Friends of Friends

Hank Green vakar ielika video ar pārspriedumu par to, cik ļoti cilvēks ir mainījis šo planētu, ko sauc par savām mājām. Viņš nevairījās minēt visas sliktās lietas, ko cilvēks ir izdarījis šai planētai vai viens otram, bet kopumā šim video bija optimistisks tonis. Šim pārspriedumam bija tādi nelieli Lenona "Imagine" vaibi, un līdzīgu apcerējumu no dažādiem cilvēkiem netrūkst. Man šķiet, ka līdzīgas sajūtas par cilvēkiem man rodas dēļ mūzikas, kino, vai kādām citām cilvēku radošām izpausmēm. Bet cilvēki eksistē arī tīri pragmatiskos veidos ar saviem darbiem, auto, bērniem, pirkumiem, atkritumiem, viedokļiem, bāriem un piektdienas vakariem, un manī mājo arī tas pesimistiskais vaibs par cilvēkiem kopumā. Vai cilvēks, piemēram, būtiski atšķiras no kaijas, kas dzīvo pilsētā?

Cilvēki noteikti nav tik brīvi kā kaijas tādā ziņā, ka kaijas nemēģina ierobežot citu kaiju rīcību. Ne tādā ziņā, ka kaijas būtu šausmīgi labas viena pret otru, bet tādā ziņā, ka tās neorganizējas savā starpā, un neveido represīvas struktūras un institūcijas. Bet kaijas nav brīvas tādā ziņā, ka viņas nevarētu sev iegādāties Lamborghini, un ne tikai tāpēc, ka viņām nav īkšķu, lai viņas varētu vadīt auto, vai kabatu, kurās turēt naudu. Bet arī vairums cilvēku nevar iegādāties Lamborghini ar visiem īkšķiem un kabatām.

Bet pat bez Lamborghini cilvēkiem ir arī citas brīvības. Brīvība ticēt un praktizēt savu reliģisko pārliecību. Brīvība mīlēt citus cilvēkus, un veidot ar viņiem attiecības. Brīvība uz pārvietošanos. Brīvība strādāt un pelnīt tādā veidā, kādā viņš vēlas. Brīvība izteikt savu viedokli. Brīvība iegādāties materiālās vērtības no citiem civlēkiem. Brīvība pārvietoties gar jūru. Brīvība novietot savu auto ielas malā. Brīvība pīpēt krustojumā pie gājēju pārejas. Brīvība nesavākt pēc sava suņa uz ielas. Brīvība iegādāties un turēt suni sev mājās. Brīvība audzēt dzīvniekus sev pārtikai. Brīvība naktī pārvietoties pa pilsētas ielām ar savu ļoti skaļo transportlīdzekli. Brīvība ģenerēt mākslīgā intelekta video, kurā tiek attēlota citu cilvēku nogalināšana. Brīvība kariķēt citas ādas krāsas cilvēkas pilsētas svētkos. Brīvība savus politiskos oponentus saukt nepieklājīgos vārdos, un publiski melot. Brīvība neatbildēt uz žurnālista jautājumiem, nosaucot žurnālistu par sorosītu. Brīvība neievērot ceļu satiksmes noteikumus, ja ļoti vajag. Brīvība lietot dažādas apreibinošas vielas. Brīvība dzērumā iet runāties ar citiem cilvēkiem. Brīvība izteikt viedokli par kāda cita cilvēka izskatu. Brīvība pārcelties dzīvot uz citu valsti. Brīvība iegūt izglītību. Brīvība kandidēt uz prezidenta amatu. Brīvība lasīt, iegādāties un izplatīt jebkādas grāmatas. Brīvība dzert tikai ētiski audzētu kafiju. Brīvība visur samaksāt skaidrā naudā. Brīvība kurināt krāsni ar malku. Brīvība nešķirot atkritumus. Un tā tālāk...

