aituvīrs

Recent Entries

11/18/18 12:56 pm

Patiesībā, es jūtos tā, it kā arī man šodien būtu dzimšanas diena. Burvīga sajūta. Priekā, Latvija!

11/16/18 10:47 am

Girls just wanna have fun,,

11/14/18 09:31 pm

DELFI - "Sievieti, kurai bijuši intīmi sakari ar spokiem, bildinājis rēgs"

11/12/18 07:52 pm

man vienkārši gribētos, lai kāds pabaro ar šokolādi. un istabā jāskan led zeppelin. un jābūt silti.

11/7/18 07:59 pm

Np - Dzeltenie pastnieki "Sliktā dziesma par zaķu salu"

11/7/18 06:55 pm

Dārgais internet, šī ir otrā diena, kad man stipri sāp galva, vairāk aizmugure un aiz acīm, temperatūras un klepus nav, kakls nesāp, asinsspiediens normāls, varbūt mazliet pazemināts (apmēram 80 vai 90 uz 60 vai 70) . Ibumetīns, tempalgīns, paracetamols nelīdz, analgīns palīdzēja uz brīdi, bet nu sāpes sāk atgriezties (tomēr vēl spēju padrukāt muļķības uz klavietūras, nevis trīcēt gultā). Man ir aizdomas, ka tas ir uz nervu pamata. Runājot par to, es vispār visu dzīvi esmu ļoti slikti panesusi ikdienas stresu, ja tā var teikt. Jocīgākais, ka ar notikumiem, ko tipiski dēvē par "stresainiem", piemēram, eksāmeni un darba intervijas, man konkrētajā brīdī vai dienā problēmu nav - es vienkārši aizeju, izdaru un dodos prom (vēl man šķiet, ka man patīk sev un citiem tēlot to, ka man, redz, nav bail). Problēmas ir ilgi pirms vai reizēm pēc tam - tiek traucēts miegs, elpošana, parādās neracionālas bailes un nedrošība - un visam pāri visizteiktāk ir bailes no nāves - parastās situācijas, teiksim, braucot autobusā vai ejot pa ielu man pēkšņi paliek bail nomirt. Varbūt tāpēc pēdējās dienās sapņos redzu, ka Berlīnē laužos iekšā skvatos, ganu aitas vai vācu aprikozes Spānijā - jebkādi atbrīvoju sevi no bailēm. Varbūt man vienkārši vajag krietni palielināt savu fizisko slodzi, ēst veselīgāk, kaut kā pārprogrammēt savu domāšanu uz to, ka viss tas uztraukums nav tā vērts? Es jau cenšos, bet man nesanāk.

Sāku par to domāt, jo šīs nedēļas "Sestdienā" izlasīju, ka stress, ja īpaši izteikts pusmūžā, var samazināt smadzeņu apjomu un novest pie plānprātības. Jā, jā, vajag mazāk lasīt žurnālus, bet gandrīz katru dienu dzīvot ar trauksmi tāpat nav patīkami. Patiesībā, tur bija arī vairāki citi interesanti raksti. Pirmkārt, intervija ar Ingu Baušķenieku par jauno "Dzelteno pastnieku" albumu (es nemaz nebiju ievērojusi, ka ir "Bolderājas dzelzsceļš" ar s, nevis vienkārši "Bolderājas dzelzceļš") otrkārt, intervija ar latvieti, kurš Oksfordā mācas sanskritu, treškārt - raksts par Porto. Gribu uz siltajām zemēm. Nē, vispirms gribu, lai nesāp galva, un tad.

11/4/18 10:27 am

sapnī biju mazdārziņos, kuriem visapkārt bija saceltas iespaidīgi milzīgas dzīvojamās celtnes, tās slējās apkārt tiem dārziņiem kā tādi vertikāli kluči, īsts brutālisma paraugs. bet dārziņos bija ieskvotojuši berlīnes panki ar suņiem, viņi audzēja magones un karināja savu veļu ābelēs, un stāstīja man, ka patiesībā visiem vajadzētu tiekties uz pēdējiem stāviem tajās mājās, jo dzīvot tik augstu - tas ir īpaši, tas sniedz absolūtā pārākuma sajūtu, kad pacelies visiem un visam pāri un redzi pasauli no tāda punkta. pēc tam mēs dzērām kafiju, klausījāmies tehno un taisījām drāšu sētu ap dārzu. tas ir viss, ko es atceros.

11/3/18 02:29 pm

Tikko izmetu trīs lielus maisus ar visādiem sūdiem, kas bija istabā sakrājušies. Galvenokārt no bērnības. Tik viegli palika, gribētos izmest vēl kaut ko.

11/3/18 11:58 am

Mēs vakardien spēlējām kaut kādu jautājumu spēli, un kādam bija kartīte ar tekstu "ko tu darītu, ja uzzinātu, ka atlicis dzīvot vienu mēnesi?" Variācijas bija dažādas, bet pēc to apspriešanas secinājām, ka patiesībā visādas viegli apzināmas lietas, substances, darbības, ko nu katram gribētos izmēģināt, iegūt, redzēt vai izdarīt, pilnībā zaudē savu nozīmi un paliek tikai "a priekš kam tas vajadzīgs?" Beigās secinājām, ka visvērtīgāk šo laiku, protams, būtu pavadīt ar tuviem cilvēkiem.

Šorīt pēc negribīgas pamošanās un īsiem dialogiem ar sevi - kāpēc tu negribi celties? celies taču! (patiesībā tie mani dialogi izklausījās visai bezpalīdzīgi) - sāku domāt, ko es darītu, ja zinātu, ka atlicis dzīvot vienu mēnesi. Ziniet, grūti izdomāt. Stulbi, ka jaunībā liekas, ka esi nemirstīgs. Arī pēc tam, kad dažas reizes esi gandrīz atstiepis kājas.

