*

lsm.lv: "Maigā trasē jūtas braucam kā pa mākoņiem"

pagājšnedēļ ļoti pārsocializējos un bija diezgan ļoti auksti. mums darbiņā, programmas Ambassadors of Good Practice ietvaros, bija viesos čalis no Horvātijas - Pazinas muzeja. kopumā jauks. dienas bija pilnas ar dažādiem piedzīvojumiem (un lielu aukstumu). piemēram - pirmo reizi uzkāpu Valmieras baznīcas tornī (tur bija ļoti auksti), ļoti ilgi un lēni klīdām pa Valmieras muzeju (=sāpoša mugura), bijām Cēsu viduslaiku pilī (tur bija ļoti auksti) un jaunajā pilī (tur bija norm, bet ilgi un lēni staigājām =sāpoša mugura). atkritumu poligonā Daibe netīšām pārpisām ar mašīnu pāri svariem un dabūjām rājienu. pēc tam arī ekskursiju. ceturtdienas rītā -20 grādos viesojāmies VM stallī. man pavisam nopietni radās bažas vai mūsu viesis izdzīvos (jo bija ļoti auksti). piektdien jutos jau pilnīgi dead no socializēšanās, bet bija jāizcieš vēl arī danču vakars muižā. sestdien bija jauks garais un mierīgais rīts tērzējot ar bf. pēc tam atklāju kāpēc zirgs kasās un plēš segas - viņam ir spalvgraužu invāzija, kuras apkarošana šajos klimatiskajos apstākļos ir izaicinoša (jo jāslapina zirgs ar pretparazītu līdzekli un jāizmazgā un jāizžāvē pēdējā/vienīgā siltā sega (pirms tā arī ir saplēsta kasoties)). svētdien ar Kaļiņinu apmeklēju izrādi Oskars un lietas Leļļu teātrī. man kopumā patika. pēc tam ar Kaļiņinu un bijušo vīru apmeklēju kafejnīcu Kalve, kā arī Ābola un Ielu maldos izstādes muzejā. Ielu maldos bija tāds grīnberdzisks vaibs - Laicens, Kurcijs un Kreisās frontes. man kopumā patika. pēc tam Saļikā iehennoju matus un sabesījos par māti. vēl arī iegādājos ne-mileniāļu ģinsas.

par spīti nogurdinošajiem socializēšanās pienākumiem, man laikam ir labāk. mentāli. emocionāli arī.
jūtos nogurusi no lielajiem mīnusiem. pagrabā sasalušas bērzu sulu burkas/pudeles. dažas trīsliterenes un ne tikai trīslitrenes sasprāgušas. tikmēr blakus plauktā zaptēm un marinējumiem nekas. visi šķidri. nevar kkā sarunāt, ka fevrālī vēl ir smukā ziemiņa, bet līdz max -10?

