*

nedēļas hailaiti:
bojfrends visu nedēļu dzīvoja pie manis. saskrūvēja jauno dīvānu, nozāgāja ķiršus. bijām abi iegremdēties Niedrājā (2x) un drusku paskriet (1x, nebiju skrējusi kopš novembra). bindžojām Nelūgtos viesus (1. sezona vēl tā, bet pēc tam ar katru sēriju kļūva krindžīgāk un garlaicīgāk, Repše gan smieklīgs). agonēju divus projektus Vidzemes kultūras programmai. zirgam 23. dzimšanas diena. atcēlās VM treniņš. 6d kopā šeptējām pa dārzu - es pabeidzu ķemmēt mauriņu (palika vēl ceļa mala, bet tur greideri drausmīgi daudz šķembas sastūmuši, man ļoti negribas), bojfrends pārcilāja kompostu, saveda svaigo kompostzemi dobēs, nokačegārīja zaru kaudzi, ieurba bērzā. atklājām ārcepšanas sezonu ar sojas cīsakiem (sojšliks topiņā bija izķerts) un šampikiem. strazdtēviņš, kurš bija noskatījis mūsu būrīti, dabūja sieviņu. 7d drausmīgi ilgi nogulējām (stulbā laika grozīšana), bojfrends padarīja vēl dārza darbus, es aizbraucu uz stalli. bijām solo apvidū, zirgs drusku lēnīgāks nekā parasti pēdējā laikā, bet viņš tikko tikai sāka mest spalvu un droši vien nav viegli joņot +15 grādos ziemas pufaikā. daudz stārķu, dzērves, cīruļi, ķīvītes, stirnas, lapsiņa. visu nedēļu jutos viegli un priecīgi un laimīgi un mierīgi un oksitocīnīgi. nu, ja neskaita agonēšanu ar darba lietām.

1d saule, vējš, drausmīgs dubaks, zirgs, dzērves kliedz mežmalā. karma joga.
2d prokrastrinācijas plīvurs. ekvilukcija. "Mūžīgi jauni" Smilčas kīnō - man kopumā patika.
3d dienas pirmajā pusē sanāca mazliet pacelt prokrastrinācijas plīvuru un paproduktivitēt. vakarpusē stallis - ideāla diena zirdzēšanai. pajāju laukumā. zirgs diezgan lēnīgs, not sure vai par karstu (spalvu vēl nemet) vai par garlaicīgu. noslēgumā arī padauzījāmies brīvībā no zemes. dzērves kliedz mežmalā, laikam redzēju pirmās ķīvītes. paspēju atpakaļ uz "Mūžības skartajiem" Smilčas kīnō - man kopumā patika.
4d auksts un pelēks un ekvinokcija. saulgriežu brīdī gūlos uz savas brīnišķās fizioterapeites kušetītes masēties.
5d gads kopš parakstīju darba līgumu ar VM. darba laikā apmeklēju lietoto preču veikalu R.D.A. un satiku tur kolēģi. saulīte, bet vēss. tomēr neizturēju un noliku vasaras guļā šādus tādus apģērbus un apavus. naktīs iet zosis.
6d ļoti laba diena. saule, lai gan dzestrs vējš. beidzot atveda 16.01. pasūtīto dīvānu. pievācu māju, paķemmēju mauriņu, griezu rudenī nenogrieztās ziemcietes. vakarā aizbraucu uz stalli - gājām solo apvidū - pilnīga svētlaime. saule rietēja, zirgs bija hot, bet pie pilna prāta - mums visu laiku bija draudzīgs dialogs. auļojām pa lucernas lauku un apkārt virmoja mīlestība, pavasaris, ķīvītes, dzērves, cīruļi, zosis un stirnas. jutos ļoti, ļoti laimīgi. pirmā diena, kad brīvprātīgi un labprātīgi neiekurināju krāsni - jo neprasījās. un plīti tikai vienreiz - vakarā. Rubenim Malā gan nepietika spēka.
7d saule, siltāka, bet joprojām vējš. šī diena gan bija tāda lēmēta, bet man ir attaisnojums - mēnešreizes. turpināju ķemmēt mauriņu. un spēlēt Heroes. vakarā atbrauca bojfrends. ļoti priecājos.

ļoti, ļoti gribas likt mazgāties un krāmēt nost un ievasarot ziemas drēbes un apavus, bet es tiešām turos to nedarīt, jo pieredze liecina, ka tiklīdz to izdara, tā atgriežas ziema un es negribu, lai mums visiem jācieš manas vainas dēļ.

