Nesen naktī it kā pamodos bērnības mājas guļamistabā, tumsā istabas un objektu aprises izskatījās tā, kā vajadzētu - skapis aptuveni tur pat, logs arī, galds tuvu gultai. Šķiet, ka dzirdu ieraksts balsi. Bet, kad atgriežas apziņa un acis aprod ar tumsu, atceros, ka esmu 2390 kilometru attālumā no vecāku un bērnības mājām, šī brīža istaba ir uz pusi vai trīsreiz mazāka, tāpēc objekti nemaz nevar atrasties tādās pašās vietās, un grāmatu skaits vispār nav salīdzināms, bet aiz sienas kārtējo reizi bļaustās senegālieši. taču tas neko nenozīmē, vienkārši konstatējums.