Patriarchy Stress Disorder

bija diezgan intense un nogurdinoša nedēļa.
1d atvadu pasākums Saimniekam ar Šipša konci muižā.
3d Volvo nomainīja pakaļējos amīšus. no staļļa pienāca ziņa, ka zirgs galīgi saplēsis segu un jābrauc glābt. labi, ka nupat dabūju no Ivetas rezerves segu, citādi būtu dirsā. otrā saplēstā siltā sega mēneša laikā. sākās Shrinking jaunā sezona.
4d biju Rīgā tikties ar jauno priekšnieku. pagaidām darbiņš ir. Saļiks - mātei dzd.
5d parakstīju līgumu ar jauno darba devēju.
6d bija ļoti laba un priecīga diena - bf uzcepa pankūkas, tad aizbraucām uz jūriņu. nogājām 10 kilīšus pa saulīti - Vasas - Ķurmraga bāka - Veczemju klintis un atpakaļ. visādi smuki ledus zobiņi un oliņas un krāvumi, pie bākas vairāki leduskritumi. pēc tam Limbažos Kļavā noēdām pēdējo atlikumu bonuskartē, kura tiek kancelēta un vairāk nebūs. ēst gribējās ļoti, tāpēc nesapīkām, bet vispār visādā ziņā neiesaku - viss bija slikti, sākot no tējas līdz tam, ka viesmīle pagrāba bf šķīvi, no kura viņš vēl ēda. pēc tam laidām uz pirtīm un burbuļvannām Valmierā, kamēr vēl nav kancelēta sadarbība un muižas darbiniekiem pa lēto. vakaru gan mazliet sabojāja ziņa no Martas, ka tiek pacelta staļļa maksa - uzreiz par 70 eur, kas šobrīdējā situācijā ir nelāgi. + zirgs paspējis noplēst vienu kāju siksnu pēdējai siltajai segai, kas man ir.
7d man laikam bija dopamīna pohas. tādas var būt? pēc līksmās un enerģiskās sestdienas es jutos tieši pretēji. es VISPĀR neko negribēju, visu laiku nāca miegs (līdz gulētejamajam laikam - tad vairs nenāca) un visu dienu pavadīju pūstot dīvānā ar Heroes un skrollējot IG. neizdarīju pilnīgi vispār, vispār neko, ko biju gribējusi.

smuka ziemiņa. auksts. nebiju ticējusi, ka tāda tiešām būs - puravi palika dārzā un rozes nesasegtas. dažus rītus istabu logos leduspuķes un iekšā +10 grādi.

pagājšnedēļa bija jocīga, bet jauka.
biju trū oldskūl bērēs Gaujienā. drausmīgi pārsalu (-16 grādos stāvēt apm stundu nekustīgi ārā ir aizraujoši). pēc tam mielasts pils pagrabā, kur varēju ēst tikai vārītus kartupeļus, kūku un kliņģeri (pārējais bija gaļa). bet priecājos, ka aizbraucu. tādās klasiskās un vienkāršās lauku bērēs ir baigais pauers. + varēju atbilstošos apstākļos pieminēt nāvi, kas ir vienmēr aktuāla un pārāk maz kustināta tēma.
biju pie savas terapeites. tas arī bija ļoti labi. atkal bija kkāds pēcterapijas high.
biju uz Līgu mēģi. Līgas ir ļoti foršas.
papsītis negaidīti piemeta mātes zārka naudai, par kuru man jāpērk jauna cita mašīna.
biju vairākās foršās ziemīgās pastaigās ar bf. man ļoti patīk šitā ziemiņa. sniegs varēja būt vairāk un vējš nepūst. bet tā - lieliski.
6d uznāca sennebijusi ēsttaisīšanas iedvesma - uztaisīju rīspapīra "bekonu" ar kvinoju (man nepatīk vārds kīnva), edameme pupiņām un tahini mērci. un salātiem. ļoti labi tas viss gāja kopā.
vakar bijām ar bf un viņa dēlu Ozolkalnā - bija brīnišķīga saule un mazāk cilvēku nekā iepriekšsvētdien (mīzēji no aukstuma!). līksmi izslēpojāmies un mājupceļā piestājām pie Kazu gravas paskatīt leduskritumu. man gan kājās bija Mārteni (ziemas!) un es vispār, vispār nevarēju paiet, jo tie NENORMĀLI SLĪD JEBAL. bija smuki, bet bija aizsalis mazāk nekā likās, ka būs. Smilčā Tepera slūžu pārgāzne ir jau milzīgs ledusklucis, lai gan ūdens daudz un straume jestra.
var just, ka diena palikusi garāka (un gaišāka!!!)

kopumā jutos diezgan labi un cozy.