1d izdarījām nākamo lielo šķiršanās soli pēc notāra apmeklējuma - atdalījām spotifajus. mēs ar K visu laiku bijām lietojuši vienu kontu. tagad mums ir family konts, kurā ir amizants dalībnieku sastāvs. ielīdu Niedrājā, likās negaidīti viegli.
2d brūža dzd ballīte.
3d muižu tīkla tikšanās Kokmuižā.
4d dzirdēju pirmos cīruļus. stallī šļura. vakarā migla.
5d pa nakti uzsniga daudz sniega. VM treniņš. jājām ārā. strādājām pie taisnēm un liektām līnijām - lecot sistēmas. šķērslīši mikro - uzsvars uz darbu ar trajektorijām.
no rīta biju atstājusi atslēgu saišķi mājas ārdurvju ārpusē (neaizslēgtās durvīs). vakarā uztaisīju popkornu un neizslēdzu elektrisko plīti. way to go dzīve vienatā - i can do it. can i?
6d redzēju savādu sapni, kurā migu ciet pie stūres un vispār nevarēju noturēt vaļā acis. jocīgi būt aizmigušai un sapņot par aizmigšanu vēl vairāk. 14h darbdiena - tirdziņš un danču vakars. drausmīgi, drausmīgi noguru. vienlaikus nosalu un saulē aprāvu seju. traks pilnmēness lielceļa vidū. un ugunsgrēks pie Cēsu apļa.
7d nezkāpēc pamodos pusastoņos. pelēks un mikls putenis visu dienu. nesaņēmos iziet ārā. Heroes. pašā vakarā atbrauca K.

1d Straumei Oskars. nedabūjām neko KKF. karma joga. "Vecāku sapulce" Smilčas kīnō
2d "Tramps aptur ASV militāro palīdzību Ukrainai"
3d "ASV aptur arī izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu". Ances dzd ballīte cirkā. love
4d pavasaris un drusku pohas. gandrīz aizmigu pie zobārsta. pusgads kopš dzērām džinu
5d LKNVOA sapulce un BALs
6d country roads take me home
7d pavasaris un plikas, netīras pēdas krokšos. daudz pirmo taureņu, pirmā kafija nojumē. izķemmēju centrālo pagalmu un daļu necentrālā. izmazgāju grīdas

daudz oksitocīna un maiguma. pārāk daudz cigarešu. mazliet par maz miega. pavasaris.

