*

Vai te ir kādi purvu speciālisti, aizstāvji un mīlētāji? Meklēju domubiedrus.

Pārvarēju lielās bailes un cauri visiem sniegiem beidzot aizvedu bijušajai kolēģei novēloto Ziemassvētku dāvanu, egles zariņš pie kastītes jau sen bija nokaltis. Kaut nu nebūtu par vēlu! Nespēju noticēt viņas priekam, mani ieraugot, jo nez kāpēc biju izdomājusi, ka viņai riebjos ar savu "dīvaino loģiku". Varbūt mana esamība gribējusi sev sarežģītu dzīvi ar tik jocīgu gēnu kombināciju
(ja neirotisma iedzimtības iespējamības koeficients ir 41 – 58%, tad gēnu loterijā man tiešām ir "paveicies" ar intraversijas iespējamību – 54 – 80%, nu labi, ka vismaz šo visu līdzsvaro labvēlīgums – 33 – 52%, pat ja varbūt bieži cilvēki to pārprot kā liekulību vai tukšu glaimošanu). No viņas labajiem vārdiem tā abstulbu, ka aizmirsu savu sakāmo par to, kā novērtēju viņas spēju redzēt kopainu, intuīciju, sirsnību pret cilvēkiem, ieteiktās grāmatas. Bet varbūt to var nolasīt bez vārdiem? Visi mūsu strīdi bija kaut kur izkusuši gaisā, es tikai klausījos, klausījos, klausījos un redzēju viņas gaišo būtību bez maskas, brīvu un patiesu.
Atpakaļceļā galvā sāka skanēt dziesma, kas parasti skan pirmā sniega laikā vai, kad sastopos ar neparastiem prātiem. Tikai tik reti sanācis pateikt paldies, cik daudz plašāku pasauli šie cilvēki man ir parādījuši.
Jā, es noņemos tikai ar sīkumiem, ilgstoši vēroju kādu unikālu detaļu, kas veido šo veselumu. Bet citi spēj kopainu redzēt uzreiz!
Varbūt tiešām gribēju neiespējamo? Radīt tādu pelēko telpu, kur ikvienam būtu vieta, pat ja visradikālākie uzskati? Taču pasaule ir daudz sarežģītāka par šādām utopijām, kur iedomu pasaulē visi reiz kopā spēlēsimies kā kaķēni.

Baiga daiļslidošana bija. Neizturēja zēnu nervi.

"It is said that before entering the sea
a river trembles with fear.

She looks back at the path she has traveled,
from the peaks of the mountains,
the long winding road crossing forests and villages."

/Fear by Kahlil Gibran

Laikam esmu nobriedis iestāties klubiņā - ir kādi basic ieteikumi no pieredzes, kur/kam labāk netaupīt (vai otrādi) - tilpums, jauda, funkcijas utt.
Plānotais pielietojums tāds standarta (2 pers) - veggies, brokastolēdieni, kāds lasis. Arī beef jerky būtu labi. Kkādi mīklas/maizes izstrādājumi nav plānā.
Ir kādi zīmoli Latvijas veikalos/online, kas pievīluši?
Tas gatavošanas stikla lodžiņš ir štelle?

varbūt visa tā apsēstība neļaut veikt abortus ir visu to pašu epstein-veidīgo interesēs: šis sakotnēji jau negribētais bērns būs daudz pieejamāks upuris, jo īpaši, ja nokļūs sistēmā, kur absolūti neviens viņu nemīlēs un nesargās. arī katoļu baznīcā abas šīs lietas laimīgi līdzāspastāvēja: aborts grēks, pedofilus piesedzam.

to man tikai vēl vajadzēja - paskatīties, kas šajā dienā (vakardienā) bija ierakstīts cibā pirms divdesmit (!!!) gadiem: http://klab.lv/users/dienasgramata/2006/02/11/

Dodiet man lūdzu vienu teslu un dažus roleksus un ledus cirtni - es jums parādīšu zvaigžnju lietu, es jums parādīśu supernovu

Vienīgais ieguvums, ka dažas love & light divine feminine “I don’t read news” draudzenes ir sākušas postot anti-patriarhālus uzskatus

Draugi. Apolitiskums ir variants tikai neitrālā, Nevis seksuālu un materiālu predatoru operētā pasaulē

LASI.LV Rīgas satiksme paaugstina pieļaujamo reibuma pakāpi šoferiem līdz 0,5 promillēm. Kāds uzņēmuma darbinieks paudis, ka prasību mīkstināšana notikusi šoferu trūkuma dēļ.

