aituvīrs

Recent Entries

9/20/18 09:30 pm

Šorīt saules apspīdētā Rīga man ļoti patika. Lēni gāju pa Dzirnavu ielas stacijas galu un Gogoļa ielas sākumu, redzēju veikalu ar nosaukumu "Deficīts. ... (te bija kāds vārds, neatceros, bet iespējams, ka dāvanas) un kaķi". Bomzi, kurš pieturā grauza garus, zaļus sīpollokus, arī redzēju. Jutos labi, pamostoties desmitos. Man patīk celties vēlu, pretējā gadījumā vismaz divas stundas pēc piespiedu agras celšanās nespēju aprast ar apkārtni, apzināties citu cilvēku klātesamību; vislabprātāk es vienkārši klusēju. Man sāp galva un zobs jau trešo dienu, bet nekas, arī tas kādreiz pāries.

9/18/18 09:43 pm

Es gribētu, lai mani kāds uzglezno.

9/18/18 06:56 pm - Par nāvi.

Iz "Artēmio Krusa nāve"(Karloss Fuentess).

"Nekad netiku domājis, ko tādā reizē varētu izjust, un nekad man nenāca prātā, ka šādā likstā varētu iekulties es pats. Un tāpēc man nav nekādu tiesību izjautāt tevi, vai ne? Tu esi nogalinājis tāpat kā es, neka vērību nepiegriezdams. Tāpēc arī nevienam nav zināms, ko tādā reizē izjūt, un neviens nevar to pastāstīt. Ja no turienes varētu atgriezties, ja varētu pastāstīt, kāda ir sajūta, dzirdot zalvi un jūtot lodes caururbjot krūtis, seju. Ja būtu iespējams pastāstīt par to visu patiesību, mēs varbūt vairs nekad neiedrošinātos nonāvēt, nekad vairs... Bet varētu notikt arī tā, ka nāve kļūtu vienaldzīga... Iespējams, ka tā ir drausmīga... bet iespējams arī, ka tā ir tikpat dabiska kā piedzimšana... Ko mēs par to zinām, tu un es?
(..)
- Bet viss turpināsies pa vecam... Vai tu to nesaproti?... Saule tāpat uzlēks un norietēs, tāpat dzims puišeļi, lai gan mēs abi būsim kapā... Vai tu saproti to?
(..)
Kamēr sardzes kaprālis, kaut ko pusbalsī zem deguna dungodams, Krusu veda pie pulkveža, viņš juta pamostamies sen jau pieklusušās sāpīgās ilgas pēc Rehīnas, un viņu apskaloja rūgti salds atmiņu vilnis, kurš bija kaut kur dziļā slepenībā noplacis, bet tagad atkal uzbangoja, pieprasīdams, lai viņš saglabātu sev dzīvību, it kā mirušai sievietei būtu nepieciešamas dzīva vīrieša atmiņas un, tajās saglabājoties, kļūt par kaut ko vairāk nekā bezvārda ciematiņa bezvārda kapā tārpu izkremsti pīšļi.
(..)
-Tā, tur nu guļ jūsu mironīši.
Beidzot rīts atvēra savu zilgo acu plakstus pāri tuksnesim."
Tags:

9/17/18 12:44 pm

Buena Vista Social Club - viens no maniem visu laiku mīļākajiem albumiem, un tā pat nav rokmūzika.  Es kādreiz aizbraukšu uz Kubu, pieminiet manus vārdus.
Tags:

9/17/18 11:49 am

Katru reizi, kad slimoju, tas noris vienādā ciklā - no sākuma nomokos ar iesnām, kuras pāriet kakla sāpēs, kas savukārt beidzas ar, visbiežākais, smagu klepu. Turklāt ar katru gadu saslimstu arvien ātrāk. Agrāk slimoju tikai decembra spelgonī, tad ap novembri, tagad jau septembra vidū. Dodiet man veselību! Dodiet man labu imunitāti! Par brīviem elpceļiem!

9/15/18 06:24 pm

The Rolling Stones - Sad Sad Sad

9/14/18 06:00 pm

Sāpošās muguras, savilkto plecu un stīvo muskuļu dēļ sāku apzināties, ka man tomēr nepieciešamas kaut kādas nebūt fiziskas aktivitātes. Šodien biju pirmajā jogas nodarbībā, un mans ķermenis bija šokā, krakšķot pie katra plašāka atvēziena. Taču es jūtu, ka tas ir labs sākums.