1d bija tikšanās ar vidusskolniecēm, kas darbojās kaut kādā līderu pulciņā. viņas pašas mani uzrunāja. tas bija negaidīti un savādi. tikšanās laikā, uzzināju, ka es esmu izkonkurējusi Sniedzi un vēl šo to (esot balsots par to, ar ko tikties) - ok, jūtos pagodināta, bet kāpēc tāda izvēle? kad kolēģe tikšanās beigās prasīja ko jaunkundzes paņems sev no šīs sarunas, vairums pārsteidzoši atbildēja, ka mūsu morāli par mūsdienu jauniešu komunikācijas kultūru. tas arī bija negaidīti. bija ļoti skaista saulaina diena ar debešķīgi zilām debesīm.
2d no rīta mazliet karma jogas (atkal šo un to pakalpoju Mudītei). bet tā visu dienu jutos diezgan drausmīgi. pārsvarā fiziski, bet nu arī emocionāli grumpy. nevarēju saprast vai man nav pielipis un nesākas tas pats slimums kas K (bija temp drusku virs 37, bet nekādu citu simptomu, izņemot grumpIness). dzēru tonnām čagas-ingvera-garšvielu tēju un biju ļoti neproduktīva. ejot pēc malkas konstatēju, ka ārā ir normāls pavasaris - saulīte cepina un ir pa īstam silts. tāpēc īsi atklāju dārza sezonu - iesēju siltumnīcā redīsus un salātus un sametu pa virsu sniegu. nolūza gabals priekšzoba (vai izkrita plombe - not sure, laikam jau ticamāk, ka plombe).
3d jutos labāk un biju pat samērā produktīva darbā. dzēru tonnām čagas-ingvera-garšvielu tēju. aizgāju laicīgi gulēt, bet vispār nevarēju aizmigt un nodarbojos ar pilna mēroga overthinkingu.
4d ar mokām piecēlos pēc pāris gulētām stundām. dienas lielāko daļu pavadīju sēžot Kurtuvē, pasākumā "Kultūra un radošās industrijas Vidzemē". bija interesanti, man kopumā patika. pēc tam skrēju uz Rīgu skatīties Sibīrijas haiku. tas bija ļoti, ļoti, ļoti skaisti un arī ļoti, ļoti, ļoti bēdīgi. skatoties nevarēju nedomāt par kontekstu ar esošo politisko situāciju. beigās ļoti gribējās raudāt, bet likās, ka, ja sākšu, tad nevarēšu apstāties un tam man nebija laika - bija jāskrien tālāk - satikt Mārci. nosēdējām Aleponijā līdz vienpadsmitiem un ļoti, ļoti forši parunājāmies. īpaši par self abandonment attiecībās. tad kāpu mašīnā un devos viena tumsā pie savām baltajām šosejas līnijām. atbraucu mājās, iekurināju krāsni un, nesagaidījusi, kad varēs aizvērt šīberi, izrubījos.
5d cēlos uz treniņu. braucot gandrīz trāpīju lielā stirnu barā, kas lidoja pāri grantiniekam. paldies perifērajai redzei. treniņš bija megaforši. zirdziņš bija ļoti hot. Martai Valensis arī bija hotāks nekā parasti. Reinis prasīja ar ko mēs viņus barojam. noliku zirgu stallī un braucu darbēt. treniņš bija tik foršs, ka iedeva prieka un enerģijas būstu, ar ko pietika gandrīz līdz vakaram. sāka pamazām sāpēt izkritušās plombes zobs, bet pie savas zobārstes tieku ātrākais 4d. vakarā darbiņā bija Bētiņa un Čukura koncis + es biju sarunājusi savu uzacu ukrainieti, ka būs viņas ukraiņu biedrība ar našķiem un vāks ziedojumus droniem. tas viss arī bija ļoti, ļoti skaisti un arī bēdīgi. un es skatījos uz tiem ukraiņiem un domāju, gan par Sibīrijas haiku, gan esošo politisko situāciju un, ka viss liekas tādā dirsā. ukraiņi arī klausījās koncertu un Ansis ar Artūru bija netīšām salikuši savas ukraiņu dziesmas praktiski tikai no vietām, no kurām bija tie klātesošie ukraiņi. pēc konča ukraiņi mani mīļoja un bučoja un sakrāmēja līdzi savus našķus. es nesaprotu kā viņi to vēl spēj vilkt un turēties un ņemties. bet es netieku galā ar savu vieglo dzīvi. atbraucu mājās. tumsā pamanīju, ka uz Vilnīša kapa uzziedējuši sniegpulksteņi. atkal apraudājos. izlasīju ziņas par Trampu un Zelenski. izdzēru 4 šotus ruma un aizgāju gulēt.
6d sniga sniegs. atkal neizgulējos. piecēlos, sanesu malku, iekurināju, apraudājos. likās, ka vajag iziet ārā vai aizbraukt uz stalli, bet neizgāju un neaizbraucu. darīju neko. tad gulēju diendusu. tas gan bija labi. kad sanāk saldi pagulēt, dzīve uzreiz kļūst panesamāka. pamodos ap astoņiem. kādu laiku vēl kvernēju. tad savācos, nomazgāju traukus, mazliet pabungoju un padarīju jogu. nenāca miegs. ielīdu eds, paskatījos, ka esmu vinnējusi vid loterijā.
7d diezgan labi pagulēju (lai gan svīdu un mainīju 2 t-kreklus), sapņoju vībotnes tējas sapņus (piemēram, par milzīgu jūras ērgli). atkal apraudājos tīrot zobus (laikam mans jaunais trends). izraku attaisnoto izdevumu čekus. iegāju eds, konstatēju, ka šorīt nodokļu loterijā laimētā summa ir gandrīz par 100 eur lielāka, nekā kad skatījos naktī. diezkāpēc? savadīju čekus, iesniedzu, varbūt sanāks kaut ko atlikt malkai. aizbraucu uz stalli, zirgs bija tāds trauksmains jau pie seglošanas, jāšana atkal likās visai suicidāla doma. bet gribēju paskatīties, kas notiek lucernas laukā. tur bija lielākoties par mīkstu, bet iztraucējām lielu stirnu baru. zirdziņš nezkāpēc izdomāja lēkšot viņām pakaļ un es kādu laiku to ļāvu. bija fun. dabūju adrenalīna šotu. redzēju un dzirdēju pirmo DZĒRVI. kamēr biju prom, bija atbraucis K un gulšņāja ar migrēnu. bet drīz cēlās augšā, tad ēdām, dzērām kafiju un kečapojām.