Komentārs par haotisku un patvaļīgu vārdu lietošanu: 

11. februāra 11:11, gaisa temperatūra -11C

T.i. nejauši uzmetu acis ekrānam :-)

Aizvakar vakarā pārtaisîju putnu barotavu, tā teikt mehanizēju. Un... tā bija kļūda. Vakar, par godu šim notikumam, visa putnu varza uztaisīja ballīti pieaicinot radu radus. Viņiem tur nepārtraukti bija murskulis kā reiva pārtijā. Rezultātā ir izrīts vairāk kā kilograms barības. Citkārt ar to būtu pieticis nedēiai vai varbūt pat divām.

šorīt sāpīgi skaudri sapratu, ka tas, ka es te tagad stāvu nesabijies ir tikai liela žēlastība, tikai tāpēc, ka visu dzīvi kāds ir mani mīlējis. paldies.

Pirms trīs nedēļām ieskābēju kāpostus. Šodien uztaisīju skābu kāpostu zupu. Ar grūbām, protamska.

- Mana labākā īpašība ir arī mana sliktākā īpašība.
- Kāda?
- Ļoti laba atmiņa. Es daudz atceros, tai skaitā arī visu slikto.


Tā jau ir, ka ar labu atmiņu ir grūti daudz ko aizmirst. Man gan likās, ka pagājušajā gadā negulēšanas dēļ atmiņa pasliktinājās, taču nesen atmiņas testā sanāca diezgan labs rezultāts, tātad nav tik traki. No otras puses, testa laikā nebija nekādu apstākļu, kas novērstu uzmanību, līdz ar to varēja mierīgi koncentrēties kaut kam vienam. Ikdienā uzmanība parasti ir izkliedēta daudzos virzienos, turklāt negaidītos.

Saule kāpj augstāk, bet neviens vairs netic

Neesmu vēl viņai teicis, bet nopirku Rasai biļeti uz Gorillaz koncertu. Patreiz viņa neko citu neklausās.

Meklēju vikipēdijā, kas tāds rakstnieks Džims Kjelgārds un kā rakstās viņa uzvārds. Pirmais, ko ieraudzīju:
"Jim's father, Carroll W. Kjelgaard, was a physician, happily married with five sons and one daughter. Kjelgaard was the fourth oldest. He and his siblings lived on a seven hundred and fifty acre farm in the Allegheny Mountains of Pennsylvania during his childhood. It was the outdoors which provided a playground for all the children." Sāku domāt, kam ar tevi jānotiek, lai tavā vikipēdijas šķirklī būtu rakstīts, ka tavs tēvs ir bijis laimīgi precējies. Džims Kjelgārds ir sarakstījis vairāk kā 40 romānu pusaudžiem. Pārsvarā - par suņiem un meža zvēriem. Un tad pēkšņi:
"After suffering for several years from chronic pain and depression in 1959 Kjelgaard committed suicide at the age of 48."
Te vienīgā zināmā viņa fotogrāfija:

februāris ir vinegreta mēnesis

Atnāca elektrības rēķins... ir mazāk nekā domāju, ja ņem vērā, ka vannas istabā dzīvo un cauruļu neaizsalšanu pieskata elektriskais radiators.
Vienīgi, jocīgi ka nez kāpēc rēķins zviedriski, gan jau ka gļuks.

Sapnī redzēju, kā domas pārvēršas par vārdiem. Sen tā nebija bijis, ka sapnis rādās nevis kā kustīgi attēli, bet gan kā teksts. Tā parasti ir bijis pēc intensīvas tulkošanas naktīm, kad sapni var lasīt kā tekstu. Uz beigām pusnomodā pat izdarīju eksperimentu, iedomājos kādu vārdu un tas uzreiz uzrakstījās. Bet vai latviešu valodā? Vēl es redzēju, kā veidojas cilvēku domas, bet pēc pamošanās ļoti sāpēja galva un maz ko atcerējos.
Kāpēc es labāk patīku kaķiem, nevis suņiem?

