https://xras.ru/en/magnetic_storms.html

USS Preble firing her HELIOS laser system.

- Šodien 9.31am izņēmu no bikšu kabatas maku un ieliku to jakas kabatā - vasara ir beigusies.

Ir tak normāli, ja cilvēkam, kuram korupcija šķiet ok, šķitīs ok arī neatkarīgu žurnālistu tēlojošs politiķis.

Johnny Rotten Tomato

"Grāmatām pašām nav maģiska spēka. Šis spēks ir tajā, kas grāmatās pateikts, tajā, kas visuma gabaliņus mūsu priekšā sadiedz vienotā veselā."

Esmu sev apsolījis mēnesi eksplorēt ģitāru tikai pilnajā kvintu skaņojumā. Pirmke augļi- 4 minūšu imorovizācija jaunajā skaņojumā. Iespēlēts uz burvīgā Gibson Standard (ar Alnico II P90 noņēmējiem. KLAUSĪTIES ŠEIT</div>

Skaņu mežs tīri tā neko, prieks, ka samērā daudz cilvēku, šovakar atkal

Ieraugu ieraugu

Es patiesībā tiešām gribu full on porn art kā dizaina elementus, jā. Pat, ja katru reizi, kad mammas brauc ciemos, viss ir jāgriež otrādi un jāslēpj.

Jau sen ievēroju Black Robin, aka "anti-woke warrior (but only fur muh classic feminizm)" uncanny super draudzīgās attiecības ar židopedofilu Borisu Ctulhu. Nu tagad skaidrs, ka abi jau sen bijuši vienā Epšteina laivā.

Biju palaidis šo garām no Disfigurator obituārija.


Sāku studēt par juristu. Ne jau savas vaļas, bet radinieku spiediena rezultātā drīzāk.
Spiediens + nodarbinātības problēmas savā dzimtajā mazajā pilsētā. Nākotnes izredzes spiež iet uz Rīgu, bet Rīga suka smird!
Studijas nepabeidzu, ielaidu pāris robus maksājumos, eksmatrikulēts depresso rezultātā nenotiekošā apmeklējuma dēļ, tiesa par parāda piedziņu. Maksāju šobaltdien - savus 20 gadus vēlāk. Aust saule - palicis maz no tā visa, drīz debesis būs zilākas, bet zāle - ui, ku zaļāka!

Pārsteidzoši analogi man, ar atšķirībām niansēs. Biju Rīdzinieks un maksāt nolēmu tagad nesen caur bankrota tiesībām. Bet jā, bija totāls depris tajā laikā un būtībā tiku eksmatrikulēts jo prosta negāju un viss. Jutu, ka šī izglītības iestāde ir magnēts man pilnīgi svešām reptiloīdām būtnēm, kas aptver kā pedagogus tā studentus. Paši reptīliskākie tur iet tālāk, bet cilvēki ar sirdi un dvēseli atsijājas. Un tas bija ap 2003, kad lietas vēl nebija tik trakas, gāju kādā 3-4tajā kursā (tad bija 5 gadu prof-izglītība, nevis bakalaurs). Pat nesaprotu kā tik ilgi uz tiem truļiem turējos, bet ap to laiku jau jutos kā zombijs, kas iet ēst pats savas smadzenes uz alma-mater-katakombu.

Mans dzīves sliktākais "lēmums", jo tik tiešām, lēmumu man īsti nedeva. Liku iestājekšus paralēli arī fil-vēst faķī un mākslas akadēmijā, jo biju tipa māgsleņieciski noskaņotais hipsterintelektuālis savos 17. Noteikums bija, kā ka izvēlas prioritātes, 1,2,3. Ja noliec visos, tad bez izvēles jāiet pirmajā. Noliku visos. Mani mīļie radiņi, kā jau tā laika post-sovoka būmeri, domāja vienkāršās kategorijās "vai nu jurists vai ekonomists", diez vai paši saprotot ko tas viss nozīmē. Bija saskatījušies daudz televizora par to kā jāpelna nauda kapitaļizmā. "Kam tev tas bezjēdzīgais papīrītis, ko tu ar to darīsi?" man teica. Bet lūk, tev taču ir gaiša galva, būsi liels advokāts lol.
Gaiša ta gaiša, bet kas labs juristam, tas nāve cilvēkam. Tagad esmu laimīgs galdnieks. :)

Būtu man 17os smadzenes un iniciatīva, uzmeklēt labu meistaru, da jebkāda amata, un pieteikties par palīgu-mācekli. Droši vien būtu turīgs cilvēks tagad ar 20+ gadu pieredzi, kurš jau varētu pat uzsākt kādu savu projektu. A tā bumbulējos līdz tricatņikam pa limbo, cīnoties ar mazvērtības kompleksiem un depri, jo redz, radinieki tā vietā lai sūtītu pie ōpja mācīties, izlēma, kas viss jāatstāj valsts, banku un mediju varā, bet pašiem par manu super mega iglītību maksāt negirbējās, tāpēc ieteica ņemt žīdkredītu. Būmers gonna būmer, whenever they are. Protams, gala lēmums un atbildība, tā pat manējā, kaut bēbja prātā.

tl;dr: jaunieši, neejiet augstākajā izglītībā, ja 100% nezinat ko gribat (saprotu, ka cibā nav jauniešu, bet tad pastāstiet saviem jauniešiem)/100% labāk atrast kaut vai prastu nodarbi, kas šķiet patīkama un attīstīt sevi tajā, pieteikties attiecīgā entry level darbā hoķ bez kādas pieredzes, kur tas noder - būs strauja attīstība un daudz lielāka iespēja labi pelnīt, varbūt pat sazaroties un attīstīt citas spējas, nekā marinējoties ar savu AI papīrīti pa darba meklētāju aizgaldiem un cerot, ka kādam patiks tavs CV.