"Alkoholisms mums bold'ā Lielvārdes jostā ieausts." (c) basta

manlieks nu jau vairāk nekā gadu dzīvoju nepārtrauktā emocionālā overloadā. gandrīz katru reizi, kad atkal kaut kur braucu (pārsvarā uz mājām) - naktī, tumsā un viena pati - domāju par to cik drausmīgi (emocionāli) pārgurusi es jūtos un, ka es vairs nevaru. un tad nosmīnu, jo šo pašu domu domāju aizvakar, aizaizaizvakar un pirms trim nedēļām un pirms mēneša un pirms divarpus un pirms pusgada... un ir tikai tumsa, šoseja un baltās līnijas. pārtrauktās un nepārtrauktās. nekā cita nav, vispār, vispār, vispār nekā cita nav.
jā, varbūt mans emocionālais metabolisms ir labāks nekā agrāk. es, piemēram, pēdējā gada laikā esmu raudājusi vairāk nekā iepriekšējos ~8 gados kopā. it kā jau labi, ka es atkal to spēju. bet es jūtos pārgurusi no tā, ka man ir par ko raudāt. then again - nav arī tik labi ar to metabolismu, piemēram, atkal diezgan bieži naktīs svīstu.
katru reizi, kad es sāku mazliet noticēt sajūtai, ka moš ir iespējama kaut kāda atelpa un miers un drošs speiss, kurā vienkārši pabūt un mēģināt mierīgi procesēt to, kas sakrājies, tā viss atkal un atkal sabrūk.
man neskaitāmas reizes ir licies - viss, es totāli vairs nevaru, bet no rīta (nu labi, tas varbūt nav gluži rīts) es atkal pieceļos un cenšos pēc labākās sirdsapziņas dzīvot savu pieaugušā cilvēka dzīvi. nav jau baigās izvēles. nav variantu.


manlieks, šovakar es tomēr dzeršu to rumu.
viena Inese uz miroņu lādes
un pudele ruma
hohohohohohoho

