kad man ir paģiras, es kļūstu par šizofrēniķi.
viens ir les miserable un otrs ir varens filozofs.
turpinu skatīties 2 broke girls.

esmu pārliecināta, ka ar nelielu piepūlu tas spritual awakening will come. lai gan drīzāk laikam vajadzētu uzrīkot kārtīgu sevis attīrīšanu.
es nezinu, sagribējās tādu lietu piespraust.
bet nu jāturpina meklēt lielisku atspoguļojumu manai idejai par senlatvisku/puķu bērna/vasaras vienkāršai izlaiduma kleitai.

nekas cits neatliek kā secināt, ka ne jau visi citi ir slikti un kaitinoši, bet gan es pati esmu palikusi ļoti viegli aizkaitināma un agresīva.
ja veselība ļautu - piekautu kādu boksa maisu.
vēl es esmu pensionārs. morālā un fiziskā stāvoklī. jā gan. īpaši veca sajutos busā uz kora skati.
mana dzīve - aizraujoši.

dusmoties uz visiem ir nogurdinoši.
rīt uz Talsiem.

es jūtu, kā atkal sāk apvilkties tāds pretīgs tumšs sūds ap manu dzīvi.
jā, tad kad liekas, ka ir tāds smuks mieriņš.
nesmuki skanēs, bet huiņa nu.

nošmaucos no stundām pēdējam, atnācu pie q., dzeru kafiju un drīz laikam iešu cept viņam pankūkas, ar kurām viņu sagaidīt.

skaisti !

man tiešām viss ir zaibal.
gan nedēļas nogales piedāvājumi, kurus negribas pieņemt, gan plāni, kuri neizdosies.
gan tas, ka mans organisms mani drātē ārā.
gan skola.
nu viss nu.

čučenku parunāju ar a. un tas priecēja.
pārmaiņas pēc sarunās šovakar izdevās noformulēt savas domas.
[1:06:06] q.: kas taa par veco laiku domaashanu?
[1:07:18] es: neforša. tāda, kur nēsā maskas un rāda visiem kaut ko citu nekā ir
[1:07:40] es: un kura nerāda citiem, cik svarīgi viņi ir
[1:07:59] es: un kura kultivē galvā emocionāli debīlas un destruktīvas idejas

Mēs esam savtīgi un nesam ļaudīm
Piemēram, to, ka izjuks tā kā kebabs laulība
Bez naudas kaudzes un bez sestā „Audī”
Dokumentu mapēs līdzjūtības nekad nav līdzi
..
Saki to, ko vēlies, bet ikvienā no mums Fausts mīt
Sētniekā, valstsvīrā, pētniekā, bandītā
..
Mēs mainām brīvību pret siltu komfortu
Nezinot Rīgu, sapņojam tikt uz Londonu
Sāpinam citus – episki – priekam
Jā, viegli būt grēcīgam, ja Tu netici Dievam

pasaule jūk prātā. tik tiešām ! vismaz manā horizontā.
kaut kā pretstatus gribas. gribas ārdīties bohēmā un tajā pat laikā gribas savu miera telpu, harmoniju un līdzsvaru.
da skuj viņ zin.
pārāk daudz pagātnes pēdējās dienās bija izvilkts uz āru.

skatē noraut pirmo vietu, - kāpēc gan ne ?

esmu tāds cilvēks, kuram patiess ir svarīga pašam sava telpa. un lai tā sava telpa ir tieši tāda, kādu to vēlos.
šķiršanās brīžos lielākais mierinājums ir prieks par kaut kā jauna sākumu.
I feel it.
Oh tonight's the kind of night
Where everything could change
looking back in the past I have come to a conclusion - that kind of night / day is everyday of our life.

tāds dolbī stāvoklis pēdējās dienās. varētu pat teikt, ka pēc žetonvakara.
par to runājot, bija visai savdabīgi un jauki. gan svinīgais, gan pēcāk gājiens uz fonteinu.
un nu es dzīvojos, gandrīz visu laiku vēlos atrasties vieglā reibuma stāvoklī.
šogad gavēnis nestaigā man pie rokas, šogad es dzīvoju savādā sajukumā, lai arī kāds tas būtu.
katru dienu vairāki kora mēģinājumi dienā, skate jau rīt, jāpievelk. un, protams, nožēla, ka ātrāk nesāku iet. tagad eju un priecājos. ir sanācis atgādināt sev, cik skaisti ir dziedāt.
kad diez atgādināšu sev to pašu par zīmēšanu?
varbūt tam dolbī stāvoklim ir kāda saistība ar miglaino nākotnes skatu ?
kas to lai zin, tagad tikai dzīvi svin.

