Eirovīzijā ticis aizliegts Eiropas Savienības zilais karogs..
Eirovīzijas faniem bija atļauts ienest tikai iesaistīto valstu un varavīksnes karogu.
(c)LSM

vispār sasodīti smieklīgi. ko tādu uzjautrinošu vēl varēs uzzināt?

Mana dzīve ir ievirzījusies tādā pasaules vērošanas fāzē, bez lielas vēlēšanās kaut kur iesaistīties. Es visu laiku redzu, kā cilvēki sarežģī paši savas dzīves, un daudzas lietas varētu notikt ja ne ātrāk, tad vismaz vieglāk, ja cilvēki atbrīvotos no...

Un šim es neatrodu vārdu. Mans pēdējais sapnis bija par šo tēmu. Tas ir kaut kāds evolūcijas blakus produkts, kas radies cilvēka dzīvnieku socializējot, un ko sešdesmitajos gados savos eksperimentos pētījas Solomon Asch. Un kā jau vienmēr, "zināt" un "zināt" nav viens un tas pats, un tikai salūztot kaut kādiem priekšstatiem, tu ieraugi notiekošā absurdumu. Tas ir kā lasīt horoskopus, un zināt, ka tā ir tāda muļķīga, bet reizēm izklaidējoša lieta.

Tā nu es ik pa laikam ierakstu kaut ko cibā, un tā arī nepublicēju. Es ik pa laikam kaut ko pašsaprotamu ierakstu tviterī, kas paredzami izraisa vienu retvītus, un citu naidu, bet es jau sen nelasu atbildes, un tādējādi netērēju tam laiku. Arī darbs nav manas dzīves centrā, lai gan aizņem ievērojamu tās daļu. Es kaut ko palasu, es kaut ko paskatos, es par kaut ko padomāju, reizēm kaut kas nonāk arī līdz cibai. Lai gan pārsvarā līdz cibai nonāk mūzika, jo tā neprasa daudz paskaidrojumu, lai gan arī tur apakšā gandrīz vienmēr ir kāds stāsts.

Imagine Sisyphus happy. And he is kinda happy. Protams, teorētiski gribētos mazliet vairāk filmu, mazliet vairāk ceļojumu, mazliet vairāk deju un sarunu, bet dzīve nešķiet tukša arī tajās dienās, kad jāiet kaut kur ārā ar suni, jāpārstāda kārtējais augs, jāpieskrūvē kāds plaukts, jāparūpējas par kombuču vai maizes ieraugu, vai jādodas uz kārtējo treniņu. Dzīve nešķiet pat tik tukša, lai atrastu laiku, lai izietu tehnisko apskati motociklam, kas ziemai beidzoties noteikti ietaupa daudz laika. Bet toties viegli atrodas laiks, lai nakti no piektienas uz sestdienu pavadītu ceļā uz Valmieru. Jo visu var izdarīt, ja pareizi sakārto prioritātes, un motocikla tehniskā apskate nekādi nav dzīves prioritāšu augšgalā. Gan metaforiski, gan burtiski.

The Tulse Luper Suitcases, Part 2: Vaux to the Sea (2004)

Sēdēju un bimbāju kā muļķe.

Domāju par savu mammu, par mammas mammu. Nē, nekā jauka nedomāju, tikai žēlums.
Domāju par sevi, kā mammu (ak, cik labi, ka mūsdienās izdomāts tas foršais termins "pietiekoši laba mamma!")

Dzejolīši vēl tie, kurus es pati skolas laikā skaitīju. Daži nedzirdēti. Dziesmiņas jau jaukas.

Bērniņi arī jauki. Puse droši vien nodzersies, puse aizbrauks uz "zemeņu laukiem", kāda daļa beigs dzīvi pašnāvībā. Kuri? Šobrīdi visi tādi mīlīgām sejiņām, pirms koncerta satrauktām.

Un obligātās nodevas ar paldiesiem un ziediem skolotājām un direktorei. Direktore pati atzīst, ka strādā skola jau kopš aizlaikiem (dažas mammas, kas te zālē sēž, pašas bija skolnieces pie manis šeit skolā).

