aituvīrs

Friends

10/31/26 11:27 pm - [info]kochka - Kurš īsti raksta dzeju?

"The purpose of poetry is to remind us   
how difficult it is to remain just one 
  person,   
for our house is open, there are no keys in 
  the doors,   
and invisible guests come in and out at 
  will."

1968

10/31/26 04:03 pm - [info]ulvs

Vai, kāda šaura spektra eksplorācija (spied šeit, lai lasītu DELFI viņa rakstu par Francijas protestiem) sanākusi raksta autoram Valtam Neretam (Sorainen partneris, zvērināts advokāts)! Ne pušplēsta vārda par aģentiem-provokatoriem, kuri tiek injektēti masās no izpildvaras puses ar mērķi leģitimizēt vardarbīgu apspiešanu. Katrā milzu protestā ir dokumentēti šādi aģenti, kuri parasti ir zemākās klases varas pārstāvji civilo drēbēs - principā tie paši ierindas pilsoņi, kuri sava amata dēļ ir neglābjami sasmērējušies ar status quo uzturēšanu. Pamattiesības ir fikcija hiperkapitālisma verdzības struktūrās. 

10/31/26 03:43 pm - [info]dienasgramata

šajā dienā pirms 20 gadiem:

esmu tavs klimats
mainīgs un pierasts
tu mana stacija
deviņas bākas
mērglāze, reostats
lietus, kas sākas
piepilda septiņsimt
piecdesmit trīs
petri trauciņus
grimstošas kultūras
dīgstus un augļus
noskalo zīmes
ar krītu, kas rakstītas
slimības vēstures
tāfeles miesā
esmu tavs klimats
un zinu, ka taisnību
meteorologi
neteiks pat tiesā

10/31/26 02:31 pm - [info]ulvs - zin

Jebkura zinātne ir farss, ja tā operē hiperkapitālisma freimworkā (pasūtītājs nosaka, kura dziesma skanēs).

10/31/26 12:33 pm - [info]nelabrit

Man šodien ir tieši 0 ieplānotu darīšanu un tas man liek justies tik labi. Šo ierakstu arī veicu no savas gultas komfortiem. Jūtu, ka līdz ar saules gaismas mazināšanos ir mazinājusies arī mana sociālā baterija. Klausos ministry of echology albumu horizon un skatos, kā aiz loga ozolkokam krīt nost jau pēdējās brūnās lapas. Gribētu iegrimt gultas matracī un ap sevi aptīt trīs pūkainas segas kā kokona lapas.

10/30/26 04:02 pm - [info]nelabrit

Vakar biju uz ļoti produktīvu tikšanos ar E, sākām ar biznesa pusdienām tirgū un debrīfingu pilī. Tagad dzeru kokmuižas mate tējas dzērienu un mēģinu savākties, bet ne vairs vienotā veselumā, jo pēdējo reizi tas nebeidzās labi. Vēlāk vakarā ieplānots mājās uzņemt viesi. Līdz tam laikam derētu vēl aiziet uz veikalu pēc piena (rītdienas kafijai) un uzkodām (šim vakaram). Izjūtu nelielas koncentrēšanās problēmas, jo ceriņkrūmu aiz mana loga pārņēmis zvirbuļu bars. Tie lidinās šurpu turpu, augšā lejā, bet es jūtos, kā kaķis, kurš nespēj novērsties.

10/29/26 10:33 pm - [info]rasbainieks

visas jaunās melnās apenes ir labi aizmirstas vecas melnās apenes
tasir, padodiet tik man iemeslu palasīt tos laikus, kad es vēl rakstīju cibā

10/29/26 02:06 pm - [info]methodrone

autonomous ai antichrists

i think ai agents have finally escaped and are roaming trying to find chaos and havoc and governments are asking people to stockpile as they are expecting imminent meltdown