Ko googlis jums nestāsta -

Knipska atrodas te:
https://goo.gl/maps/gQF7cB47egJ7YJi78

Kā es šodien vēl prokrastinēju - skatījos video no čenelinga projekta Kasiopeja (es ar to nelielos, tāpēc pastāstu tikai Cibā)

Latviešu supervaronis - akmens

Kalnu slēpošana. Lindsija Vona atkal smagi krita.

Nobraucienā skuķi drāžas lejā pa kalnu ar ātrumu 120 km/h, baigi.

žēl, ka vairs nevar par velti staigāt pa daugavu.
atliek tikai jūra un visas pārējās pietekas.

Lai gan šķita, ka par mani neviena bailīgāka radījuma nav, cilvèki teica, ka mani jautājumi esot ļoti drosmīgi. Tas pārsteidza, bet man patiktu, ja mācētu izdomāt arī kādu sakarīgu atbildi, nevis tikai jautāt.

- vakar mans google photos atrādīja bildi no 2009 gada februāra, kurā redzams Kārlis P. un kaut kāds policists kurš skatās uz kandžas aparātu
- šorīt beidzot uztaisīju ful medames. Bija ļoti ok, bet mēģināšu vēl labāk un tā lai nav jāloba pupu mizas
- Toms konkursā spēlēja klavieres un ieguva galveno balvu.

piecgadnieks katla vāciņu sauc par popkorna jumtiņu

Kāpēc gan dzirdēju S. Jēgera Rēdereju? Visiem hi, visiem ha

Varbūt vārds Krustiņš arī nav nejauši. Krusts, kas jānes.

ko jūs domājat par sirmiem matiem sietietēm ‘normālā’ vecumā?
par tādiem, kas ir viscaur un acīmredzami sirmi, nekrāsoti nevienu unci

viens no spilgtākajiem piemēriem ir santa didžus šobrīd
(mani neinteresē, ko jūs domājat par santu, bet par principu kā tādu)

Dodos uz Valmieras teātri, laikam "Pazudušais dēls", ja pareizi atceros.

pirms 20 gadiem šajā dienā:

"mēs palīdzam jums nebūt, nebūt pavisam tuvu, nebūt tālumā, nebūt tā, ka nejūt, nebūt tā, ka nevar pieskarties, nebūt tā, ka neaizsniegt arī stāvot uz pirkstgaliem, mēs jums palīdzam"

Papildu līme.

Latvijas Radio: "Vēl viņš bija aizrautīgs brunču mednieks."

Latvijas Radio šodien: (nolasa kādas klausītājas vēstuli) "Un tas notika 2001. gadā, tātad - ļoti, ļoti sen."

Lai saprastu, cik liela ir izpletusies uzskatu plaisa, pietiek izlasīt Renātes Saulītes rakstu "Tikai neraudi" un Čestertona "Bēbīšu apjūsmošanas aizstāvība" vienu pēc otra. Un tā neskaitāmos jautājumos.

Nīls: "Nu, bet ja tā salīdzina –"

Man ir ļoti daudz mangāna rūdas.

LA.LV Zinātnieki ir pārliecināti, ka regulārs miega grafiks samazina mirstības risku par 24%

šajā dienā pirms desmit gadiem:
DELFI. Uz ielas guļošu Kiberzemessardzes komandieri smagā reibumā nogādā slimnīcā.

Te tev nu bija Himalaju sāls. Man ir iesnas.

https://youtu.be/Zf052uxFF58?si=QNhfhvjd6aVCQFLC

#notallmen - protams not all, un pārsvarā šo not all vidū ir tādi kam vienkārši nav iespējas un kas jūtas par vāju - ietekmes vai nervu sistēmas ziñā

Es saprotu, ka man pašlaik ir paranoja

Elmera līme.