Nopirku lodlampu. Tagad smaržoju pec dedzinātas lapegles.
|
|
Māksla ir vienīgais patiesais ceļojums
Man arī bieži liekas, ka ikdienas valoda ir pārāk ierobežota, lai izteiktu realitāti pilnībā. Vai nav savādi, ka ir jāizkāpj no īstās pasaules un jādodas iekšā mūzikā, gleznā, filmā, izrādē vai labā grāmatā, lai pasauli piedzīvotu pa īstam? oranžais pedožīds turpina attīrīt kongresu no dažajiem godīgajiem (savas) tautas kalpiem
dt
dienas termins: Atgādinājums nākotnes sev: noorganizē lampu pastūžu apli, kur 10-20 cilvēki unisonā mauc vienu skābu smēri, kas savā repetīcijā pārtop par tikpat labi eņģeļu balsīm. Inspirējos no ļaudīm, kas darījuši to pašu https://www.instagram.com/p/DY7Mu_nlKfC/
organika
Iemīlējos šajā Britu ģimenes grupā. Lal & Mike Waterson. Es mīlu šādu folku, kur akcents ir radīt mūziku nevsis masturēt uz to, cik mums folciska skaņa vai cik tautiskus instrumentus lietojam. Mani interesē substance nevis pimpīšu mērīšanās sacenība. Taču vispotentākaā viņu mūzika ir viņu Scarecrow demo. Kāpēc demo ieraksti gandrīz vienmēr ir baudāmāki par albumu ierakstiem?
rāda nepareizu laiku
Mans pulkstenis nerāda pareizu laiku. Neatceros, vai teicu jums to vai nē, bet man bija ļoti patīkama sarakste ar Ēriku Drūkeru.
Nevarētu teikt, ka bija silti, bet pie stāvkrasta un zilās laivas nopeldējos gan. Tik daudz diagnožu, ko sev piemērīt, ka grūti noturēt uzmanību Sajutos kā tāds postmodernās pasaules sūds, kad kādā klab.lv ierakstā, kur ir daudz komentāru, centos uzlikšķināt uz pirmo, lai kolapsētu visu sarunu (kas veidojas zem 1. komenta) un ātrāk tiktu pie zemāk esošiem komentāriem. Pirms 10 gadiem izteicu tādu minējumu: Simts kilometri uz Salacas upes atnesa jaunas pazīšanās ārpus ierastā burbuļa. Viena no tām sākās ar jautājumu: "Tu esi tas džeks ar suni?" Jā, es esmu pieradis pie tā, ka daudz kur es esmu tas džeks ar suni. Bet tanī brīdī, kad uzpeldēja "Dž" vārds, man bija mērens: "what the actual fuck?" Šos divus kontekstus šķir ne mazāk kā desmit gadi, un man prātā nenāks neviens normāls veids, kā "Dž" kontekstā es varētu būt tas džeks ar suni. Tas džeks, un šis džeks - tie nu jau ir diezgan dažādi cilvēki tādā burbuļu izpratnē. Ne tā, ka es pilnīgi anonīmi varētu ierasties kādā nebūt Zobenā un Lemesī, bet pēdējā krustošanās ar Zobenu un Lemesi ir bijusi kādu zināmu laiku atpakaļ, un jau tad es biju mazliet tāds kā baltais zvirbulis, kas nākamajā nedēļā pēc metāla festivāla dodas būvēt kaut kādu tur templi. Vakar biju Valmieras teātrī, pēdējā laikā tikai turp, uz citu vairs negribas. |