11/1/18 10:58 pm

Bērnības milicijas koncerts bija burvīgs. Atskaitot to, ka pusi koncerta laiku man sejā bija Pekša grebene, kas smaržoja precīzi kā manas mātes matu laka. Mājupceļa autobusa šoferis ļoti skaļi klausās krievu retro fm un klusi dungo līdzi.

10/27/18 10:16 am

Šorīt pamodos un izdomāju, ka pāris tuvāko gadu laikā, līdzās spāņu un franču, varētu sākt mācīties persiešu valodu. Man šķiet - būtu interesanti.

10/26/18 10:25 pm

Gribēju tikai pateikt, ka man ir ļoti forša zīmēšanas skolotāja (ap 60 gadu veca), viņa šodien teica: "Es braucu ar riteni kā pats lops, man patīk just likumpārkāpuma garšu, tas nelīdzinās nekam citam." Vēl viņa stāstīja, kā reiz, kad sanācis būt Parīzē, viņas tizlais šoferis, nemācējis tikt ārā no privātmāju rajona, esot pabraucis gar vienas mājas logiem trīs reizes - katru reizi viņa ar interesi noskatījusies, kā tur iekšā un kādās pozās mīlējas pārītis.

10/22/18 12:34 pm

Tikko samaksāju 70 eiro par to, ka man izrāva zobu. Anestēzija gan, protams, bija laba - es nejutu neko līdzās tam, ka nejūtu pusi sejas, bet zinu, ka īstās sāpes sāksies tad, kad atsākšu just. Es laikam dzīvoju ilūzijās par zobārstniecības cenām, bet tas vienmēr ir tik dārgi?

10/16/18 07:31 pm - Markess

On Tuesday morning we found a cow in the garden.
"Leave her alone," he said. "She'll leave the way she came. "
Tags:

10/8/18 05:46 pm

Savu nākamo dzimšanas dienu sagaidīšu, dumpster daivojot Barselonā.

9/30/18 10:22 am

Neatceros pēdējo reizi, kad man zem acīm būtu bijuši tādi izteikti, zilganpelēcīgi loki, kādus redzu šorīt, paskatoties spogulī.

9/20/18 09:30 pm

Šorīt saules apspīdētā Rīga man ļoti patika. Lēni gāju pa Dzirnavu ielas stacijas galu un Gogoļa ielas sākumu, redzēju veikalu ar nosaukumu "Deficīts. ... (te bija kāds vārds, neatceros, bet iespējams, ka dāvanas) un kaķi". Bomzi, kurš pieturā grauza garus, zaļus sīpollokus, arī redzēju. Jutos labi, pamostoties desmitos. Man patīk celties vēlu, pretējā gadījumā vismaz divas stundas pēc piespiedu agras celšanās nespēju aprast ar apkārtni, apzināties citu cilvēku klātesamību; vislabprātāk es vienkārši klusēju. Man sāp galva un zobs jau trešo dienu, bet nekas, arī tas kādreiz pāries.

9/18/18 09:43 pm

Es gribētu, lai mani kāds uzglezno.

9/18/18 06:56 pm - Par nāvi.

Iz "Artēmio Krusa nāve"(Karloss Fuentess).

"Nekad netiku domājis, ko tādā reizē varētu izjust, un nekad man nenāca prātā, ka šādā likstā varētu iekulties es pats. Un tāpēc man nav nekādu tiesību izjautāt tevi, vai ne? Tu esi nogalinājis tāpat kā es, neka vērību nepiegriezdams. Tāpēc arī nevienam nav zināms, ko tādā reizē izjūt, un neviens nevar to pastāstīt. Ja no turienes varētu atgriezties, ja varētu pastāstīt, kāda ir sajūta, dzirdot zalvi un jūtot lodes caururbjot krūtis, seju. Ja būtu iespējams pastāstīt par to visu patiesību, mēs varbūt vairs nekad neiedrošinātos nonāvēt, nekad vairs... Bet varētu notikt arī tā, ka nāve kļūtu vienaldzīga... Iespējams, ka tā ir drausmīga... bet iespējams arī, ka tā ir tikpat dabiska kā piedzimšana... Ko mēs par to zinām, tu un es?
(..)
- Bet viss turpināsies pa vecam... Vai tu to nesaproti?... Saule tāpat uzlēks un norietēs, tāpat dzims puišeļi, lai gan mēs abi būsim kapā... Vai tu saproti to?
(..)
Kamēr sardzes kaprālis, kaut ko pusbalsī zem deguna dungodams, Krusu veda pie pulkveža, viņš juta pamostamies sen jau pieklusušās sāpīgās ilgas pēc Rehīnas, un viņu apskaloja rūgti salds atmiņu vilnis, kurš bija kaut kur dziļā slepenībā noplacis, bet tagad atkal uzbangoja, pieprasīdams, lai viņš saglabātu sev dzīvību, it kā mirušai sievietei būtu nepieciešamas dzīva vīrieša atmiņas un, tajās saglabājoties, kļūt par kaut ko vairāk nekā bezvārda ciematiņa bezvārda kapā tārpu izkremsti pīšļi.
(..)
-Tā, tur nu guļ jūsu mironīši.
Beidzot rīts atvēra savu zilgo acu plakstus pāri tuksnesim."
Tags:

9/17/18 12:44 pm

Buena Vista Social Club - viens no maniem visu laiku mīļākajiem albumiem, un tā pat nav rokmūzika.  Es kādreiz aizbraukšu uz Kubu, pieminiet manus vārdus.
Tags:
Powered by Sviesta Ciba