Debian 13 "Trixie".
Gribu mājas serveri.
Ja gribat labāko prihodu tad TAs ir sākt lietot dzelzs preparātu pēc 2 nedēlām, kurās kermenim bija jāatgūstas pat pēc gājiena Uz veikalu
she also defines a neurotypical (privileged) body as a body fully in control of it's usefulness
Šajā dienā pirms divdesmit gadiem:
šorīt es vēstulē saņēmu spamu
no meitenes vārdā delores ackerman
hello its me delores
nu jau vairākas stundas delores
nespēju aizmirst kā skan viņas vārds
delores delores delores delores
kāda ļauna nejaušu vārdu ģeneratora
smadzenēs dzimusī meitene delores
kuru neviens nemīl un nelasa
viņas vēstules pārtver īpaši filtri
un izmet un aizmirst delores delores
un tad man ienāca prātā delores
ja nu mēs visi - vien kāda delores
jukuša dieva datorā ģenerēts teksts
nosūtīts velnam vai kritušam eņgelim
viņu iekšējā tīklā delores
mūs ģenerē nosūta izdzēš delores
un atkal un atkal un atkal
cerot, ka atvērs un izlasīs
šorīt es vēstulē saņēmu spamu
no meitenes vārdā delores ackerman
hello its me delores
nu jau vairākas stundas delores
nespēju aizmirst kā skan viņas vārds
delores delores delores delores
kāda ļauna nejaušu vārdu ģeneratora
smadzenēs dzimusī meitene delores
kuru neviens nemīl un nelasa
viņas vēstules pārtver īpaši filtri
un izmet un aizmirst delores delores
un tad man ienāca prātā delores
ja nu mēs visi - vien kāda delores
jukuša dieva datorā ģenerēts teksts
nosūtīts velnam vai kritušam eņgelim
viņu iekšējā tīklā delores
mūs ģenerē nosūta izdzēš delores
un atkal un atkal un atkal
cerot, ka atvērs un izlasīs
22:55
(lasi šo rīt vai parīt no rīta)
tu pamosties un sakārtojies dzīvei,
sapņu rozes uzsūcas dienas darbu lietū
tu dzīvo tālāk sevi nezinot
tu pamosties un sakārtojies dzīvei,
sapņu rozes uzsūcas dienas darbu lietū
tu dzīvo tālāk sevi nezinot
"visdažādākās būtnes no visdažādākajām planētām, paralēliem visumiem un vēl nez no kurienes, kas šeit savākušās, lai izdzīvotu vissliktākās situācijas cilvēka ķermenī, un tādējādi viņas gūst kaut kādu pieredzi, kas viņām ir ārkārtīgi svarīga. Man skaidrs tā arī nekļuva, tieši kādu, un pārsteidzošā kārtā man tika teikts, ka tās situācijas cilvēka mūžā, kuras ir bijušas vissliktākās, vissāpīgākās, visdrausmīgākās, esot vispopulārākās. Piemēram, sadedzināšana uz sārta, piemēram, drausmīgi ilga, lēna nāve, piemēram, sajukšana prātā un tā tālāk." (no Reiņa Runča dienasgrāmatas FB, kur viņš apraksta nelielu nāves pieredzi)
Cilvēki sociālajos tīklos ģenerē tekstus/komentārus ar MI, un nemēģina to maskēt (tipa "MI par to saka šādi")
Tie ir reāli, dzīvi cilvēki, nevis boti, viņu sociālo tīklu darbība nav monetizēta un, ciktāl man zināms, viņi negūst nekādu papildu labumu no tā, ka šis teksts ir ielikts, un viņiem nav pienākuma šādu tekstu ģenerēt
Es nesaprotu motivāciju lielā mērā arī tāpēc, ka pati izvairos no MI lietošanas, t.i., nesaprotu to jau kaut kādā basic līmenī "kāpēc tas vispār ir jādara", kas citiem noteikti ir skaidrs
Bet tomēr: kāāāpēc?
Nu, manā skatījumā vispār rakstīt soctīklos ir jēga:
1) lai veidotu sociālos kontaktus, būtu iesaistīts cilvēku sarunā
2) lai asinātu prātu, t.i., ieraktos dziļāk kādā jautājumā vai izdomātu jaunas pieejas, kā veidot savu argumentāciju
3) lai pārliecinātu citus par savu viedokli
1) Sociālais kontakts, kas tiek veikts, pasūtot MI kaut kādu tekstu, man šķiet, iet totālā mīnusā, labāk būtu neko neteikt, nekā pateikt MI tekstu
2) Prāta asināšanas funkcija ir vai nu gandrīz nekāda, vai mīnusā (nu vismaz man subj liekas, ka labāk atstāt smadzenēs jautājumu, lai tas turpina mudžināties, nevis uzģenerēt MI atbildi un pārstāt domāt)
3) Citu pārliecināšana - esnez, pirmkārt, tas vispār soctīklos pārāk nestrādā, otrkārt, kurš, pie velna, top pārliecināts no tā, ko MI ir teicis kādam citam? Ja cilvēks vispār ir gatavs ļaut, lai MI viņu pārliecina, tad taču jautā pats, nevis pieņem citam cilvēkam pielāgota MI atbildi?