Un atkal tas, par ko ikdienā nedomā - ko tā skola vispār iemāca? Vai "mūsdienās" tas viss tiešām ir vajadzīgs?
Tie visi svešie cilvēki, ar kuriem bērnam dien dienā jārīvējas. Vai es pati izvēlētos tieši šo skolotāju, ja varētu izvēlēties? Nē! Un angļu valodas skolotāju? Nē! Un vēl to un to? Nē. Bet skola jau laba.

Ek, laikam vienkārši esmu piekususi mājas darbus pildīt.....

Par sapņiem es rakstīšu vēlāk, bet tagad par kaut ko mazliet vienkāršāku - par elektrību.

Kāds izbijis elektriķis reiz teica, ka ar elektrību viss ir vienkārši (salīdzinot, piemēram, ar ūdeni) - elektrība vados vai nu ir, vai nav. Esmu pārliecināts, ka viņš savulaik ir rēķinājis arī jaudas un tādas lietas, un šī frāze bija dad joke, bet pavisam bez pamata šis joks arī nav. Četru telpu ietvaros, es domāju, nav nepieciešams pārrēķināt slodzes pēc tam, kad profesionāls elektriķis ir uzstādījis elektrības kasti. Nav tā, ka pusaudža gados es būtu instalējis elektrības vadus sienā, bet caurmērā neviens ar koku prom no rozetēm mani nedzina. Kaut kāda žonglēšana ar plikiem elektrības vadiem vienmēr ir bijusi visai normāla lieta. Turpretī tagad, man vismaz ir tāda sajūta, visiem arī mazajiem specializētajiem darbiņiem ir savs meistars, sākot no veļasmašīnas pieslēgšanas, beidzot ar elektriskās plīts virsmas uzstādīšanu.

Iemesls, kāpēc es šo rakstu - es vakar pieslēdzu atpakaļ elektrību savā darba istabā. Kopš kapitālisma iestāšanās, es tik padziļināti nebiju pētījis elektrības preču piedāvājumu būvmateriālu veikalos, un man jāsecina, ka šis tas pa šiem gadiem ir mainījies.

Viss sākās ar plauktiņu skrūvēšanu, kur es iedevu cilvēkam kartona kastes, lai nomodelētu plauktiņu potenciālo atrašanās vietu, un tad ierados ar urbi, un vispār nepievērsu uzmanību tam, kur šajā konkrētajā sienā atrodas rozetes. Procesa laikā man radās daži jautājumi, bet elektriķis visu bija izdarījis pēc priekšrakstiem, un turpmākajā notikumu attīstībā es varu vainot tikai sevi un savu neuzmanību. Es aprakstā izlaidīšu dažus posmus, bet vakar es visu biju novedis līdz stāvoklim, ka sienā bija caurums, no kura ārā torčīja divi vada gali, kurus bija nepieciešams savienot. Es jau Mūrnieku ielā sajūsminājos par caurspīdīgajiem vadu konektoriem, kas strādā kā klipši, un nekas vairs jāskrūvē, bet es mazliet nožmiedzos pirkt divdesmit šādu konektoru paku vienai problēmai, tāpēc nopirku desmit no cita brenda, un vēl arī lētākus. Un zin kā, es secināju, ka pēc elektrības atslēgšanas, šo savienošanas darbu varētu uzticēt divpadsmitgadīgam bērnam, kas jebkad ir lietojis kādu konstruktoru. I shit you not, skābmaizi uzcept ir daudz sarežģītāk kā savienot elektrības vadus ar šādiem konektoriem, kur katrs procesa solis tev ir parādīts un izskaidrots kā mazam bērnam. Arī tad, ja man kaut kur būs jāvieno vadi kādam temporary audio setapam, es tagad zināšu, kādus konektorus ņemt. Un vispār manā Burna instrumentu kastē būs daži jauni instrumenti. Varēšu ne tikai paletes saskrūvēt kopā, bet uztaisīt arī kādu fancy caurumu. Kāreiz varbūt šādi caurumi varētu būt vajadzīgi kādu vadu izvilkšanai.