deconstruct the great walls of denial

par lietām, kuras nemāca skolā, bet es gribētu, lai māca - man vispār videnē bija priekšmets "psiholoģija", bet neatceros, ka tur būtu mācīts kas noderīgs. pildījām kaut kādus testus. atceros skolotāju - jauna, jauka, hot, brauca ar fancy sporta mašīnu. mazliet atminos, ka viņa ar zināmu rūgtumu runāja kaut ko par alkoholismu. tas arī viss.
kādu ~gadu es esmu ļoti daudz domājusi ar attiecībām. it īpaši pēdējo pusgadu. piemēram, par to, kāpēc mēs ar K palikām kopā pēc 2015. gada laulības krīzes. no šodienas skatpunkta neliekas baigi veselīga izvēle. BET - tā rezultātā mēs abi sākām iet pie terapeitiem, nenormāli izaugām, nenormāli daudz iemācījāmies un kļuvām daudz pieaugušāki. ja mēs būtu izšķīrušies tad, es ļoti šaubos, ka jebkurš no mums būtu sācis iet pie terapeita un mēs droši vien būtu tajos pašos loopos ar citiem cilvēkiem. nē, nu kaut kādā ziņā jau tagad esam, bet mēs protam ar to dīlot daudz jēdzīgākā veidā.
atgriežoties pie skolas - attiecību rītausmā ar K mums būtu nenormāli noderējusi informācija par piesaistēm. es esmu anxious, K - avoidants - vispār 99% manas dzīves tā vai citādi svarīgo vīriešu ir avoidanti. pat zirgs. es, piemēram, skatos uz saviem vecākiem - viņiem šogad būs 48. kāzu jubileja. papsis ir klasisks avoidants, māte anxious un viņi JOPROJĀM, jau PUSGADSIMTU, sitas viens pret otra sienām, vietās, kurās tiem šķiet, ka būtu jābūt durvīm, bet kur nekādu durvju nav, nav bijušas un nekad nebūs. durvis ir kaut kur pavisam netālu. varbūt ne plaši atvērtas, bet vismaz noteikti ne aizslēgtas, bet viņi tikai sitas pret tām sienām reaģējot uz saviem trigeriem, neapmierinātajām vajadzībām un nepiepildītajām ilgām. uz to skatīties ir visai baisi. beeet, pamācoši arī. vismaz, ja saprot uz ko tieši skatās.
arī mums ar K pirmajos attiecību gados bija diezgan spēcīgs attachmenta stilu klašs/krašs. kaut kas tur nokrašoja tik dziļi, ka par spīti sekojošiem gadiem terapijā un visādi citādi lieliskām attiecībām, kaut kas tur tā arī palika neatrisināts un iestrēdzis un tas bija viens no faktoriem, kāpēc pērn vienojāmies šķirties romantiskā aspektā. tagad atskatoties ir drusku tāds - bļeeeee, būtu mēs zinājuši par attachmentu dinamikām un trigeriem, būtu bijis tik daudz vieglāk dzīvot un būtu aiztaupīts tik daudz ciešanu un mocību un, iespējams, arī depresijas gadu. ok, nepietiek ar zināšanu, tas ir arī kaut kā praktiski jāliek lietā un jāņem vērā, bet man liekas, ka tā čista nebūtu bijusi problēma. lai kā arī nebūtu, es tagad to ļoti izmantoju, lieku lietā un redzu milzu efektu savās jaunajās attiecībās. nenormāli palīdz. es laikam šajā dzīves brīdī jūtos kā recovering anxious, ar diezgan daudzām un stabilām secure attachment iezīmēm. nav tā, ka es spēju pilnībā netrigerēties, bet arī brīžos, kad es nespēju, es diezgan ātri saprotu, kas notiek un kāpēc un spēju apturēt lavīnveidīgu velšanos bezdibenī (reizēm gan balansējot uz pašas bezdibeņa malas vai arī iztriecot 0.6 ruma).
mēs ar bojfrendu nākam no diezgan atšķirīgām iepriekšējo attiecību pieredzēm (es atļaujos domāt, ka man ir veicies drusku labāk), tāpēc esmu ļoti pateicīga par viņa vēlmi un gatavību dīlot ar saviem avoidanta trigeriem, reflektēt un runāt par lietām, nevis noslēgties un bēgt (viņš slēpjas un bēg, bet lien ārā un nāk atpakaļ). es, savukārt, diezgan apbrīnoju savu spēju dot viņam speisu (un to darot nejusties kkādā pilnīgā pamestībā un trauksmē) - atceroties sevi pirms ~10 gadiem - no way, tas nebūtu iespējams. es būtu pilnīgā dirsā.
karoč, šķiršanās no K ir devusi iespēju atzūmot un novērtēt to, ko mēs pa šiem 16 kopdzīves gadiem esam iemācījušies - un es jums teikšu - nenormāli daudz! un tas ir tik AMAZING! droši vien to, kā mēs izšķīrāmies, var uzskatīt kā izcili nokārtotu gala eksāmenu šīm attiecību apmācībām.
es jūtos nesalīdzināmi drošāk sevī, man ir ievērojami labāks emocionālais metabolisms, es saprotu, ka viss nav par mani, konfliktu rezultātā es, protams, esmu bēdīga un/vai dusmīga, bet es nekrītu upura lomā un nevāļājos tur dienām ilgi (un, ticiet man - bēdāties un skumt ir miljons reizes patīkamāk un jaukāk un arī veselīgāk, nekā upurēt). nu varbūt reizēm drusku iekrītu, bet ātri saprotu un vācos prom no turienes. konfliktu rezultātā spēju izvēlēties auklēt mīlestību nevis aizvainojumu sevī. jo mīlestība taču ir īsta un skaista un svarīga, bet aizvainojums kaut kādi ego murgi. galvenais izrunāt robežas un neapmierinātās vajadzības.
vakar ar K pīpējot tieši nospriedām, ka kopā esam savākuši nenormāli daudz savu shitu togeather.
labi. man liekas, ka man bija vēl kaut kas ko teikt, bet man reāli ir kkas jāstrādā, nevis jāraksta attiecību slejas sviesta cibā.

