Varu kā Brēmanis dziedāt, ka vētras nav bijis.
Nedz manā apkaimē Mežciemā kādi postījumi, nedz vasarnīcā. Pat puķzirnīši vijas pa sētu tā, it kā nekas nebūtu bijis.

Terijs Railijs tas esmu es, kurš ir audzis mazliet organiskākā vidē, tāpēc spēj realizēt savu mūziku tieši tā, kā iztēlojas. Terija Railija - Varavīksne izliektā gaisā ir mana sirds, mana dvēsele, mana plūsma. 

Jāpamēģina tas aziātu triks, kur katru rītu sāc ar glāzi karsta ūdens (var pievienot citronu vai ko tamlīdzīgu). Baumo, ka tas ne tikai uzlabo gremošanu, veicina vielmaiņas procesus (mazāk resnīts), samazina t.s. "uzblīšanu", bet ilgtermiņā uzlabo arī zarnu mikrobiomu.

interesanti

2005 vētra, secinājumi, iztērētie miljoni...
4 gadus karš nosacīti netālu, 72st soma, gatavība, apziņošana, siena, secinājumi, iztērētie miljoni...
un 2026 vētra, tāpat kā ziema, piezagās negaidīti...
labs gatavības tests, maigs un "pa lēto"

/PS - ja nemaldos, "dzimtā" māja 2005ajā bija bez elektrības gandrīz 2 nedēļas, lauki, līnijas gals, zemākā prioritāte...

Kad Luters sarakstīja iepriekšējā postā minēto grāmatu, viņš jau bija vecs un īdzīgs. "Īdzīgs" būtu maigi teikts. Precīzāk būtu lietot vārdu "zeal".

Rezumējot, "Par ebrejiem un viņu meliem" galvenā doma ir sekojoša: pēc gadu desmitiem ilgām neveiksmīgām cerībām uz ebreju pievēršanos kristietībai, izmantojot humānas metodes (integrāciju), Luters secināja, ka tas nekad nenotiks, un aicināja kristiešus pārtraukt toleranci pret ebreju reliģisko dzīvi. Un aktīvi vērsties pret viņiem: dedzināt sinagogas, iznīcināt reliģiskos tekstus, aizliegt rabīnu darbību un atņemt īpašumus, uzskatot ebrejus par spītīgiem Kristus ienaidniekiem.

Teksts vēlāk kalpoja par vēsturisku attaisnojumu nacistu antisemītismam.

Dažreiz, runājot par tālu vēsturi, var būt tiešām grūti iztēloties, ka patiesais iemesls ir saistīts ar vēlmi konvertēt. Un kā uz vecumdienām pat visgaišākie prāti var aptumšoties, skaudru dzīves pieredžu un veselības problēmu dēļ (zarnu bioma, vairogdziedzera darbība, utt. ietekme beheivjorālos modeļus).

Man nenormāli iepatikās Velvetu Džona Keila dziesma “Barakuda” (1974). https://www.youtube.com/watch?v=w0Ip56ebjNo

Eksplorēju diskogrāfiju un fascinējos.

Obligāta klausāmviela (albumi):
1. “Paris 1919”
2. “Fear”
3. “Music for a New Society”

Uzzināju, ka Martinam Luteram grāmata "Par Žīdiem un viņu meliem". Īsi izgāju galvā cauri, kas ir šis "apgaismotās" kristietības pamata pilārs, Martins Luters? Sapuvušās katoļticības reformēšana par praktisku, anti-institucionālu, grass-roots focused, komunālu un funkcionālu reliģiju - protestantismu.

Lutera protestantisma reformācija (16.gs) ieviesa principu, ka indivīds var interpretēt Bībeli tieši, bez baznīcas starpniecības - un šo loģisko struktūru (individuāla saprāta autoritāte pret institucionālu autoritāti) interpretēju kā priekšnoteikumu pēc divsimts gadiem nākošās Apgaismības laikmeta (18.gs) racionālismam.

PaKāpēc gan lai kāds Tik Liels un Tik Vieds tā vērstos tā pret ēbrejiem? Tik garīgs kungs, kristietības "salabotājs"?

Atbildi gūsim vēlākā postā: http://klab.lv/users/ulvs/2306416.html

Starts netika atcelts. Mežā devās ap 50 komandas. Ja tu piesakies ballītei kur diennaktī jāveic ap 120 km kājām pa mežiem, purviem, strautiem, brikšņiem, izcirtumiem, jaunaudzēm, tad tu jau esi ekstrēmists. Un izcili izturīgs visādā ziņā. Taču pēc 8 stundām sāka gāzties koki - visur - uz ceļiem, mežā, atklātās vietās. Un tuvojās tumsa. Piesardzīgākie teica Stop ballītei. Bet nu vēl jātiek atpakaļ. Ap 22iem tomēr organizatori visām komandām deva paziņojumu atgriezties bāzē. A cilvēki tikmēr vienmērīgi izkliedējušies 180 km² teritorijā no Rojas līdz Engures ezeram un Vandzenei, Valdemārpilij

--------
Piektdiena, pusdienlaiks: Nu rīt pa dienu starts Latvijas čempionātam rogainingā 24 stundu distancē Rojā, piejūrā. Pagaidām neredzu ziņu ka atcelts. Orientieristiem lietutiņš parasti nav traucēklis, bet nu ilgstoša vētra un negaiss ja diennakts mežā jāpavada ar mazu somiņu jau pielīdzinās dzīvībai bīstamai avārijai. (Es neesmu pieteicies un nebiju plānojis)

Labākais šodienas citāts - vējam pohuj, un mums arī pohuj.