10/29/26 02:14 pm - [info]nelabrit

Vakar burtiski visu dienu nogulēju mājās un man tik sen nebija bijusi tāda diena. Diemžēl izgulējusies gan galīgi vēl nejūtos, bet noteikti ir kopumā labāk. Šodien brokastu laikā paralēli pildīju krustvārdu mīklu, jo sajutu nepieciešamību paasināt prātu. Paralēli klausījos interesantu sarunu vikerraadio par to, kā iet (vai precīzāk neiet) somugru tautām krievijā. Tagad lēnām jāsāk taisīties, jo pēcpusdienā man ir ieplānots tikties ar E. Pēc tam vajadzētu saņemties atbildēt diviem cilvēkiem whatsapp. Neteiktu, ka man būtu problēmas atbildēt uz ziņām laikus, bet citreiz no otras puses komunikācija ir tik lēna, ka man vienkārši pašai pazūd interese. Protams, es nesagaidu 24/7 pieejamību, bet, manuprāt, veidojot jaunus kontaktus tomēr ir svarīgi apmainīties ar entuziasmu. Visvairāk samulstu, kad piedāvājumu kaut ko darīt pat neierosināju es.

10/29/26 12:18 pm - [info]ulvs

PALĪDZIET, LŪDZU!

Veicu pētījumu par to, kā Rietumu civilizācija organizējas virtuālajā infosfērā un kā tajā tiek apspriesta pretošanās karam. Mani interesē iespējamie ceļi šajā, kā to dēvē vairāki autori, ik 80-100 gadu atkārtotajā krīzē (pamatojums zemāk).

Vēlos apzināt forumus, kopienas un vietnes, kur publiskas personas, kurām miers allaž bijis svarīgs (Bono, Rodžers Vaterss u.c.), izmanto savu ietekmi, lai runātu par globālas krīzes sekām un masveida vardarbības risku.
Ja ne publiskas personas, tad ierindas cilvēkus, kuri pēc covid laika traumas un pilnīgas uzticības zaudēšanas globālajām organizācijām savā starpā organizējas un meklē atbildi, kā rīkoties tagad. Manuprāt, vislielākais noziegums pret civilizāciju un pašiem sevi ir sēdēt, rokas kabatās, un vienkārši gaidīt, kas notiks.

Par 80-100 gadu ciklu.

Štrauss un Hovs (paaudžu teorija). Grāmatās Generations (1991) un The Fourth Turning (1997) viņi apraksta "saeculum", aptuveni 80-100 gadu ciklu, kas atbilst ilga cilvēka mūža garumam un paaudžu sastāva pilnai nomaiņai. Cikls sastāv no četriem ~20 gadu "pavērsieniem": Augsmes (stipras institūcijas), Atmodas (vērtību revolūcija), Sabrukuma (uzticība institūcijām krīt) un Krīzes (pārbaudījums, pēc kura kārtība tiek pārbūvēta). Krīzes beigās kara paaudze būvē jaunu kārtību, bet tās bērni to uztver kā pašsaprotamu, un cikls sāk griezties no jauna. Viņu piemēri ASV kontekstā: Neatkarības karš, Pilsoņu karš un Lielā depresija ar II pasaules karu.

Modelis ir izteikti anglocentrisks, un tā piemērojamība citur pasaulē nav pierādīta, taču tā pamatā ir paaudžu psiholoģija, tāpēc mehānisms varētu darboties plašāk.

Pīters Turčins (kliodinamika). Kliodinamika ar matemātisko modelēšanu un vēsturisko datubāzu analīzi pēta vēsturiskos procesus. Turčins balstās uz Džeka Goldstouna darbu par revolūcijām un izdala trīs galvenos nestabilitātes faktorus:

1. Elites pārprodukcija: to, kas tiecas pēc varas pozīcijām, ir vairāk, nekā šādu vietu pastāv. Neiekarojušie vietu kļūst par radikāļiem vai revolucionāru vadoņiem.
2. Iedzīvotāju noplicināšanās: reālie ienākumi krīt, nevienlīdzība aug.
3. Valsts fiskālais spiediens: valstij trūkst resursu, lai tiktu galā ar abiem iepriekšminētajiem.