šodiena nekam neder. patiess.
jāpiespiežas un jāpaveic darbs, lai varu nozust gultā. nav jau tā, ka rītdiena grasās būt daudzsološāka. pat otrādi, bet ko nu.

apzinos, cik ļoti salkani un tukši tas šķiet no malas. pati tā regulāri redzēju.
laikam to visu var saredzēt tikai pats.
un šoreiz [beidzot] tas mani pat nesatrauc.

es nesaprotu, kas tu man esi

katrs tavs smaids, kad tas ir patiess,

kad kaut kas tuvu laimei tavās acīs atblāzmo

man iekšā kaut kas sabrūk mazu liet

un kaut kas jauns uzceļas.

tev nav ne jausmas, kā liec man justies

pat tad, ja cenšos tev to paskaidrot,

to burtos nevar sastellēt

kad kāds man jautā, man nav ko atbildēt

kā vien – es zinu, tā ir labi.

kopš esi blakus, viss it kā ir tāpat

un tomēr daudz daudz savādāk

tu vien nevari mani darīt laimīgu,

tomēr, ja ļaujos tev,

tad tajā mirklī, šķiet, smaidu ar dvēseli.

man nebija ne jausmas, ka tā nav vien pasaka,

ka tik tiešām cilvēkbērns var justies tā,

kā tagad jūtos es

tas likās absurdi.

tu esi un es esmu

tas nemainās un nemainīsies,

bet tik pagaidām gribas teikt:

esi man blakus

kaut takas gan jau reizumis pašķirsies,

kamēr staigāsim kopā

lapas ceļa malā kaut kā savādāk dīgs

un pēcāk izdvesīs gaišāku elpu

pat tad ja vēlāk tās novītīs

veselīgs dzīvesveids ( uzturs un fiziskas aktivitātes)
tā lūk uzsāku pavasari. jā, mazliet novēloti, bet ko nu.

Šis ir pēdējais gads, kad mēs varam attaisnoties, ka  darām kaut ko tikai tāpēc, ka tas jāpadara. Tagad mēs dzīvosim to dzīvi, kuru izvēlēsimies. Protams, būs nepatīkami lēmumi, kuri jāpieņem. Iespējams, būs jādodas prom no sev tuvajiem cilvēkiem, jāuzsāk dzīvi vietā, kur viss jābūvē no jauna. Gan dzīvesvieta, gan attiecības ar cilvēkiem, gan attiecības pašam ar sevi. Tomēr viena lieta paliks nemainīga. Tāpat kā līdz šim, kaut kur sirdī visu laiku nēsājām līdzi savu bērnību, atmiņas par vecmammas apkampienu smaržu, mīļākā suņa pūkainumu, piedzīvojumiem laukos kopā ar brālēniem, tāpat arī tālākā dzīvē mēs sirdī nēsāsim līdzi kaut ko ļoti svarīgu un dārgu. Atmiņas par visu to, kas mūs mainīja un lika mums izaugt tādiem kādi tagad esam. Piedzīvojumi un pārdzīvojumi kopā ar labākajiem draugiem, sajūtas, kuras sniedza cilvēki, kuru nozīmīgumu mēs iepriekš nenovērtējām, vietas, kuras atkal apmeklējot, acīs sariešas asaras.

ar q. pāris dienas dzīvojāmies zem palmas. ne jau siltajās zemēs, tepat otrā stāvā.
bet nu no miera ostas atpakaļ realitātē.
mm.. pietrūks tas bez stress, harmonija un smaidi. nez.
šodien gan šis tas satrauca, bet cerams, ka tas var tapt labots.

varbūt kādam ir info par to, vai kāds Latvijas ietvaros neplāno neko sakarā ar KONY 2012 ?