Zupas katls vēl nebija pilnībā atdzisis, tāpēc, liekot to ledusskapī, lai nesaplīst stikls, apakšā paliku artura šniclera sapņu noveli.

Šodien like noķērām piecus kilogramus foreļu pie ķeguma hes.

Pēdējā daiļliteratūra, ko lasīju pirms gadiem 10 bija Džons Čivers. Amerikāņu rakstnieks, kas ekspozēja tā laika problēmas amurikas iekšienē. Viņš bija imo pilnīgi apolitisks, vnk centās ekspozēt problēmas caur jautriem un labi uzrakstītiem stāstiem. Good read. Iesaku viseim palsīt Čiversu vai kaut vai paskatīties šo filmu, kur meitene perfekti apstāsta tās premisu. Pat zinout outcome, filma ir skatīšanās vērta. Jewywooda neko tādu vairs netaisa.

Jau likās, ka vilibaldis kazene netaisās ieaugt, bet tomēr ieauga. Vakar ieraudzīju, ka ir jauns asns.

Ja vējš kokiem noraus lapas jau tagad, tad nebūs rudens lapu

aktuālā degvielas cena šodien:

benzīns - 1.57
dīzelis - 1.77

Vētrai, plūdiem gatavs

Kontralts, alts un dēls

Lai gan pagājis gads kopš darba failiem priekšā numuram jāpievieno vārda pirmais burts un uzvārda pirmie divi burti, joprojām pasmaidu, ka man gandrīz katru dienu kā atpazīšanas zīme jāraksta SIN. Šodien iedomājos, ja mani sauktu Bārbala Ugunspuķe, tad būtu jāraksta BUG.

Es ne vienmēr saprotu, cik daudz ironijas ir iekļauts, kad kāds pasaka, ka labākā terapija viņam ir sports, bet es ceru, ka cilvēki pie pilna prāta saprot, ka vienīgā terapija ir terapija. Bet man jāsaka, ka sports var būt laba nodarbe, kurā panākt rezultātu kādā konkrētā dienā. Var būt tādi periodi, kad citās dzīves jomās pilnīgi nekas nekustās uz priekšu, un tas ļoti čakarē rewarding system. Nez kādēļ ir sajūta, ka "apbalvošanas sistēma" nav īsts termins. Pieļauju, ka tas ir iemesls, kāpēc sportot ir tik populāri to starpā, kas neaizraujas ar citām atkarībām. Es kainda gribētu teikt, ka no sporta nokāpt varētu būt vieglāk, kā, piemēram, no alkohola, bet neiesim tik tālu, un paliksim pie tā, ka sportam, atšķirībā no alkohola, ir visādas pozitīvas blaknes arī uz fizisko veselību. Tas, protams, ja emocionālā un garīgā nespiež darīt sev pāri.

Alexander Malofeev - From 9 to 19 - To Touch The Human Soul

Šeit ir „labāko momentu izlase” no tā puiša, kuru ieliku iepriekš. Sākot no 9 gadu vecuma līdz 19 gadiem, taču, kā izrādās, tagad viņam ir 24 gadi, un ir izdevis tikai savu pirmo oficiālo relīzi „Old Melodies”, kas ir dažādu komponistu skaņdarbu kompilācija. Tā laikam ierasta prakse klasiskās mūzikas aprindās, jāgaida briedums, taču jāatzīst, ka viņa spēle pusaudža gados izklausās nobriedušāka un virtuozāka nekā daudziem vecās paaudzes mūziķiem, kuri spēlēja tos pašus skaņdarbus, kurus esmu klausījies gadiem ilgi. Patīk, ka viņš nav ne pārāk pompozs un pārlieku emocionāls, ne arī ļaujas pārspīlētai virtuozitātei, kaut gan noteikti spējīgs. Viņš vienkārši perfekti atrod vajadzīgo toni un tempu. Ne jau tā, ka es būtu liels klasiskās mūzikas eksperts, bet es to klausos jau kopš pusaudža gadiem, īpaši tādus kadrus kā Bēthovens, Rahmaņinovs, Šopēns utml. Šis puisis noteikti ir ģēnijs un, iespējams, šī gadsimta lielākais talants.

Viņa sejas izteiksme man atgādina krievu vārdu „блаженный”, kam ir divas nozīmes. Viena no tām ir „dīvainis” vai „pamuļķis”, otra – kas bieži vien var būt savstarpēji savietojama – „svētais” vai „Dieva sūtītais”. Puisis, kurš izskatās svēti nevainīgs (un, būsim godīgi, iespējams, nedaudz gejs, bet ne ļaunā nozīmē), un viņa spēle to apliecina. Foršs atklājums šajos tumšajos deģenerācijas un neglītuma laikos. *noplūst asara
Iemēģiniet viņu, ir vērts.