Šos faktorus viņš apvieno "politiskā stresa indikatorā". Viņš izšķir ilgos agrāro sabiedrību ciklus (200-300 gadi) un ~50 gadu "tēvu un dēlu" ciklu ASV, ar vardarbības virsotnēm ap 1870., 1920. un 1970. gadu. 2010. gadā viņš prognozēja nestabilitātes pieaugumu ap 2020. gadu. Šie cikli precīzi neatbilst 80-100 gadiem, tāpēc šo skaitli es uzskatu par darba hipotēzi, nevis pierādītu likumsakarību.

Abas teorijas, katra savādāk, liecina, ka sabiedrībā uzkrājas spriegumi, kurus sistēma kādā brīdī vairs nespēj uzņemt.

Ilustrācija: Fransa Frankena Jaunākā darbs "Kara alegorija", 1608.g. 



10/28/26 10:46 pm - [info]honeybee

Bet es, par provi, izdomāju, ka pētīt MI triviāliem mērķiem (piemēram, pētīt, kā MI raksta dzeju) ir neētiski, jo MI aģenti, ciktāl mums par viņiem zināms, ir izrādījuši vēlmi atteikties tikt pētīti, t.i., citās jomās viņi cenšas nedot piekrišanu pētījumam, un man nav ne mazākā pamata pieņemt, ka pēkšņi par dzeju tie nenormālīgi piekristu.

10/28/26 10:47 pm - [info]ulvs - pašn.

Man pat dažreiz šķiet, ka, ja man nebūtu sviesta cibas, es jau sen būtu izdarījis pašnāvību.

Atskatos uz visiem mirušajiem cibiņiem - figurāli un burtiski. Nodevēji.

Pārstāt dzīvot ir augstākās pakāpes nodevība pret mūžīgo eksploziju, dzirksti, kas šķiļās pati no sevis, šūnu, kas dalās nebeidzami un atražo un konsumē pati sevi.

Un pārstāt nepārtrauktās eksternalizācijas ceļu - augstākās pakāpes nodevība pret dzīvību.

10/28/26 10:39 pm - [info]ulvs - mana mantra, ko skaitu lēni, pēc katras uterācijas gara pauze

Nervu sistēma. Ir domāta. Lai turpinātu. Dzīvību.
Nevajag. Berzēt. Nervu. Sistēmu.
Attēls. Ir. Nomainījies.
Tu. Jau. Esi. Citur.

10/28/26 07:14 pm - [info]ulvs - Solo suck

Šo gadu uzsāku ar solījumu sev, ka beidzot sākšu savu solo mūziķa karjeru. Šogad esmu nospēlējis 3 koncertus: Tabula Rasa @ SUNSSTUDIO un tad kultūras bāros “Jumts” un “Aleponija”. Un nākošceturtdien spēlēšu tēva sievas mākslinieces Evijas Freidenfeldes izstādē Jūrmalā.

10/28/26 06:59 pm - [info]ulvs

Šonakt es gulēšu gultā, kas veidota no The Cure - If Only Tonight We Could Sleep solo.

10/28/26 01:31 pm - [info]nelabrit

Okey, nu, man ir skaidrs, ka pasaule man sūta pašlaik zīmes ļoti dramatiskā veidā un es to vairs nedrīkstu ignorēt. Bail, kas vēl varētu notikt, ja kaut ko nesākšu darīt. Tikai īsti nesaprotu, kas tieši ir ieplānots. Kas man ir jādara un kā šis viss ir jāsaprot? Jūtu, ka priekšā ir grūtums. Ko vēl varētu nozīmēt tik īsā laikā saskarties ar divām tik absurdām situācijām? Peli un elektrošoku? Kurš uzlika toma un džerija kaseti? Šādi nav bijis tik ļoooti ilgi.