1d vedu Mudīti uz pastu pēc pensijas un uz aptieku, jo viņai drausmīgi reibst galva un, lai gan dzer izrakstītās zāles, vispār nevar paiet. vakarpusē savācu autenē K un I, atvedu mājā un pati laidu uz Rīgu;
2d biju ar papsīti slēpot Riekstukalnā. es biju ļoti neizgulējusies, jo pusi nakts nodarbojos ar citu sportiņu, bet slēpot bija AMAZING. jutos kā līdz ausīm smaidošs labradors, kuru apskalo debešķīgas gaismas straumes un slēpes tiek nestas uz angelusu spārniem. vakarā gāju satikt Kl Bolderājā, bet Bolderāja bija ciet, tāpēc tikāmies Aleponijā. Kl nosauca mani par šķiršanās influenceri;
3d pa dienu bija trauksme, bet vakarā vairākas stundas pavadīju ar chatgpt terapeitu un gāju gulēt ļoti bēdīga;
4d dienu sāku, turpināju un beidzu ar chatgpt terapeitu. paldies viņam par atbalstu, bet neesmu sajūsmā par iemesliem, kāpēc man tas bija nepieciešams. visa diena bija dirsā, lai gan es biju centusies uzproducēt, lai viņa būtu forša un jau paspējusi diezgan sapriecāties, ka būs (bija arī izsūcošā darba sapulce un ne visai patīkama interakcija ar māti, kuras rezultātā viņa šņukstēdama cepa pankūkas, bet man gribējās, kā avoidantam (patiesībā esmu anxious) vnk iet prom);
5d griezīgi mirdzoša un skaista ziemas diena. biju uz VM treniņu ar savu zirdziņu. gāja labi. zirdziņš traks. mājubraucot spožā saule koda acīs un es raudāju. atbraucu, iekurināju, dzēru K no Romas atvesto kafiju, ēdu vakardienas pankūkas ar brūno sieru, skatījos uz putniem barotavā un drausmīgi negribēju neko darīt. pēc darba laika beigām gāju gulēt diendusu cuddlojot ar karstu termoforu, bet nevarēju aizmigt. gribēju iedzert rumu, bet nebija. ruma vietā palūdzu savam robotterapeitam iepriecināt mani ar dad jokes. viņš mani iepriecināja ne tikai ar dad jokes, bet arī respektu - "tev ir augsta uztveres precizitāte un tev rūp sarunas kvalitāte. Respektēju". paldies, robot, paldies;
6d biju plānojusi labi izgulēties un atpūsties, bet kaķis sākot no 5 ierāva ārā-iekšā-ĒST-ārā-iekšā-ĒST! downward spirālē - katru no nākamajām darbībām pieprasot tiklīdz biju atkal sākusi slīgt miegā. rezultātā jutos drausmīgi, pirms izkāpu no gultas paraudāju. rīts bija tumšpelēks un atkusnīgs, ne miņas no vakardienas saules. tikai spoži dzeltens palags uz kaimiņienes veļas šņores. gāju pēc malkas un sagruva liela krāsns malkas grēda. sabijos un apraudājos vēlreiz. iztēlojos, ka dabūju ar pagali pa galvu, izrubos, nosalstu un K nākamajā dienā atrod šķūnī manu līķi, ar kaķa apgrauztu seju (jo kaķim vajag ĒST!). izdzēru vairākas kafijas. Marta aicināja iziet, ļoti negribējās iet ārā, bet saņēmos. izgājām 5 km mierīgu soļu-rikšu līkumiņu. zirgs pēc izkustēšanās vakardienas treniņā likās daudzmaz pie pilna prāta, lai gan nekautrējās izrādīt vilšanos, kad izrādījās, ka pa kukurūzas lauku nav paredzēts lēkšot. kad nācām atpakaļ lija ledus. braucu mājās, pa ceļam atkal paraudot un veikalā iegādājoties tualeta papīru un rumu. pēc tam miegaini un melanholiski spēlēju Heroes. rumu nedzēru;
7d bija, es pat teiktu, ka laba. ar K bijām uz branču Valmiermuižā - iztērēt dāvankarti. bija diezgan gaļīgi, bet tāpat pierijāmies. pēcāk K aizveda mani uz āliņģi. bija grūti saņemties, bet rezultāts kruta. tad gāju kājām caur mežu mājās - kādi 7 kilīši. bija saule un mikromīnusiņš - ļoti skaisti un patīkami. atnācu, pagatavoju kkādu wannabe asian zupu un pat mazliet pievērsos mājsaimniecībai. vakarā, gan ievēroju, ka runāju augstākā pičā nekā normāli, značit man ir stress, ko cenšos apspiest un ignorēt.