9/14/18 08:53 am


Tags:

9/13/18 05:38 pm

Sēdēju iekrampējusies tualetē, pilnīgā tumsā, redze paralizēta. Lauzu filmiņu vaļā ar pudeļu attaisāmo, mazās panikas, ka tūlīt kāds atlauzīs vaļā durvis un visu izgaismos, ka temperatūra nebūs īstā, ka vāks nav taisns, ka tauste pievils. Lauzu tur to nelaimīgo vāciņu, līdz sagriezu pirkstu. Toties prieks gan ir neviltots (te man sāk skanēt galvā "Bērnības milicijas" "prieks lai ir mans liecinieks " un tā tālāk).
Šovakar depo uzstājas krievu grupa Ploho.

9/11/18 09:27 pm

šorīt tāds izmisums, ka gribējās pasniedzējam nostriļīt cigareti

9/6/18 09:34 pm

Vakarnakts sapnī biju nelielā, tumšā telpā, kur sēdēju ādas dīvānā un skatījos filmu par dažu mīļu cilvēku aizvadītajiem desmit dzīves gadiem.

Šodien uzzināju, ka Napoleons neēda cūkgaļu, Francijā var apprecēties ar mirušu cilvēku un franču armija reizēm saziņai izmanto pasta baložus.

8/22/18 07:06 pm

Tikko nodevos meditācijai, pļaujot mauriņu. Tā laikam būs bijusi produktīvākā lieta, ko šodien paveicu. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka zālienu pļāvu esot pidžammā.

8/20/18 05:10 pm

Imanta Kalniņa "Dūdieviņa" džeza apdare (jāspiež ir uz "Domingo. Mūzika svētdienai" no 1.00-2.00, 41. minūte). Man ļoti patīk. Priecājos, ka pierakstu piezīmēs radio laikus, ko vērts atcerēties.
Tags:

8/17/18 06:40 pm

Vissāpīgāk ir noskatīties uz tām mašīnām ar Latvijas numura zīmi, kas neapstājas pie divu meiteņu izmisīgajiem "LV" kartona loksnes vēzieniem tukšā benzīntankā pie Lietuvas robežas. Mēs izdomājām, ka pilnīgi varētu nominēt Latvijas lepnumam nākamo mašīnu, kas izglābtu mūs no šiem elles lokiem.
Vēl mēs šodien nostopējām divus vīriešus, kurus sauc Damiens un Kamī. Damiens ir mācītājs, bet Kamī pieder bembis. Viņi mūs izlaida nelielā Polijas ciematiņā, un Damiens, tērpies talārā, teica: "Bet tajā Čehijā jau ir visvairāk ateistu", kaut kur tālumā sāka zvanīt baznīcas zvani. Pēc tam, kad garām pabrauca busiņš, pilns ar mūķenēm, un pēc 4 stundu gaidīšanas tajā pašā benzīntankā mūs paņēma mašīna uz Rīgu, es, šķiet, pārliecinājos par dievišķu spēku klātbūtni mūsu ceļojumā.

8/15/18 06:35 pm

Bāc, es arī gribētu tādu pilnīgi melnu, slaiku kaķi ar dzeltenām acīm.

8/14/18 07:45 pm

Vairāk kā 1000 km no mājām. Klausāmies The Velvet Underground, melnais kaķis glaužās klāt, rakstu pastkartīti. Es nedrīkstētu dzert alu, bet ko darīt, ja alus te ir lētāks kā ūdens?