Es nez, no vienas puses es esmu fantastiski pieņemošs cilvēks, un tolerēju citos visneiedomājamākās lietas, ļoti bieži pat ieskaitot darīšanu sev pāri. Self harm, nevis darīšanu man pāri. Tai pat laikā mani tik ļoti kaitina dažādas mazās un praktiskās nerēķināšanās ar citiem cilvēkiem... un būtnēm kopumā, ka reizēm gribās, lai uz katra ielas stūra stāvētu pa policistam. Un man pat ir sajūta, ka vienaldzība un nerēķināšanās ar citiem tikai kļūst izteiktāka, un es nevaru saprast, vai tā ir problēma manī, vai tā ir kaut kāda objektīva parādība. Un es nezinu, vai es kļūšu par "old man yells at clouds", vai kaut kādā brīdī sākšu pa ielām staigāt ar akmeni kabatā. Es zinu, ka man nekad neienāks prātā doma, ka kaijas pilsētā vajadzētu izšaut, lai tās netraucētu cilvēkiem gulēt, bet es domāju, ka vajadzētu kaut kā uzlabot atkritumu apseimniekošanu, lai tās šeit nebūtu. Tādā ziņā es nevainoju kaijas. Kaut kā pret cilvēkiem man ir ekspektācijas, ka viņi tomēr paši spēs savākt savu sūdu, reizēm arī sava suņa sūdu, un man nebūs vajadzība viņiem norādīt, ko viņi dara nepareizi. Jo neapšaubāmi es zinu, kā ir pareizi, atšķirībā no "tiem citiem".

sekojošu scenāriju, par kuru brīdina visādi konservatīvie un nacionālisti:

Ir tātad zeme X - valsts ar kreisa novirziena valdību un atvērtu imigrācijas politiku.
Notiek imigrācija, valstī palielinās musulmaņu %.
Kreisās partijas musulmaņus uzskata par sabiedrotajiem, imigrācija kļūst vēl atvērtāka
Musulmaņu skaits pieaug, viņi naturalizējas, iegūst balss tiesības, attiecīgi tiek ieaicināti vēl musulmaņi, rinse & repeat
Vienā momentā musulmaņu % sasniedz kritisko līmeni lai viņi būtu vairākums, valstī pieņem šariata likumus, kolapss.


Viņi to sauc par imigrācijas singularitāti.


https://telos.lv/latviesu-vieniga-ceriba-2/


Man arī nepatīk nacionālisti un es negribu tiražēt nacionālistu idejas bet kādi ir pretargumenti un pretpasākumi lai imigrācijas singularitētes scenārijs nerealizētos?

Tātad ir 2 problēmas: panākt a) lai valsts neiebrauc nacionālismā kam ir labi zināmas sliktas sekas (paskatamies uz putina dugina krieviju kaut vai) un b) lai neiestātos minētais scenārijs.

Man var iebilst ka tā ir panikas celšana un konservatīvie vienkārši meklē popularitāti un būtu labi ja tā būtu - tikai es visu laiku atceros tādu valsti kā Irāna - bija normāla valsts un iegāzās mežonībā. Strauji.

Telosā debate par to ko darīt ar ķermeni pēc nāves un kā dažādas ideoloģijas to traktē.

https://telos.lv/par-kremaciju-apbedisanu/comment-page-1/#comment-125182

Aizmirsuši pieminēt optimālo risinājumu - smadzeņu saglabāšanu. Krioniski, vitrificējot vai perspektīvā ar krioplastināciju.

Jo ķermenis, konkrēti smadzenes nav ne cietums mistiskam spokam kā domāja platoniķi un gnostiķi, tas nav arī atkritums bet nav arī nekas sakrāls. Tā ir struktūra kas nozīmē personu jeb pieraksts kas nozīmē personu, personu no turienes var nolasīt kā datus un atjaunot.

- izlasīju, ka Nimsdais ar komandu uz Broad Peak iekļuvuši lavīnā. Glābēji ir atraduši un identificējuši četrus, bet ne Nimsdaju. Cerību maz.

/pāris minūtes vēlāk/

- bleģ, zemestrīce.