..nolika galvu uz dzelzceļa sliedēm, kad vilciens jau bija aizbraucis...

man tikai tagad pieleca, ka visu manu bērnību mani ir pavadījis Zvēra skaitlis... dzīvoju sestās mājas sestajā dzīvoklī un klases žurnālā visus (gandrīz) skolas gadus biju sestais pēc kārtas. nez kā tas ietekmējis manu dzīvi?... nu bērnība vismaz bija visnotaļ patīkama.

Manu bērnu skolai, kas ir viena no lielākajām tāda veida skolām, nākamais būs divdesmitais mācību gads. Pēdēdejais, jo skolotājas, kas tur strādā tīri dēļ entuziasma, esot nogurušas no izglītības ministrijas attieksmes un prasībām.
Kā pēdējais piliens esot bijis tas, ka šogad dabūja 20% no prasītā finansējuma, jo iesniegumā tika atrasta viena centa kļūda.

nu kā? nu kā var nopirkt tik pretīgi sūdīgu sarkanvīnu?!

vobšem, padoms. ja tu neesi vīna cienītājs, bet gribi no ceļojuma cilvēkam atvest dāvaniņu... NEPĒRC SAUSO SARKANVĪNU!!! pērc kaut kādu grapu, ouzo vai kas nu tai tavā galmērķī ir, bet ne vīnu.

un nedrīkst tak labu gribu noniecināt...

Vai jums ir kāda vieta, kur jūs trekojat šovus? Letterboxd ir ameizbols filmām, bet seriālu tur nav, par kaut kādu SNL nemaz nerunāsim.

Man ir viens Chrome plagins, kas caurmērā strādā, bet ir bijuši daži fakapi ar kaut kādām Olivera garajām brīvdienām, un man rāda nenoskatītas piecas epizodes, kas būs tikai pēc mēneša. Tagad man ir arī viena telefona aplikācija, bet es nelietoju telefonu, lai skatītos šovus, un tad, protams, jāsāk žonglēt ar divām ierīcēm.

Varbūt ir kaut kāds visiem zināms IMDB vai Letterboxd tipa serviss, ko ir viegli atcerēties, un viegli lietot, bez vajadzības instalēt kaut kādus plaginus un telefona aplikācijas? Tieši visiem zināms, jo sagūglēt kādu no divdesmit margināliem servisiem, kas somewhat strādā, es pats spēju.

Kur lai "izmet" vai utilizē lietotas mēbeles (atskaitot "atbrīvojies no lietām" utt) – vecas gultas, galdu u.tml.? Rīgā.

Paldies!

pirms neilga laika izdomāju nākamo maršrutu. pagaidām ir daudz dažādu neskaidrību, lielākoties ap tehniku.

šodien nobraucu daudz, daudz kilometrus ar motociklu. testēju dažādas lietas un par dienas pirmās daļas rezultātiem biju patīkami pārsteigts, kas lika domāt, ka varbūt varētu braukt ar šo pašu. atpakaļceļā vairs tik labi negāja, kas lika atgriezties pie iepriekšējā plāna - jūlijā taisīt testa braucienu un pēc tā pieņemt lēmumu, pirkt citu motociklu vai nē. ir kaut kāds mega prieks braukt ar to kas ir man, nevis citu skaistajās instagrammās.

https://youtu.be/H-d1wMlLNiY?si=wwX5SJnmco2UILne

KC

Secrets of the Neanderthals (2024)

Divas unikālas lietas pēdējās diennakts laikā.
Laikam pirmo reizi apzināti redzēju ziemeļblāzmu. Jā, no Saulkrastiem arī varēja skatīt.
Absolūti unikāla cūceņu uguņošana no polaku puses. Ai mīn, mūsējie nespēlēja diez ko labi, bet ielaist trīs ar own goliem no random rikošetiem, kur divi no tiem pat nebija pēc metiena, laikam ir unikāls notikums jebkāda līmeņa hokejā. Patīkami, ka tomēr un izvilka un izskatījās fiziski spēcīgāki visas trīs trešdaļas. Vajadzētu gan uzlabot piespēļu kultūru un beigt tik daudz bakstīties.

