*

Kur jūs pērkat vinila plates internetā, ja gribat ātri un lēti, un negribat atbalstīt Džefu Bezosu?

Vakarlēpis bija 1997. gada putns. Domāju, ka tam vajadzētu būt arī 2027. gada putnam.

tādas debesis kā šodien ir manas mīļākās vasaras dienā

Tikai es rakstu cibā.

Prices rising.

Rumination is related to worry.

Apsveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā.

Smilšu skulptūru festivāls “Vieglas smiltis”

Kurš ir labākais bezmaksas attēlu pārveidotājs? Ir kaudze pusgadsimtu senu fotogrāfiju, ko derētu sarindot interesantā projekcijā uzlabotus un varbūt animētus. Reimagine iekrāso nedabiski un animē kā zombijus, savukārt xphoto ļauj tikai vienu bildi dienā.

Aizmirsu jums pastāstīt: pirms kāda laika redzēju sapnī tādu sabiedrības iekārtojumu, kurā ir trīs veidu vīrieši - alfa, beta un meta.

“Beauty as armour
Keeps you just as hidden
as shame does”

- pirmoreiz pēc~ 24 gadiem, CA tikās gandrīz pilnā sastavā.

- es garāmgājējam:
-atvainojos, varētu lūdzu nobildēt?
garāmgājējs:
-i do not speak russian.

- forši, ka bijāt pasākumā, žēl, ja nebijāt. Diezgan episka auditorija.

- es nezinu kāpēc Janušs teica, ka no Nurmes alus neesot paģiras. Viltus reklāma un sekojošas ciešanas.

- Jelgava ir liela Seda

- uz tā ciešanu fona, fiksi ieskrēju točā, sabēru mutē divas cukurpaciņas un devos intervēties.

- '98 gadā Ķūķim apsolīju kilogramu sojas. Šodien beidzot to atdevu.

tātad ko es izdarīju aprīlī

- uzrakstīju esejveidīgu kontroldarbu, kas laikam būs jāpārraksta
- Parunāju 7os semināros (lasi - daudzi agri rīti ar daudz daudz lasīšanām un konspektēšanām)
- Izlasīju Platona Valsti, Menonu un Faidonu
- Uzrakstīju esejveidīgu mājasdarbu.
- Izpildīju ļoti daudz simboliskās loģikas uzdevumus
- Biju mazā tūrē ar Tesu
- Biju Lietuvas tūrē ar Oblicus (precīzāk - vairākas atsevišķas performances dažādās Lietuvas pilsētās)
- Nospēlēju labu koncertu ar Līgām
- Uztaisīju muzonu izrādei par ierakstiem cibā (es ceru, ka pamanāt metasituāciju). viss tikai uz microfreak un audiothing sr88

tas nav sports, tā sanāca

Kas par nedēļu

Kafijas pupiņu burciņa (par kuru bērni dievojās, ka nekur nav redzējuši) atradās, un burciņā savukārt atradās vārīta rozmarīna atliekas

tu zināsi, ka tas ir beidzies, kad iestums zupu.
čīkstošus sudraba ratiņus ar kūpošu brīnumu,
garaiņus, kas vilina matērijā
un tad, lai tev pietur galvu
un lej iekšā pa vienai karotītei
un cenšas pierunāt atvērt acis
mākoņa apsēsto

Esmu jau vairākkārt sevi pieķēris pie tā, ka kādā jautrā kompānijā pasaku joku, un neviens nesmejas. Varbūt, nesadzird? Vai arī smejas, bet ne par manu joku. Vai arī iesmejas mazliet par manu joku, bet ne pietiekami. Un tad es ATKĀRTOJU JOKU VĒLREIZ. Tas ir drausmīgi, man ir tāds kauns pat atcerēties par to. Vai tas ir vecums? Dakter, es drīz miršu?

Pierakstījos pie zobārsta 12.05. plkst. 12.35

Gribēju sakārtot māju. Izrādījās, tas ir full-time job.

Draugi, tad tiekās nirvanās un pukšķīšos.

mamma, kāpēc mēs dzīvojam tieši trešajā dimensijā?

man riebjas vārds "pilsētvide"

Pateicoties PB izlasīju Ilze Sperga. Mūsu laime ir nejauša. Par Arta Ostupa dzejas krājumu “Patiesība”
Citādi nebūtu. Un tiešām. Ja kādu, kas nespēj lasīt grāmatas, kaut kas spēj mierināt, tad tas ir šis teksts.

No reklāmām: “ Dāvana, ko mamma patiešām vēlas. Izrādiet mīlestību ar Ceramic Apricot šajā Mātes dienā.”

Silti pasmaidīju par dejas horeogrāfes optimismu, trīs soļi uz priekšu, viens atpakaļ. Liekas, ka manā dzīvē viss ir otrādi. Un tas solis uz priekšu varbūt ir tikai labajās dienās.

amuse bush

the places where we abandon ourselves to be chosen

https://www.youtube.com/watch?v=cmMLVMyCqa0

Reizēm ir patīkami būt vecam, jo "pirms 20 gadiem" bija nesen.

Tikko uzzināju, ka man mājās ir kaķis kopš 2006. gada 29. aprīļa. Tagad ir cits kaķis, bet mājās kaķis kā tāds.

Pirms 20 gadiem: http://klab.lv/~watt/2005/04/30/

Sapnī no bankomāta izņēmu miljons eiro, 50 000 no tiem 10 eiro banknotēs atdevu nezin' kam, pēc tam visu ieliku makā, un gāju kaut kādu dobi ravēt, somu nometot turpat pie lauka. kaut kur pie Jelgavas.