Vai arī ir kaut kas tajā soctīklu komunikācijā, ko es radikāli neredzu?
Tie ir reāli, dzīvi cilvēki, nevis boti, viņu sociālo tīklu darbība nav monetizēta un, ciktāl man zināms, viņi negūst nekādu papildu labumu no tā, ka šis teksts ir ielikts, un viņiem nav pienākuma šādu tekstu ģenerēt
Es nesaprotu motivāciju lielā mērā arī tāpēc, ka pati izvairos no MI lietošanas, t.i., nesaprotu to jau kaut kādā basic līmenī "kāpēc tas vispār ir jādara", kas citiem noteikti ir skaidrs
Bet tomēr: kāāāpēc?
Nu, manā skatījumā vispār rakstīt soctīklos ir jēga:
1) lai veidotu sociālos kontaktus, būtu iesaistīts cilvēku sarunā
2) lai asinātu prātu, t.i., ieraktos dziļāk kādā jautājumā vai izdomātu jaunas pieejas, kā veidot savu argumentāciju
3) lai pārliecinātu citus par savu viedokli
1) Sociālais kontakts, kas tiek veikts, pasūtot MI kaut kādu tekstu, man šķiet, iet totālā mīnusā, labāk būtu neko neteikt, nekā pateikt MI tekstu
2) Prāta asināšanas funkcija ir vai nu gandrīz nekāda, vai mīnusā (nu vismaz man subj liekas, ka labāk atstāt smadzenēs jautājumu, lai tas turpina mudžināties, nevis uzģenerēt MI atbildi un pārstāt domāt)
3) Citu pārliecināšana - esnez, pirmkārt, tas vispār soctīklos pārāk nestrādā, otrkārt, kurš, pie velna, top pārliecināts no tā, ko MI ir teicis kādam citam? Ja cilvēks vispār ir gatavs ļaut, lai MI viņu pārliecina, tad taču jautā pats, nevis pieņem citam cilvēkam pielāgota MI atbildi?
Vai arī ir kaut kas tajā soctīklu komunikācijā, ko es radikāli neredzu?
skatoties panorāmu Trūmena šova sajūta par jauno valdību: visiem tie paši apģērbi, miesasbūves, vecums, dzimums un vaibs, un visi saka "man ir portfelī ir daudz svarīgi dokumenti un ļoti svarīgi darbi jādara, tostarp arī jālido rīt uz ārzemēm"
jāizberzē acis
jāizberzē acis
Ideja par kokiem piepildīsies.
Tools, tools, tools.
"Man ir apnikusi MI modeļu izstrādātāju ilgstošā publiskā vaimanāšana par MI riskiem, jo viņi turpina šos modeļus izstrādāt. Tas mazliet atgādina mediju žēlošanos par to, cik radikalizēta un polarizēta kļūst sabiedrība, kamēr mediji paši turpina veicināt radikalizāciju un polarizāciju."
/Māris Zanders
/Māris Zanders
Nesaprotu, kādēļ mēs Ziemassvētkos dāvinām lietas, nevis domas.
es vienmēr zaudēšu spēlē "kuram ir vairāk vienalga", un "kuram ir mazāk ko teikt", bet jautājums arī, vai šajā spēlē ir kāds uzvarētājs.
no Vikipēdijas: Fagota priekšteči bijuši pommers un bombarda.
"Lasīšana ir bēgšana un tās pretstats; gan iespēja atgūt saikni ar realitāti pēc dienas, ko pavadīji sagudrojumos, gan arī iespēja izveidot saikni ar kāda cita iztēles pasauli pēc dienas, kurā reālā bija par daudz."
Nora Efrona (Nora Ephron)
Nora Efrona (Nora Ephron)
klusajai dabai nopirku peļu slazdus. skatos un jūsmoju.
tas ir kā pielādēts ierocis, kā uzvilkts loks, kā puma medībās – zīlītes milzīgas, kā erekcija.
nebiju gaidījis tādu izlādes spēku, tā iepazīšana slazdu man padarīja par asu lausku redzeslau(s)kā. stieples spirāle un locījumi uz koka gabaliņa, un tas arī viss – meistardarbs, kura spriedze atklājas vien caur zināšanu. citādi tas izskatās pēc rotaļlaukuma.
tas ir kā pielādēts ierocis, kā uzvilkts loks, kā puma medībās – zīlītes milzīgas, kā erekcija.
nebiju gaidījis tādu izlādes spēku, tā iepazīšana slazdu man padarīja par asu lausku redzeslau(s)kā. stieples spirāle un locījumi uz koka gabaliņa, un tas arī viss – meistardarbs, kura spriedze atklājas vien caur zināšanu. citādi tas izskatās pēc rotaļlaukuma.
Truth table generator.
Ich und Angst? Peh!
Mitosis.
Valsts policija aicina vecākus pievērst uzmanību saviem bērniem un iespējamām pārmaiņām viņu uzvedībā un ikdienā, piemēram, bērna interesēm, apģērbam, draugu lokam, dažādiem priekšmetiem, kas pēkšņi parādās istabā, dažādām nozīmītēm, kā arī tam, kādu saturu bērns patērē viedierīcēs.