Divas kafijas un trīs lielas zaļās tējas krūzes, knapi filmēju, piektdiena.

Man nepatīk tēja ar pienu.

Vai punktiņi arī var būt šifrs? Tad jau  kādas svešvalodas alfabēta izdziedāšana arī sanāk kā jauna šifra apgūšana. Un tā jau pavisam drīz varēs izveidot ideālo labirintu, kur nekad neko vairs nevarēs atrast.

Pasūdzējos junioram ka man grūti lasīt ziņas- visur pilns ar reklāmām un spēj tik pogas spaidīt lai uzlecošos logus aizvērtu.
Šis pa vienu vakaru uztaisīja jaunu ziņu portālu. Mi atlasa ziņas, salasa atsauces utt.
https://inews.lv/

Vija vija, vija, līdz uzvija ar uzviju

Praktiskie soļi pensionāram Rīgā

"Praktiskie soļi pensionāram ar ~300 EUR pensiju Rīgā:

- Atrodi divus kopdzīvotājus — brāli, māsu, senu draudzeni, bijušo darba kolēģi. Cilvēku, kuru pazīsti un kuram uzticies.
- Kopīgi apvienojiet mājokļus vai īrējiet vienu — trīs cilvēkiem 48 m² divistabu dzīvoklis ir ekonomiski optimāls modelis. Ja vienam no jums pieder dzīvoklis, pārējie pārceļas pie viņa.
- Katrs individuāli piesakies trūcīgā statusam Rīgas Sociālajā dienestā.
- Piesakies mājokļa pabalstam ar visiem komunālo pakalpojumu rēķiniem.
- Regulāri saņem ES pakas Latvijas Sarkanā Krusta izdales punktos.
- Noformē personalizētu e-talonu bezmaksas sabiedriskajam transportam.
- Reģistrējies pie ģimenes ārsta kā trūcīgais — pacientu iemaksas atceļ, kompensējamie medikamenti bez maksas.

Vientuļš pensionārs Rīgā ar 300 eiro pensiju izdzīvot nevar. Viņa mēneša deficīts ir 54 eiro, gada — 648 eiro. Šis ir izdzīvošanas režīms, kas noved pie veselības pasliktināšanās, sociālās izolācijas un priekšlaicīgas institucionālās aprūpes.
Trīs pensionāri, kas dzīvo kopā un izmanto visus pieejamos atbalsta mehānismus, var izdzīvot. Katram mēnesī paliek 131 eiro rezerve — nauda medikamentiem, apģērbam un kultūrai."

PS - kas notiek, ja nesanāk ievērot šos parktiskos soļus:
"...Deficīts −54 EUR mēnesī. Gada laikā tas ir −648 EUR — praktiski divu mēnešu pensiju iztrūkums.
Ko tas nozīmē realitātē? Pensionārs sāk taupīt uz medikamentiem (izlaiž devas vai izvēlas lētākas alternatīvas), samazina apkuri ziemā (dzīvo aukstumā), pārtiku pērk zemākas kvalitātes, atsakās no higiēnas precēm. Pēc dažiem gadiem šī izdzīvošanas režīma parādās veselības problēmas — hipotermija, nepilnvērtīgs uzturs, novājinājums, neārstētas hroniskas slimības. Tas savukārt rada lielākas izmaksas veselības sistēmai un noved pie priekšlaicīgas institucionālās aprūpes nepieciešamības."

https://ekonomists.lv/vai-pensionars-riga-var-izdzivot-ar-300-eiro-pensiju/

Vai esi gatavs?

"Ja lauksaimnieks zina, ka viņam ir garantēts tirgus, viņš būs gatavs šo produkciju audzēt un tā būs pieejama arī tā sauktajā X stundā, tādēļ ļoti būtiska loma ir pašvaldību, valsts iestāžu un armijas pārtikas iepirkumiem. Tā ir valsts svira, ar kuru var radīt konkrētu pieprasījumu – cik kartupeļu, burkānu vai citu produktu vajadzīgs, un panākt, lai iepirkumos primāri izvēlas vietējo produkciju. Valsts tērē savu naudu, un katram labam saimniekam jādomā, kur tā aiziet. Ja publiskajos iepirkumos pērkam importētu pārtiku, mēs eksportējam savu naudu.
Tomēr ir pašvaldību vadītāji, kuri labprātāk pirks importētu pārtikas produkciju, ja vien tā būs kaut nedaudz lētāka. Viņi saka: nauda tāpat ir iztērēta. Bet, ja tā samaksāta vietējam zemniekam, viņš maksā vietējam frizierim, pulciņa vadītājam un citiem pakalpojumu sniedzējiem savā novadā. Nauda turpina cirkulēt reģionā, nevis aiziet uz Poliju vai Lietuvu.
...piemēram, Zviedrijā reģionālā līmenī nopietni vērtē, kā apdraudējuma gadījumā pabarot iedzīvotājus. Aprēķina, vai reģionā vispār ir pietiekami daudz hektāru nepieciešamā pārtikas apjoma izaudzēšanai. Tas ietekmē pat lēmumus, vai konkrētu lauksaimniecības zemi drīkst atdot rūpnīcai.
Latvijā izlaide ir zem tūkstots eiro no hektāra, bet Somijā – virs diviem tūkstošiem eiro.
Lietuvā izlaide ir ap 1300 eiro no hektāra, Igaunijā izlaide no viena hektāra nav būtiski augstāka kā Latvijā."

https://www.la.lv/lauksaimnieciba-ka-valsts-drosibas-jautajums-vai-latvija-krizes-bridi-spetu-sevi-pabarot