8/13/18 03:32 pm - Prāga 1

Varšavā mēs bijām uz bāru, kura nosaukums ir kā kontracepcijas tabletes - "plan B", bet sajūta tur ir mazliet kā čomskī. Iepazināmies ar diviem argentīniešiem, viens no viņiem dziedāja tango (tā viņš teica, par spīti mūsu teiktajam, ka tango taču dejo, bet nē, tango varot arī dziedāt), bet otru sauca Mario. Mario! Padomā tik. Viņš arī mazliet līdzīgi izskatījās, tādā sarkanā kreklā ar ūsām. Man nepatīk Varšava, bet naktī tur liekas labāk kā dienā, dzēruši poļi bļaustās apkārt, bāri ir pilni un dzīvi, savukārt dienā ir tikai mašīnas, betons, mašīnas, betons, cilvēki.
Šorīt dzeram melnu kafiju gandrīz caurcaurēm baltā virtuvē (te es mazliet mānos, virtuve ir drīzāk bēšos toņos - bet kā man riebjās šis apzīmējums). Dzīvoklī ir piecas lielas, gaišas istabas, milzīgi logi, kuri ir sadalīti tādās kā četrās daļās. Es vēl neesmu redzējusi pilsētu, bet, skatoties uz tādiem logiem un ielu lejā, man nez kāpēc nāk prātā, ka gribētos būt šeit arī ziemā. Vēl šajā virtuvē karājas rozes, ir vecs padomju tosteris, klona grīda, grafikas pie sienām.
Polijas - Čehijas robeža ir visskaistākā, kādu esmu redzējusi, tur mēs stopējām cauri kalnu (tādi lieli pauguri drīzāk) ciematiņam, visi te brauc uz 170, pa līkumainiem ceļiem varbūt uz 100, bet viņi jau var atļauties, ceļu kvalitāte ir apbrīnojama. Tiesa gan, stopēt pa Polijas lejas daļu ir briesmīgi, es to vairs negribu darīt nekad. Vajadzēja 17 stundas, lai tiktu no Varšavas uz Prāgu.Domāju, ka šodien jāiet uz Kafkas muzeju. Vai komunisma.

7/29/18 07:33 pm

Man daudz labāk par ļoti aukstu laiku patīk karstums - ne jau tāds, kad es, piemēram, nevaru pagulēt, taču tagad ir labi. Ejot pa ielu, es jūtos tā, it kā es peldētu pa lielu, mīkstu jūru. Varētu dzīvot siltajās zemēs. Šodien esmu mierīga, viss ir labi. Sēžu istabā starp divām tumbām, skaļu mūziku, kaķi, grāmatām. Viesi piedāvā braukt uz hipiju komūnu Sanktpēterburgā. Labprāt aizbrauktu uz Sanktpēterburgu.

7/24/18 12:04 am

Nopirku sev nakts tirgū veselu kilogramu ķiršu, tad gāju pa sliedēm, klausījos Coju un spļāvu kauliņus.

7/23/18 02:54 pm

Apmēram sešpadsmit gadīgs puisis, izracis zemē bedrīti, cītīgi stūķē tur hektora pudeli. "Tagad te izaugs hektora koks!" viņš, pabeidzis darbu un uzlicis rokas uz sāniem, lepni saka un aplej pudeli ar ūdeni. "Vajag tikai regulāri apliet!"
Tikmēr viņa kaimiņš domīgi nolūkojas uz tikko uzslieto telti, aiz kuras stiprinājumiem pats ir jau paspējis aizķerties neskaitāmas reizes. "Žēl, ka ar tiem telts striķiem nevar ķert maziņās..."

Šogad biju par īgnu un nogurušu šim festivālam. Vislabprātāk sēdēju pie savas telts, dzēru šņabi un klausījos mūziku telefonā, taču redzēt Keivu un The Prodigy bija iespaidīgi un noteikti tā vērts. Pirms pāris gadiem, kad pirmo reizi šeit biju, iepazinos ar puisi, kurš izskatījās ļoti līdzīgs Robertam Plāntam jaunībā. Dažreiz viņu redzu Rīgā kādos bāros, kur viņš staigā puķainos, atpogātos kreklos, taču dzīvo viņš tagad laikam Briselē, dzied un spēlē daudzsološā grupā un arī diezgan precīzi imitē Plānta skatuves imidžu. Viņa draugs festivālā tirgoja ripas, bet tikmēr mēs, rociņās sadevušies, vazājāmies pa telšu pilsētiņu un klausījāmies Led Zeppelin.
Ā, vēl viens spožs citāts no kāda garāmgājēja festivālā: "Mūziku tak var paklausīties arī mājās, man pohuj par tiem koncertiem!"
Powered by Sviesta Ciba