TV3: Vairāk nekā puse pieaugušo Latvijā patērē nelegālu saturu
LETA: Vairāk nekā puse pieaugušo Latvijā ir apmierināta ar savu karjeras attīstību
LETA: Vairāk nekā puse pieaugušo Latvijā ir apmierināta ar savu karjeras attīstību
"Kur tev sāp?
Māte satvēra viņa roku un uzlika sev uz sirds.
Kur? Es neko nejūtu.
Te var just labāk, viņa teica, uzlikdama vienu sīko pirkstiņu uz delnas dzīslas.
Tās ir tavas asinis. Vai tev tur sāp?
Nē, sāpes ir sirdī, tur tu tās nejuti.
Bet tēvs noteikti sajutīs. Tēvs bija dižs hakīms. Viņš var izdziedināt visus.
Nē. Tu neko nejuti tāpēc, ka dažreiz mums ir tādas sāpes, kas pieder tikai mums un nevienam citam.
Viņš sāka raudāt un māte paliecās uz priekšu un noskūpstīja viņa acis.
Nevajag. Ir jau labi."
/ Edvards Vitmors, Sīnāja gobelēns
Māte satvēra viņa roku un uzlika sev uz sirds.
Kur? Es neko nejūtu.
Te var just labāk, viņa teica, uzlikdama vienu sīko pirkstiņu uz delnas dzīslas.
Tās ir tavas asinis. Vai tev tur sāp?
Nē, sāpes ir sirdī, tur tu tās nejuti.
Bet tēvs noteikti sajutīs. Tēvs bija dižs hakīms. Viņš var izdziedināt visus.
Nē. Tu neko nejuti tāpēc, ka dažreiz mums ir tādas sāpes, kas pieder tikai mums un nevienam citam.
Viņš sāka raudāt un māte paliecās uz priekšu un noskūpstīja viņa acis.
Nevajag. Ir jau labi."
/ Edvards Vitmors, Sīnāja gobelēns
"Tomēr melanholiķi vislabāk var sadarboties ar sangviniķiem."
Laikam kāds "sangviniķis" neizturēja: "Bet viņi ir tik lēni!"
Un varbūt "melanholiķis" klusībā nodomāja, ka šī iebilde rada cerību, jo atšķirīgo tempu dēļ varēs sarunāt strādāt atsevišķi. Jo kuram tad nepatīk rūpīgi izstrādāts darbs? Reizēm tiešām esmu tik lēna kā lietaina diena. Visu novembri varēs skatīties uz tādu attēlu.
Laikam kāds "sangviniķis" neizturēja: "Bet viņi ir tik lēni!"
Un varbūt "melanholiķis" klusībā nodomāja, ka šī iebilde rada cerību, jo atšķirīgo tempu dēļ varēs sarunāt strādāt atsevišķi. Jo kuram tad nepatīk rūpīgi izstrādāts darbs? Reizēm tiešām esmu tik lēna kā lietaina diena. Visu novembri varēs skatīties uz tādu attēlu.
pateicoties FB kultūrkariem, šodien uzzinu_pēdējais, ka ir vesela rinda vēsturnieku, muzejnieku u.c. !informētu cilvēku!, kas neuzskata, ka Livonija bija kolonizatoru settlement un actually uzskata, ka vācieši mums atnesa "civilizāciju".
Iemācījos dažus jaunus balisong trikus. Domāju, ka varētu iemācīties vēl dažus.
Varat piedāvāt man darbu no nākamā gada vidus. Vēlamā alga – vismaz pieci tūkstoši eiro mēnesī.
Ir tik neierasti mīlēt kādu, kurš nav diks.
Iepriekšējo reizi man šāda pieredze bija pirms 16 gadiem. Lai arī toreiz attiecību 2.gadā vins sāka uzvesties kā diks un tāpēc es nospriedu, ka es šo laikam esmu pelnījusi. Anyway, abusive ir daudz labāk nekā avoidant, tāpēc es tur paliku vēl 1,5 gadu. Anyway, pēc kādiem 5 gadiem šis cilvēks saprata gan to, ka ir bijis diks, gan arī manu deeply submissive dabu. To nevar tik viegli pamanīt, ja cilvēkam ir pašam savas insecurities par savu karjeru vai sociālo dzīvi
Iepriekšējo reizi man šāda pieredze bija pirms 16 gadiem. Lai arī toreiz attiecību 2.gadā vins sāka uzvesties kā diks un tāpēc es nospriedu, ka es šo laikam esmu pelnījusi. Anyway, abusive ir daudz labāk nekā avoidant, tāpēc es tur paliku vēl 1,5 gadu. Anyway, pēc kādiem 5 gadiem šis cilvēks saprata gan to, ka ir bijis diks, gan arī manu deeply submissive dabu. To nevar tik viegli pamanīt, ja cilvēkam ir pašam savas insecurities par savu karjeru vai sociālo dzīvi
Mēs ar KP brauksim ekskursijā.