Ziemeļblāzma (jā, arī es vakar redzēju, koši sārtu un pulsējošu kā svaiga rēta), kā mums māca latviskā dzīvesziņa, ir karā kritušo dvēseles, kas pēc inerces turpina cīnīties arī debesīs. Skaista, bet asiņaina zīme, jūnouv, saka d(D)ieva eņģelīši, nebūs miera šai zemē.

Vakar, aizkustinājuma asaru pilnām acīm, knābāju pie skatuves, kamēr tur savu mākslu prezentēja TESA. Vienkārši jutu, kā mans gars tiek elevēts. Tā ir milzu svētība - iespēja pazīt šos cilvēkus un tik intīmi pieredzēt viņu mākslu. Šī mīlestība ir uz mūžu. Paldies, kungi, ka piešķirat manai dzīvei papildus jēgu.

Vispirms tā sāp, pēc tam tā dara brīvu. Kas tā ir, bērni? Vai patiesība?

Šajā individuālisma laikmetā indivīds var zelt vienīgi tad, ja izaicina sevi, savus priekšstatus pašam par sevi. Ir pārāk viegli rast feiku, nepamatotu atbalstus savos domubiedru burbuļos. Kur patiesības vietā tu saņem mierinājumu.

Ko esmu ievērojis, komunicējot ar cilvēkiem - ka visveselīgākie prāti ir tie, kuri ilgtemiņā savā lokā tur cilvēku(-us), kuri prot taktiski runāt par neērtām patiesībām. Ne tikai prot, bet kuri nebaidās norādīt, teiksim, uz biedra liekulību, sevis mānīšanu, izvairīgumu, utt. Kuri izaicina tevi nevis caur emociju, bet caur sarunu. Vai darbību.

Tas nav tavs draugs, kurš runās ar tevi tikai par pozitīvo, bet kaut kādu iemeslu dēļ izvairīsies no negatīvā. Tas ir truls atbalsta punkts, lai
mūžīgi saglabātu status quo - ērto, nemainīgo vietiņu. Taču šāda abpusēja komunikācija dinamiskā realitātē, kurā personības, atkarībā no to pieredzēm, aug, mainās, attīstās, ir gaužām kaitniecisks abām pusēm.

Mūsu skats pašiem uz sevi ir neprecīzs, jo pakļauts pašu priekštatiem un aizspriedumiem, tāpēc bez šādiem cilvēkiem, bez šādām neērtām sarunām, ir risks iestrēgt sevī, garīgi palikt uz vietas- domāt, ka veids, kā šobrīd domā un risini komunikācijas, ir īstais ceļš, lai sasniegtu vislielāko koplabumu (taču reāli mīņājies uz vietas un komunicē tikai, lai tukšgaitā dročītu savu priekšstatu pasaulīti).

Tāpēc aicinu visus uz tostu par biedriem, kuri runā par neērtām patiesībām! Tiešām runā, no sirds, aiz mīlestības. Cin cin!

Šī dziesma ir manas vecākās meitas pirmā atmiņa. Mēs viņu ielaidām musu istabā, jo kaimiņa trokšņi aiz sienas viņai bija tumši gari.

Saksofons sākās, un Amnēzija viņu ieveda apziņas pasaulē. Es tikko virtuvē nospēlēju dziesmu un viņa dejoja – mierīgi izteiksmīgi.

Sugar

Latviešu popmūziķiem patīk ostīt savus pirdienus.

Iesakiet, lūdzu, kurš ir teorētiski sakarīgāks (as in ar paplašāku izvēli) mūzikas straumēšanas serviss, kas strādā uz tsk. Android (abonēšanas maksa ir ok)?

Kaut kā automātiski biju savlaik parakstījies uz Spotify, bet, skatos, ik pa brīdim mēdz no pieejamā zust dziesmas, kas agrāk bija.

Šodien viņi pazaudēja "Trīsi, trīsi sikspārnīt", tas bija pēdējais piliens. 😤 Nu jau pat Youtube music, izskatās, ir tas, kas Spoķikā nav.