(mani senči >200 gadus dzĩvoja pie Jelgavas Mežciemā, mājas sauca "Vārnas".)

Vot kā dzīvo cilvēki, kuriem viss ir sakārtots?
Man sakārtota ir burtiski viena lieta: rīta kafijas pupiņas atrodas iepriekš iesvērtā burciņā.
Šorīt burciņa nebija savā vietā, pavadīju 15 minūtes, mēģinot saprast, kā uzvārīt kafiju.

Es, izrādās, tieši pirms 20 gadiem nopirku akvāriju.

pirms 20 gadiem es pat nenojautu par cibas eksistenci; pirmais mans ieraksts ir 3 gadus vēlāk

brīvdiena Padujā, sēžu tratorijā, skraida miljards viesmīļu un es iedomājos, kā būtu bijis, ja man savos viesmīles laikos būtu bijis soļu skaitītājs.

pirms 10 gadiem šajā dienā: "Klausījos radio, teica, ka psihožu saistība ar radošo domāšanu esot pierādīta."

pirms 20 gadiem šajā dienā: "āgenskalna tirgū sēdēja vecs hipijsisks nehipijs - 'bez opregjeljonoj mesta zhitjeljstva' - ādās jakā, skruļļainiem jo skruļļainiem un sirmiem gariem matiem, un milzu saules brillēm"

Laikam kādas trīs reizes atliku Rīkas Pulkinenas grāmatas "Burvība" lasīšanu, jo likās, ka mani tur gaida kaut kas biedējošs. Turklāt sākumā grāmata šķita par skaļu, košu un krāsainu. Taču, tā kā šogad esmu apņēmusies lasīt arī nekomfortablas grāmatas, metu prom savas bailes no depresijas un metos iekšā lasīšanā. Protams, ja grāmata sākas ar jaunas meitenes nāvi, saprotami, kas gribas mest līkumu, jo, vai es gribu lasīt par tuvinieku sērām? Lai tiku uz priekšu, izdarīju to, ko parasti nekad daiļliteratūras lasīšanā nedaru, izlaidu nodaļu, kurā bija līķa apraksts. Lai gan intuitīvi šķita, ka tam arī ir nozīme stāsta kopainā, taču labāk kaut ko izlaist nekā stāvēt uz vietas. Pat necerēju, ka grāmata mani tā pārsteigs labā nozīmē, jo varbūt man arī raksturīgi ieraudzīt pēc iespējas vairāk dzīvju, lai redzētu dažādus stāstus. Reizēm stāstītājs var būt arī fotokamera vai putna acs. Cilvēks var vairāk interesēties par citiem, stāstīt stāstus, bet pats sevi neatklāt. Un varbūt tā ir ar visiem, ka pilnībā cilvēka kopumu nekad neizzināsim, tikai fragmentāri? Un cilvēkus gribam ievietot savā stāstā? Taču īsti nepiekrītu, ka mēs nemaz nevarētu zināt kaut vai daļu patiesības, jo tas būtu pārāk jocīgi, ja katrs būtu ieslodzīts tikai savā redzējumā un dzīvotu tikai savos murgos.( paslēpties savā prātā )

Pirms divdesmit gadiem es rakstīju: "man šķiet, ka nepieciešams atpūsties - tāda mietpilsoniska, pieauguša cilvēka sajūta, kuru laikam būšu noskatījies kaut kur, kādā latviešu filmā vai dziesmā, lai gan labi zinu, ka nevajag man atpūsties un neatpūtīšos jau arī, taču tā sajūta nomāc
un ko tas vispār nozīmē - atpūsties? neko nedarīt? es jau arī tāpat neko nedaru"

Nekas nav mainījies.

Pietiekami ilgi dzīvojot nelielā pilsētā, nakts pastaigu laikā, cilvēkus pec ēnām varu atpazīt.
Šodien gar jūru gāja tas džeks, kas vienmēr staigā ar diviem pilniem plastmasas iepirkuma maisiņiem (vismaz 2 divlitrīgas pepsi pudeles). Vislār, viņš nekad tā vienkārši neiet, bet gan ļoti ārā atrā solī kaut kur skrien.
Vietējais.

Šorīt agri no rīta ar automašīnu braucu pa Tallinas ielu, un kāds jaunietis uz ietves rādīja man vidējo pirkstu. Pieļauju, ka tas bija dēļ nepatikas pret autovadītājiem, jo nekādus īpašus manevrus neveicu. Pēc tam ar velosipēdu aizbraucu uz Rīgas pilsētas tiesu Ieriķu ielā un konstatēju, ka, lai arī ēkai apkārt ir daudz dažādu autostāvvietu, tur nav nevienas velonovietnes. Ko Rīgas pilsētas tiesa ar to gribēja teikt?

Citu tautu tradīcijas.

izlasiet šo sarunu, es nezinu, vai šobrīd pasaulē ir vēl kāda tik spēcīga māksliniece:
https://satori.lv/article/kitijas-intervija

Beidzot saņēmos šeit pajautāt... kas notika ar cibiņu Darkans?

Kas mani besī šodien feisbukā: Hanza Perons eksaltētās balsīs erotiski elsojošās reklāmas Jimi Tenor koncertam
Karma Socks reklāmas zeķēm par 18 eiro gabalā ("un tad tu vari noķert to sajūtu...")
Gundegas Repšes mūždien apsaitētā galva