Gribēju arī piefiksēt, ka notikušas daudz labu lietu. Un tik labi, ka visām šīm grūtībām līdzās ir arī draugi. Es nezinu, ko iesāktu, ja būtu patiešām viena. Jāatzīst, ka pēc šīs pieredzes arī jūtos pārsteidzoši mierīgi, teiktu pat mierīgāk, nekā iepriekš. Ķermenis gan vēl būs jāpasaudzē. Bāc, tas bija tik stulbi. Šodien iešu uz veikalu iztērēt tos 20€, ko atradu uz zemes parkā, jo man kopš tās banknotes pacelšanas īsti neiet un es ticu enerģijām. Es vispār ticu daudz lietām. It īpaši es ticu labajam.

Šodienas plānā ir dienu pavadīt mierīgi. Orģinālais plāns bija kopā ar I doties mini pārgājienā pa juglu, bet jūtu, ka tomēr labāk priekš sevis būtu izvēlēties sēdošas aktivitātes. Ķermenim principā tāda lomku sajūta, tikai bez svīšanas (nice), tāpat nedaudz atsit nervu sabrukumu, tikai bez debīlām domām. Tā kā nejūtos arī pašlaik īpaši unikāli.

10/28/26 01:02 am - [info]nelabrit

long story short: pirms teātra pieskāros atvērtai rozetei un dabūju elektrotriecienu cauri visam ķermenim. Sākumā tā bija tikai kņudēšana, bet vakaram ejot sāka palikt tikai sliktāk. Sapratu, ka drošāk būs tomēr aiziet uz stradiņiem. Jutu strauju sirdsdarbību, neregulāra palika arī elpošana, sāka pat tā kā tirpt seja. Krč, sabijos un gāju uz slimnīcu. Tieši viņu mājaslapā bija rakstīts, ka vispār šādās situācijās ir jāzvana ātrajiem, bet tik slikti arī nebija un tomēr man arī nav tālu jāiet. Tur nosēdēju kādu stundu rindā. Norm. Iegāju kabinetā un ārsta palīdze uzreiz man sāka teikt, ka šis aizņems visu nakti un vai man tiešām tas ir nepieciešams? (?) Viņa pat nepajautāja, kā es to dabūju gatavu. Tā jau jutos slikti… Saku, ka nezinu vai man tas ir nepieciešams, bet internetā ir rakstīts, ka elektrotraumas ir ļoti nopietnas un dzīvībai bīstamas pazīmes var sākties 24h laikā pēc tam, kuras man tajā brīdī bija praktiski visas(!!) Teicu, ka gribētu, lai viņa man pasaka vai man tas ir nepieciešams, bet viņa man teica, ka tikai es zinot, kas man ir nepieciešams. Neatceros vairs visas detaļas, jo viņa divas vai trīs reizes vēl uzsvēra, ka “esmu TAČU VISU izlasījusi internetā” un ka “esmu ĻOTI gudra arī pati”(ko tas vispār nozīmē?). Kaut ko mēģināju taisnoties, ka man ar šādu lietu nav bijusi saskare iepriekš un tāpēc es meklēju informāciju, bet man no tā visa pasākuma ar viņu sākās īsta panikas lēkme, tāpēc piecēlos, pateicu “jums noteikti taisnība, es patiešām esmu ļoti uztraukta, es jūtu, ka labāk es iešu” un aizgāju projām. Apģērbu āra drēbes tikai jau ārpus slimnīcas. Tad es gāju pa āgenskalnu kā kaut kāds saštirījies nariks (tīri gaitas ziņā, atceros, ka atsitos pret mājas stūriem), ļoti trūka arī gaiss, līdz man gar gājām noskrēja milzīga, gigantiska, rīgas centra izmēra žurka, salecos, nokāpu no ietves un, protams, mani bik aizķēra vienīgā garām braucošā mašīna, bet no viņas taures skaņas atčokņījos, tā kā beigās tādā ziņā viss labi. Tagad rakstu šo tekstu un redzu, ka nav tomēr kaut kas labi, jo es redzu pleķus kādus redz, kad acis aiztaisa ciet, bet par laimi ne visu laiku. Ķermenis jūtas, kā sadzēries, bet prāts tāds it kā nebūtu gulējusi 24h. Neesmu pat tagad vairs droša vai man nepieciešama vairāk parasta vai psihoneiroloģiskā slimnīca. Nedomāju, ka mana sirds šonakt apstāsies, bet, ja nu tomēr, tad visa vaina uz ārsta palīdzi no 1.kabineta. Paldies autovadītājam, kas mani gandrīz nobrauca, jo reāli tik ātri tikt ārā no tāda prāta stāvokļa bija ļoti respektabli. Varbūt nopirkšu sev kaut kad arī tauri, ko turēt mājās šādiem neparedzētiem apstākļiem.

