Friends of Friends

tik daudz šodien braucu, ka gandrīz varētu līdz Polijai

ejiet iepazīties, mm

Līdzīgi kā sunim ir pārākā ožas atmiņa, kaķim būtu jābūt superatmiņai par to, kā kurš viņu glauda

Par muzāru... Tie viģiki, kurus redzēju no Roadburna Boris uztāšanās, nu tas ir īstais mans BORIS, tas kas te Rīgā pāris gadus atpakaļ bij, bij nutā fiftī fiftī.

Jauno Neirozi noklausījos, ļoti patika.

Šonakt sapnī redzēju kaut kādu pasaku pasauli - pa pusei īstu, pa pusei animācijas - kaut kas līdzīgs Avatāra pasaulei, tikai skaistāka. Es ar vēl kaut kādiem cilvēkiem braucu pa brīnumskaistu upi - ar tādu kā piecpadsmitā gadsimta koka kuģi. Upei bija tik kristālskaidrs ūdens, ka varēja redzēt tās dzelmi- baltās smiltis un akmentiņus, bet apkārt bija ļoti labi redzama ainava - kalni, meži, zaļi lauki - tajā spirgtajā zaļumā, kāds piemīt tikai maijam. . Bet tad kuģis vienā mirklī apstājās un kāda meitene - tāda kā animācijas tēls - ar tumšiem matiem, ģērbusies īsā baltā kleitiņā - pēkšņi nolēca no tā klāja un metās skriet uz upes malas pusi. Es viņai sekoju - un labi ka tā, jo paspēju saķert viņu aiz rokas. Jo izrādījās, ka kuģis ir apstājies tāpēc, ka ir iebraucis tādā kā apstāšanās vietā uz klints , bet tālāk upe pārvēršas par ūdenskritumu un krīt lejā. Un tieši tāpēc visu to apkārti var tik labi redzēt.

Savdabīgi, ka viens no spēcīgākajiem argumentiem neiet uz filmu, ir publika, kura ies skatītie uz Zendaya (lai kas arī viņa nebūtu) un Patisonu. Un tā nav mana spekulācija, tā ir reāla atsauksme pie filma. Ir jau vēl Bize, bet es gan neteiktu, ka tā ir pasargāta no īpašiem skatītājiem. Vajag nopirkt ekrānu priekš tā jaunā projektora, un biezākus aizkarus.

Es te skatos vienu darba prezentāciju, un man uz ekrāna ik pa brīdi nomirgo kāds mēmes dzīvnieks. Es zinu pēc fakta, ka fellow IT cilvēki dzīvo savā īpašajā pasaulē, kas man ir sveša, bet es nebiju iedomājies, ka šī visa mēmju un datorspēļu pasaule tā viegli varētu ieplūst korporatīvajā resursā. Es neesmu sajūsmā par sterilo korporatīvo dizainu, un principā neiebilstu, ja kāds to salauž, bet man šķiet, ka komiska atbilšana stereotipiem mani kaitina tik pat lielā mērā kā viss korporatīvais. Es tagad mēģinu saprast, kuras individuālisma izpausmes kolēģos man šķiet krutas, jo tādas noteikti ir. Es laikam pie tādām ieskaitītu kolēģus, kuriem fonā midžinās bērni, kuri zvaniem pieslēdzas tērpušies pidžamā, vai kuriem priekšā stāv idiotiska paskata kafijas krūzes.

Bet šis man arī atgādina, ka kaut kur tur ir milzīga digitāla pasaule, kura man ir diezgan sveša, bet kurā mitinās diezgan iespaidīgs cilvēku daudzums, lai tur sāktu veidoties sava kultūra. Šķiet, ka es esmu pārāk analogs priekš tās.

sapnī vecāki aizveda kaķi uz Šveici ārstēt neirodermatītu

Zils zaļš un saule

kā ir, tā ir

nevaru gan!
man vajag bālo zēnu

Cilvēki prokola pēc uztaisījuši čata grupu priekš kexiem ar vienādiem vārdiem/ uzvārdiem. Nolēmuši satikties klātienē. Satikās, kopā 12 veču. Pasēdēja kafūzī, iedzēra. Pie izejas uzzīmējās menti, sāka dokumentus pārbaudīt. Esot bijis incanti skatīties kā menti pamazām hujē.

ak jūs alfoni
trīcvaidziņi
tikai naudu gribat

eižens
egija

pat vārdi līdzīgi

man bija suns Pegija kādreiz

egija varētu ziemā ielaist savā lielajā mājā. gan vecākiem iepatiktos.

nu, mz, kad gribēsi izkauties, pateikšu adresi.
mcuk., viņam spēka vairāk nekā izskatās. viņam ir ļoti daudz spēka, neskatoties uz kondīciju.

ķurķī nemaz nav tik daudz vietu

hhhhh maxaacuuka!!! smiekliigi:))))
man nav tik omuliiga istaba! 1 vietīga un kkāda padomju savienība vai 90tie

neskatos arī porno, jo nezinu, kas ir ...
esmu nevainīga savā nevainībā. ble.

iedošu "885"
nav vīna! bet derẽja. es neiedomājos!