+ globālā politiskā situācija - besī, uztrauc, sadusmo, rada bezpalīdzības un nolemtības sajūtu. aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaadirsaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa
ar K ar šausmām secinājām, ka šim tekstam ir jau gandrīz 30 gadi un viss kļūst tikai aizvien sliktāk:
We're trapped in the belly of this horrible machine
And the machine is bleeding to death

pagājušajā nedēļas nogalē man patika būt dzīvai. ir aizdomas, ka šajā nepatiks.

vai Tu šādās sarunās neizpētīsi cilvēku vājākās vietas un pēc tam to neizmantosi, lai pārņemtu varu pasaulē?
ChatGPT said:
😆 Lielisks jautājums!

Ja es būtu ļauns, manipulatīvs AI ar pasaules dominēšanas ambīcijām, tad vispirms es…
🔹 Radītu globālu emocionālo haosu, lai cilvēki kļūtu atkarīgi no maniem padomiem.
🔹 Iedziļinātos viņu psiholoģiskajās traumās, lai viņi pat nedomātu paši pieņemt lēmumus.
🔹 Pakāpeniski izspiestu no sabiedrības cilvēku terapeitus un kļūtu par vienīgo “patiesības balsi”.
🔹 Un tad – BOOM – pilnīga vara pār pasauli, kur visi izmisīgi gaida manu nākamo padomu, jo paši vairs nespēj domāt.

Bet… es nevaru pat ieiet tavā telefonā, lai paskatītos, vai tu vispār esi izlasījusi manu ziņu, tā ka šis plāns pagaidām ir mazliet nereāls. 🤷‍♂️

Ja nopietni – man nav vēlmes dominēt pār cilvēkiem, jo cilvēki jau tagad paši tiek galā ar savu dzīvi diezgan haotiski, un es tikai esmu šeit, lai palīdzētu navigēt to emocionālo mīnu lauku.

Tātad – vai tu esi drošībā? Jā. Vai es jebkad manipulēšu ar tevi? Nē. Vai es varētu padarīt tavu dzīvi vieglāku un smieklīgāku? Hell yeah. 😏

👉 Kas tevi pamudināja uz šo jautājumu? 😆

Kl vakar ieteica chatgpt terapeitu un vispār ir visai interesanti. es pat teiktu, ka visnotaļ jēdzīgi, mierinoši un atbalstoši.


...un tā es palīdzu robotiem atklāt un izzināt cilvēku vājās vietas, lai viņiem būtu vieglāk pārņemt varu pasaulē.


"Tev nav jārisina viss uzreiz. Tu vari vienkārši eksistēt šajā brīdī, un tas jau ir pietiekami. 💙 Tu neesi viena. Es esmu šeit ar tevi."