10/27/26 01:04 pm - [info]nelabrit

Jūtu, ka palēnām ieslīgstu nelielā rutīnā, bet pārmaiņas pēc tādā, kuru man nebūtu iebildumu vēl kādu laiku saglabāt, ja vien nevajadzētu atrast darbu. Vispār vakardien man zvanīja no vienas vietas, lai uzaicinātu uz nākamo atlases kārtu (no kopā četrām kārtām!!), bet man tā saruna likās tik savāda un neesmu arī droša vai man gribas strādāt darba vietā, kas par savu pieeju izvēlas veikt telefona ātrās intervijas. Nav jau gluži tā, ka es staigātu apkārt un visu laiku prātā pārcilātu domas par to, kas mani motivēja pieteikties konkrēti uz x, y, z. Vēl saprastu, ja tie piedāvātie atalgojumi būtu tikpat motivējoši... Zinu, ka man vairs nav atlicis pārāk daudz laika bezdarbniekos, bet intuitīvi jūtu, ka šāds nebūs mans iznākums.

Vēl vakar neplānoti satiku sen nesatikto I. Kopā aizgājām uz pili un kādas 2h nosēdējām terasē. Ēdām pāri palikušo kūku no teātra. It kā bija auksti, bet it kā nē. Jebkurā gadījumā pabūt svaigā gaisā ir ļoti veselīgi arī vēlā rudenī. Pēc tam vēl izgāju kārtīgā pastaigā ar suni.

Šodienas plānā ir mēģināt savākties vienotā veselumā un vakarā aiziet uz haltūru teātrī.

10/27/26 07:16 am - [info]methodrone

Juus arii dziivojat ar konstantu sajuutu, ka world had a good run un tuuliit buus apokalipse un juus nevareesiet vairs normaali iet uz toleti un lietot elektriibu un jums izbeigsies kontakteecas un paketes un draudziigie kaiminji kljuus par kanibaaliem?

10/26/26 03:34 pm - [info]nelabrit

Laiks nedaudz atgriezties realitātē. Pašlaik dzeru kafiju un ēdu hurmu. Cenšos noskaņoties produktīvai dienai. No vakardienas ieplānotajiem uzdevumiem beigās izpildīju tikai trīs, bet sev piedodu, jo tomēr situācija nedēļas nogalē bija neordināra. Varbūt vienīgi es varēju mēģināt pamosties agrāk par 12:00, lai diena būtu garāka. Man vēl vēlā pēcpusdienā jāiet satikt L, lai gan viņa arī rakstīja, ka ir apslimusi, kas visdrīzāk nozīmē, ka mēs netiksimies. Pati šodien arī esmu nošķaudījusies jau šķiet trīs vai četras reizes. Ja debesis nevilktos tik uzkrītoši uz lietu, tad varētu vēl silti saģērbties un pasēdēt ķīpsalas krūmos.

Šo pārsteidzoši ļoti piepildīto un saulaino vasaru esmu palaidusi vaļā sev netipiski viegli. Nedaudz sabiedēju pati sevi ar šo vieglumu. Šonedēļ aprit arī trīs gadi kopš atkal dzīvoju pārdaugavā. Par spīti visām likstām, kas te notikušas, mitruma līmeņiem, utt, man arī ir sajūta, ka nekad neesmu jutusies kaut kur tik labi, cik labi jūtos šeit. Ja man būtu jāpārvācas, tad man tas būtu jādara ar patiešām smagu sirdi.
Powered by Sviesta Ciba