aituvīrs

Recent Entries

9/12/19 01:10 pm

Nu, tā, ko es varu pateikt - ir bišķiņ pizģec ar tām vīnogām.

8/25/19 12:51 pm

visu rītu vajā vakardienas sapnis - pazīstama meitene līgavas kleitā guļ zārkā, bet zārks ir manu lauku šķūnī.

8/23/19 12:20 pm

aizvakar biju kino (tajā neprātīgi dārgajā ar spoguļtualetēm un asiem pagriezieniem - tev, nabaga cilvēkam, ļoti vajag čurāt, bet sanāk ieskriet ar pieri spogulī, jo orientēties aizspogulijā vēl nav sanācis), bet nekādu lielo iespaidu tas neatstāja; šķita, ka bija labi. vēl - man sasodīti žēl, ka tie amazones meži deg. kāds ir nocirpis pļavu pretim manam logam, un tagad tur var sēdēt un vienkārši visu dienu skatīties, kā pa šoseju brauc mašīnas, turklāt tajā trulajā blenšanā ir kaut kas savādi patīkams. tas, protams, ir vienādi abos virzienos un tagad no šosejas A5/A9 var redzēt arī manus logus. kā reiz, kamēr rakstu, ir tāda sajūta, ka tieši šajā posmā viņi visi drusciņ piebremzē. vēl - vienu dienu sēdēju kafejnīcā uz brīvības ielas, dzēru piecdesmit upeņu balzama, un pie galdiņa, velkot līdzi milzīgu koferi, pienāca pajauns džeks, paprasīja, vai drīkst ar mani iedzert, un nosēdās, nesagaidījis atbildi. viņš piebāza man pie sejas savu ukrainas pasi - man šķiet, ka viņu sauca Dmitrijs, bet man vienmēr bijis grūti atcerēties slāviskus vārdus - un teica, ka man jābrauc ar viņu. vai kaut ko uz to pusi. Dmitrijam bija, pirmkārt, acīmredzamas problēmas ar alkoholu, otrkārt, ar izrunu. "почему твои глаза такие грустные?" viņš vaicāja, un, demonstratīvi pielika pirkstu pie savas rozīgās acs, pastiepjot plakstiņu uz leju. īsti nezinu, ko viņš ar to gribēja pavēstīt, bet secināju, ka trešā Dmitrija problēma ir asinsizplūdumi. otro reizi viņu redzēju tās pašas dienas vakarā, kebabnīcā, nu jau bez kofera. sasveicinājāmies. nu, tas arī apmēram viss. gribās klausīties (krievu) pankroku vai elektroniku.

8/12/19 11:21 am

Ļoti gribās kaut kur padejot pie labas mūzikas.

8/9/19 07:18 pm - tūlīt sekos patizls jociņš

sēžu pilī, mazliet garlaicīgi, lasu 2012. gada rīgas laiku. un tur:
"Baušķenieks: Jo tas, ko cilvēks var izdomāt, - tas ir ārkārtīgi aušīgi! Sagribēs kaut ko, dabūs kaut ko... Tas ir kā par to izslāpušo nēģeri tuksnesī.
RL: Nēģeri?
Baušķenieks: Nu tas stāsts par to, ka viņš gribēja būt baltais, lai vienmēr apkārt būtu ūdens, kailas sievietes un kļuva par podu sieviešu tualetē.
RL: Maikls Džeksons?"

8/8/19 04:57 pm

.

7/28/19 06:18 pm

Vakarnakt man bija divi sapņi: viens bija ārkārtīgi pretīgs, un otrs - ļoti skaists. Nestastīšu par pretīgo, bet skaistajā es braucu ar vilcienu pāri milzīgām stepēm, un tālumā stiepās kalni; nekādas apjausmas par cilvēkiem, pilsētām vai pieturām, bet visam pāri it kā klusa klaviermūzika. Bija ļoti silti un mierīgi.

7/22/19 09:30 am

Šķiet, pirmo reizi biju tik nogurusi, ka autobusā nogulēju apmēram 8 stundas. Sēdus! Pēc trim stundām būšu mājās. Pirmo reizi biju ceļojumā viena pati - visu laiku mazliet bija sajūta, ka tā ir balansēšana uz šauras robežas, kur vienā pusē ir vientulīgi, bet otrā tā vienatne ir patīkama. Lai nu kā, pēc pabraukāšanas pa Varšavu pāris stundas ar riteni, man tā pilsēta pat mazliet patīk, lai gan autoosta tāpat vienmēr neglābjami smird pēc sūdiem.

Novēroju, ka čehu festivālu kultūrā - bet varbūt tā ir tikai tur, kur sanāca būt man - , atšķirībā no mūsējās, nav pierasts komunicēt ārpus sava paziņu loka un skaļi telšu pilsētiņas alkomaratoni. 50 tūkstoši cilvēku, tomēr tāds kā noslēgts, mierīgs pūlus. Par The Cure rakstīt negribās, nevaru tagad tādu saviļņojumu uzrakstīt. Vienu gan varu pateikt - katru reizi, kad Roberts Smits teica "Thank you", tas vienmēr bija tādā viegli kautrīgā, bet ļoti mīlīgā intonācijā. Vēl viņš teica, ka pirms 25 gadiem laikam pabija Čehoslovākijā, bet, jā, apzinās, ka tādas vairs nav.