* 1. janvārī biju slēpot Ozolkalnā ar bf un viņa dēlu. rīt arī braukšu uz Ozolkalnu. ir tik forša ziemiņa, ka varētu katru otro dienu braukt. bet nav naudiņas.
* neplānoti un diezgan netīšām nokļuvu pie psihiatra (ziņkāres pēc aizpildīju jauno "palīdzības anketu" un atnāca piedāvājums jau nākamajā dienā tikt. bet labāk nepildiet ziņkāres dēļ, jo šobrīd visi tā darot un esot nenormāls perebors). izrakstītos AD visdrīzāk nedzeršu, bet dabūju nosūtījumu uz dienas stacionāru. to gan man gribs pamēģināt. psihiatrs teica, ka Rainis esot bijis pedofils.
* Volvo bija uz regulāro apkopi un kopš gaisa filtra nomaiņas vairs neņaukst par dzinēja veikstspēju. toties atklājās, ka galīgi nomiris labais pakaļējais amītis.
* ļoti jauka Līgu eglīte pie Līgas Eglītes.
* otrdien jābrauc uz bērēm Gaujienā.
* Mūrmuižā par maz sniega, lai normāli jātu. jūt cauri kailsalā sasalušos kunkuļus un zirgam ķeras kājas. tā viņš labā garastāvoklī un priecīgs. mistiskā veidā - apmēram kā ar šķērēm, nogriezis siltajai segai abas siksnas.
* kaķis sver 8,2 kg.
* viss ļoti slikti un drūmi un depresīvi darbiņā. beidzot notiek Lielais Darījums un jaunie saimnieki uzreiz kā hiēnas visam virsū. teiksim tā - visai augstprātīgi. tas, kas līdz šim redzēts, nerada sajūtu par baigi gaišo nākotni tur.
* vakar darbiņā bija mega ballīte, jo 4 kolēģiem pēdējā darbdiena un vienam gandrīz pēdējā. biju ar auto un jau pirms tam mentāli sagurusi, tāpēc lielākoties malkoju Celmlauzi, vēroju un baigi ilgi nepaliku. nebūtu jāstūrē, manliekas būtu nenormāli piepisusies - kopumā prasījās. bija sirsnīgi un ļoti emocionāli. ar raudāšanu un histēriskiem smiekliem, daudz stiprā alko, titānika dziesmu un baigo kopības sajūtu. kolektīvs jau mums tur ir bija tiešām, tiešām amazing.

beidzot saņemos, lai gan posts jau te mētājās, gandrīz pabeigts, kopš ZSV.
2025. bija baigi sarežģīts. es jutos gan ļoti laimīga, gan ļoti nelaimīga, bet nu gada otrā puse bija diezgan crazy. pavasaris bija samērā foršs, bet, tāpat kā vasara - auksts un slapjš (attiecīgi arī no dārza šogad bija maz prieka. tikai ļoti daudz nezāļu). šajā gadā nebija nevienu foršu svētku (iespējams, tāpēc es tik tikko netīšām sāku organizēt savu dzd, kas būs pēc pusgada), visu laiku nebija naudas (joprojām nav, bet tā jau ir manas dzīves klasika) un gandrīz visu laiku bija tādas vai citādas loģistikas problēmas. peļu invāzija. maz zirga, maz treniņu, bet vismaz bijām zirgkompānijā uz jūru. turpināju (un turpinu) auklēt Mudīti. maz peldēju (sāku vasaru ar "peldikatrudienu", bet izbesīja aukstums un slapjums un atmetu ar roku). samērā bieži apmeklēju Igauniju.
gada grāmatas - Kirila dzejas un Šeperda Radical Wholness. gada konči - Tesa Viskaļos un Nielslens Lielsliens Savvaļā. foršākais seriks - Reservation Dogs. foršākais notikums - roadtrips uz Tatriem.

2025. gada sākumā biju ierakstījusi, ka man nav nekādu mērķu un plānu - tikai izdzīvot. šķiet, ka šis pieticīgais koncepts nav baigi labs. izdzīvojusi es esmu, jā. bet lielos vilcienos nebija baigi forši. pagaidām gan neesmu izdomājusi neko labāku 2026. gadam.


( mazliet sīkāk )

pirms pāris nedēļām ganos redzēju Selfu. staļļa saimnieces veco ķēvi. viņa nomira pagājšpavasar. viņa stāvēja pavisam netālu no vārtiem, atsevišķi no visiem pārējiem zirgiem, pagriezusi pret mani savu, ar nevienu citu nesajaucamo, lauko pieri un mūžsenās acis.