Izskatās, ka narkomāni, alkoholiķi, pediņi u.c. deģenerāti kā mušas krīt uz "MI"(aka mākslīgais idiots) atkarības āķa. Jauna narkotika?

vistrakākais ir, ka es pēc trakuļa ilgojos

es, līdzatkarīga būdama, viņam atkal ļautu būt, kā bija.
bet viņa "liktenīgā sieviete" izsauca viņam policiju, es nebūtu, jo svētdien bija jērs. taču viņš aizvien vairāk mani nicināja. gandrīz tikpat ļoti kā savu īsto ģimeni.
viņa "liktenīgā sieviete" nemaz nezina, ka ir viņa "liktenīgā sieviete", šausminājās, kad teicu, ka apciemotu šo slimnīcā, ja piezvanītu. neapciemošu. vairs jau ne.
viņa tiešām ir liktenīgā sieviete, jo viņas dēļ izjuka mana un eižena dīvainā draudzībiņa.
tas ir brīnišķīgi, pat ja šobrīd ir bēdīgi.
viss ir tik trausls ledus, bet ledus. kūst, lūzt un saldē. pēc tam pārvēršas ūdenī un aiztek. vai veldzē. vienalga.
bet atceros prieku. man patika Jāņu diena. pēdējā jaukā.
viss.

es reti dodos uz jūru, bet šodien devos.
no rīta Purvciemā redzēju melnu busu ar uzraxtu: mare est vita nostra.

vakarā, braucot mājās, to autobusu redzēju Pārdaugavā.

jūra ir mūsu dzīve.

un tas nav par jūru. par melnu autobusu. tas nav par autobusu.

kāpēc 2x

šī realitāte jāpieņem priecīgi arī tad, kad liekas, ka sūdīga

šī realitāte jāpieņem priecīgi arī tad, kad liekas, ka sūdīga

/Seutā notiekošais ir laba ilustrācija, kāpēc ir vajadzīga brīva globāla pārvietošanās. Tad nebūtu problēmas ar šādiem gadījumiem, jo ikviens ar ģimeni varētu legāli pārcelties, kur vien vēlas. Bet tā kā tas nav iespējams, tad rada ekstrēmismu un šādas invāzijas./

jautājums: OK, brīva globāla pārvietošanās, robežu, robežkontroles nav vispār.

Kā tas izskatītos praksē?

[man arī patīk šī ideja, bet joprojām jautājums - ņemam un atceļam => kas notiek? ]

https://www.bbc.com/news/articles/c9wyv1r0yjeo

Vienkārši un efektīvi

piemēram šī

https://naktsmierurigai.org/home/

Vispār efektīvāk droši vien būtu nevis trokšņotājiem uzlikt sodus, viņi samaksā un trokšņo tālāk ja tas nes peļņu bet konfiscēt atskaņošanas ierīces.

pierijos bulciņas un guļu Engurē pie jūras

Vakarā iešu pie friziera. Gribu tādu frizūru kā Valsts prezidentam.

Es negribu, lai par manu nodokļu maksātāja naudu tiek pirktas visādas Adidas drēbes.

Diezgan apnicīgi atkal un atkal redzēt tos komentārus, kur kāds nodokļu maksātājs neatbalsta tādu vai citu nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, it kā nodokļi būtu ziedojumi, un nodokļu maksātājs varētu tieši izvēlēties, kur novrirzīt dāsni ziedoto naudu. Ja būtu tāda sistēma, kurā nodokļu maksātāji tieši noteiktu viņu nodokļu naudas izlietojumu, es, piemēram, gribētu, lai manu nodokļos samaksāto naudu izmanto tikai un vienīgi NVO atbalstam. Tas varētu atsvērt kādu citu nodokļu maksātāju, kurš specifiski nevēlas, lai viņa nodokļu nauda tiek izmantota NVO finansēšanai. Interesanti, vai šādā sistēmā Valsts policijai būtu pietiekami daudz naudas, lai tā turpinātu savu darbību līdzšinējā kapacitātē.