7/18/19 09:14 pm

Pa autobusa logu redzēju baru ar melniem zvēriņiem, lai gan pa gabalu nevarēja saprast - govis vai aitas. Virs viņiem riņķos laidelējās putni, mazliet tāds sirreāls skats Lietuvas neizteiksmīgajiem, plakanajiem laukiem.
Ecolines filmu piedāvājums kopš pagājušās vasaras ticis atjaunots. Greja 50 nokrāsas, Goodbye, Christopher Robin, Grinčs, Stulbs un vēl stulbāks un Simpsonu filma - šie ir tikai daži jaunumi, kā pavadīt savu nakti divpadsmit stundu braucienā.

Viss smird pēc desas, jo paralēlajos krēslos sieviete ēd šķiņķi - viņa to negriež ar saliekamo nazīti, bet gan vienkārši plēš ar zobiem.

7/18/19 04:15 pm

Ecolines trip reminder: you have a trip planned today.

7/15/19 10:10 pm

Šodien braucot mājās, domāju par to, cik slikta diena bijusi, un tad 43. autobuss strauji nobremzēja un visi mani kartupelīši izbira pa autobusa grīdu. 43. autobusa vieta ir ellē.

6/30/19 10:36 pm

iedod velnam mazo pirkstiņu, un viņš paņems visu roku

6/24/19 02:40 pm

divdesmit pirmā rītā nokavēju autobusu uz mākslas vēstures eksāmenu. nostopēju fūri, šoferis kā reiz brauca uz maskačkas pusi, un vienā brīdī uzlika Kino - Gruppa Krovi. tajā mirklī es izlēmu, ka tā ir zīme, ka man vispār ne par ko vairs nevajag uztraukties. eksāmenā man ielika teicamu atzīmi. jāņos pēc laivu brauciena dabūju iesnas, pāris stundas vēlāk vispār vairs nevarēju paelpot. jo vairāk centos elpot caur muti, jo lielākā panikā kritu par to, ka degunā nav vispār nekādas gaisa plūsmas. tagad man pa degunu vienkārši gāžas asinis un es jūtos nožēlojami. es vispār nekad neslimoju vasarā.

6/20/19 12:07 am

"Es nebiju spējīgs uztvert realitāti visā tās pilnībā. Apkārtējās pasaules elementi parādījās tajā brīdī, kad uz tiem krita mans skatiens, un manī auga reibinoša sajūta, ka tieši mans skatiens tos arī rada. "
(Čapajevs un tukšums)
Tags:

6/9/19 02:32 pm

Nick Cave & Bad Seeds - What a Wonderful World ir tāda dziesma, ko varētu klausīties vieglā reibumā, ziemas pievakarē ejot pa Brīvības bulvāri, sākot no Pareizticīgo katedrāles, kurai tajā brīdī kupoli gailētu viegli violetā, tikko norietējušās, bet vēl skaidri nojaušamās saules gaismas atblāzmā.

5/23/19 11:13 pm

23.maijs - šodien Juglas ezerā atklāju peldsezonu.

5/8/19 08:28 pm

mājās ir userinfoieraksts  kaste ar apmēram diviem tūkstošiem - ja ne vairāk - alus korķu, kas krāti no 1999. gada. diezin ko varētu iesākt ar tādu daudzumu alus korķu? uz dažu apakšām ir, piemēram, uzraksti "t-rex" vai "kiss" un visādi zīmējumi. laikam jāturpina krāt, līdz tas kļūs par atmiņu izpētes objektu.

4/21/19 03:08 pm

es no sava loga lieliski redzu mūsu mājas netīšām nodegušās tūjas - tādi melni, nosviluši kāti. mazliet izskatās pēc cietušu roku stumbeņiem. kaimiņi arī taisās kaut ko dedzināt pagalmā - tas gan būtu bēdīgi, ja šeit nedēļas laikā otro reizi izceltos ugunsgrēks. jāatzīst, kad dega mūsu tūjas, es to neredzēju, bet pēc tam smējos, jo tāds sašutums par daļēju dzīvžoga bojāeju man likās vienkārši absurds.

4/21/19 02:59 pm

kad es klausos nikto, es nesaprotu tos tekstus līdz galam un pilnībā. jā, kaut ko es saprotu - tos vienkāršākos vārdus, piemēram, "kad paliksim pēdējie; tev stāstīšu, ka viss ir apnicis; beigas; jūra; tavs numurs" un kopēju dziesmas ideju,- bet es izlīdzos ar to, ka iedomājos trūkstošo tā, kā man gribētos, lai tur ir. tas ir, tad, kad vajag iedomāties, jo dažkārt nemaz nevajag - var tikai klausīties un ir gana. patiesais tulkojums noteikti ir pavisam citāds, bet, lai kā man gribētos saprast, man šķiet, ka kādu laiku es varu iztikt tāpat.

4/20/19 05:11 pm

Pirmais taurenis, ko šogad redzēju, bija melns.
Powered by Sviesta Ciba