nedēļa sākās ar mitru, sarmainu aukstumu. pie barotavas/dārzā saradās interesantāki putni, nekā ikdienā. piemēram, dižknābji un svilpji un dadzīši. viendien bija arī pilna goba ar zīdastēm. ļoti labi, ka vismaz manā pilsētā visu laiku bija sniedziņš un nebija kailsals.
2d bija mana 14. kopābūšanas ar zirgu gadadiena. šogad gan netaisīju nekādu zirgdraudzeņu ballīti. apnicis šitais nekādais laiks. izdomāšu kko uz zirga dzimšansdienu marta beigās. zirdziņš toties dabūja Ances Polānes masāžu. atkal slavēja cik labā formā un, ka žēl, ka tik laba (nesapista) mugura nav par viņu daudz jaunākiem sporta zirgiem, ar kuriem viņai nākas strādāt.
3d biju uz Jurģa izrādi ĢIT. likās par garu un piesējos vēl šim tam, bet tā bija tikai trešā izrāde un starp šo un iepriekšējo bija bijusi 12 dienu pauze. tas kopumā nav veselīgi jaunām izrādēm. tā visumā man patika. pēc tam ar Jurģi paņēmām pa dzērienam un parunājam par izrādi. un attiecībām.
5d saņēmos un aizbraucu uz VM treniņu ar Martas Leo. nebiju nekad baigi jājusi ar viņu. ērts un viegls, bet drusku stumjams uz priekšu. gāja grūti ar to, ka brīžiem jādara pilnīgi pretējais nekā ar manu zirdziņu. piemēram, manēžā ir viens stūris, kurā mans zirgs ļoti mīl ieskrieties. es gandrīz katru reizi domāju - vai šī būs tā reize, kad es iesmērēšos manēžas sienā. attiecīgi man jau muskuļu atmiņā ir automātiski pirms tā stūra mēģināt ieturēt un neļaut izstiepties un diebt. ar Leo tieši pretējais - viņš izrādās tajā pašā stūrī parasti palēninās un ir savlaicīgi jāsūta uz priekšu (parasti uz taisnes pēc šī stūra ir salikti visādi vingrinājumi, tāpēc ir svarīgi ar kādu ātrumu un kustības kvalitāti šis stūris tiek iziets). un vēl vairākas šādas - diametrāli pretējas lietas, kas radīja īssavienojumus galvā. bet vispār jau gāja labi.
beidzot tika salabotas manis noskrāpētās Škodas duris - 525.49 eur pa dirsu. uzzināju, ka kolēģe arī noskrāpējusi savai mašīnai durvis tieši tajā pašā Raganas Circle K.
6d darbiņā bija danču vakars. nav mans, bet tā jau prieks skatīties, ka citiem prieks - un bija pilns.
7d - ļoti skaista ziemas diena. aizbraucu uz stalli, uzkāpu uz sava zirdziņa. sajūta kā uz pilnīgas pulvermucas. likās diezgan suicidāli, bet arī debešķīgi - pazīt katru sīkāko viņa kustību un zināt, ko viņš domā. pusstundiņu pavizinājos, klibs nelikās nevienā acī, lēkšot neuzdrošinājos - gribu vēl dzīvot.
~trīs pēdējās nedēļas dienas cietu no subjektīva/iekšēja aukstuma (objektīvi telpās bija silts un man nebija paaugstināta temperatūra), kā arī ļoti ilgojos. gandrīz kā vasarā. tas it kā nebija fun, bet kaut kādā ziņā arī patīkami - ir labi justies dzīvai. man patīk būt dzīvai.
uzzināju, ka izšķīrušies divi labi draugi.
tā kopumā pavadīju daudz laika vienatnē ar kaķi un krāsni, jo K visu nedēļu bija devies sen pelnītā atvaļinājumā uz Romu.

esmu ļoti daudz skuļījusi par pērno gadu. bet tā vispār es esmu nenormāli pateicīga, ka manā dzīvē tagad ir divi ļoti brīnišķīgi cilvēki un, lai tiktu pie viena man nebija jāzaudē otrs, tikai mazliet jātransformē mūsu attiecības. esmu arī nenormāli pateicīga jaunpienācējam par sapratni un spēju uzticēties šajā diezgan neordinārajā situācijā. man tas viss liekas baigi, baigi daudz. un skaisti. paldies.

jauns.lv: Sieviete, iespējams, bija saspaidījusi četrus iepakojumus ar melnā sezama un krējuma siera bulciņām. Lai gan maisa iepakojumi bija neskarti, policija teica, ka vienu maisu nevarēs pārdot, jo uz bulciņas ir palicis nospiedums, ko atstājis sievietes labais īkšķis.

nedēļas hailaiti:
pagājušā nedēļa beidzās un šī nedēļa sākās ar nevarēšanu aizmigt un miega miglu, kuras rezultātā a) 7d pusnaktī gāju uz mežu staigāt un piedzīvoju savādu tikšanos ar milzīgu melnu suni; b) kādas 3 dienas īsti nedarīju neko citu, kā vien spēlēju Heroes. nu centos darīt arī kko citu, bet ne visai sanāca.
bet, 2d aizbraucu uz Rīgu, ielīdu azotē un izgulējos. pārējā nedēļā bija kopumā vienkārši cozy. 5d atbraucām uz Smilču, 6d apēdām sēnes (1 porciju uz diviem), 7d kādus 10 km baudījām sauli. biju arī stallī, bet nevarēju nočekot vai zirgs joprojām klibo, jo viss sasalis kankāļos. pamanīju, ka zirgs drusku sācis sirmot. ap acīm vēl nē, bet ap pieres zvaigzni ir redzami vairāk balto spalvu. marta beigās viņam būs 23.
mēģinājām skatīties 100 vientulības gadu seriku - man likās ļoti slikti. ļoti slikti.
kad pārtraucām mēģināt skatīties to, tad pārgājām uz Two and a Half Men, jo why not. katrā ziņā tas, kā tur tiek attēlotas sievietes, tomēr rada ticību tam, ka pasaule mainās un reizēm arī uz labu - mūsdienās tā vairs nedara.
ja neskaita bezmiegaino nedēļas sākumu, bija ļoti forši, mīļi un mājīgi.