viņš tūdaļ neapmierinās šo vajadzību. Bet kopumā mana teorija ir tāda, ka uz šo filmu viņu atvilka viņa draudzene, un džekam par kino pieredzi ir pavisam cits priekšstats. Uz ko man gribētos teikt, ka ir ok uz filmām iet arī vienam, tāpēc es vienmēr pārliecinos, ka mans partneris zina, uz ko viņš dodas, savukārt pirmajiem randiņiem ir arī disnamiskākas un izklaidējošākas filmas. Lieli kino entuziasti mēdz iegādāties arī projektoru, un filmas skatīties mājās, jo kino zāle ne vienmēr ir labākā un ērtākā vieta. Es bieži vien klātienē filmas eju skatīties tāpēc, lai finansiāli atbalsītu tos cilvēkus, kas veido savas iestādes repertuāru, un Bizē specifiski es nopērku to dzērienu ne tāpēc, ka es trīs stundas nevaru nosēdēt ar tukšām rokām. komentēt | |

Atpakaļ - Uz priekšu
|
|