šovakar, braucot mājās, skaļi un šķībi auroju līdzi Mārtinam "It's a question of lust, it's a question of trust, It's a question of not letting what we've built up crumble to dust" un kādu brīdi dzirdēju, kā tikpat skaļi un šķībi, bet matēti, kopā ar mani auro kāda vīrieša balss. Volvo dēmons droši vien.

hazard reported ahead. hazard reported ahead. hazard reported ahead. hazard reported ahead. hazard reported ahead.
kaut kas ļoti pūkains un brūns un ļoti notriekts. diezgan liels. paldies veizam par brīdinājumu. piebremzēju un paspēju palaist pār lielceļu tādu pašu pūkainu un brūnganu. un ļoti dzīvu. bet vienu. "Usūrijas jenotsuns veido monogāmus pārus uz mūžu".

pabraucu garām Smiltenes aplim. lai varētu pa tukšu un taisnu šoseju, bez radariem, pārsniedzot ātrumu, aurot līdzi Mārtinam un Deivam. aurojām līdz Grundzālei. tur apgriezos, atkal uzņēmu ātrumu, parādījās paziņojums "dzinējam samazināta veiktspēja", motoram zuda jauda, sāka raustīties gaismas, panelī uzmirgoja visādas lampiņas un īsi pirms apstājos malā - nobloķējās arī stūre. kopā ar Deivu auroju "will I always be here??????????". vairākas reizes griezu aizdedzi, bet motors izdvesa lapsas smiekliem līdzīgas skaņas un neleca.

pieleca. pa tukšu un taisnu šoseju, bez radariem, pārsniedzot ātrumu, auroju līdzi Deivam "I rush for you, I rush for you, I rush for you" un braucu mājās.

nebraucu mājās. man nav kur steigties. braucu uz Niedrāju. stirnu dibeni ceļmalā spīd kā Marsa mēneši - Foboss un Deimoss. mežā neganta vētra. viss šalc un čīkst un vaid un gārdz. mākoņi - kā labradoru armijas saplosīta spilvenu krava un trīsuļojošas zvaigznītes, kā lauskas no burkas, kuru vakar nesašķaidīju.

papsītis mēģināja iemācīt zoli. neko nesapratu. paliku jaņos. tā to sauc?

paliku jaņos. hazard reported ahead. Will I always be here? Will you let the morning come soon? 112112112

vai sāpinot kādu citu Tavas sāpes paliek mazākas? vai Tavas sāpes paliek mazākas, ja Tu ienīsti manas auzu pārslas?

pārdzēros kafiju. veselas piecas šodien. triceklis, receklis, galerts.

hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead.
ahead. ahead. ahead. behead.
Will I always be here?

The Tower.

emociju pohas

ārā saulīte un zilas debestiņas un es klausos Hildegardi Bingenu un ir ļoti skaisti. + prokrastrinēju atskaiti, kam jābūt gatavai 29.12. un gribu iziet ārā.
visādi citādi -
pagājusī nedēļa bija diezgan intense, bet lielos vilcienos -
* bijām uz Auksto ledeņu pirmizdrāzīti cirkā. man so so, bet es arī neko baigi negaidīju - gāju zocializēties un apmierināt ziņkāri pēc visa ko biju dzirdējusi no komandas. trausla kundzīte gados, kas sēdēja blakus, pēc izrādes piecēlās, iebāza savu seju manējā un noteica "ja šis ir cirks, es esmu Anglijas karaliene". pēc tam bija forša KVFR ballīte/Kl dzd, kurā uzstājās brīnišķa grupa - Grupa tramvajs.
* dabūju pirmo ZSV dāvānu - Hildegardes Bingenas "Ordo Virtutum" - ļoti krāšņs izdevums.
* nākamā diena bija ļoti gara un nogurdinoša - darbiņā bija tirdziņš un pēc tam danču vakars, kurā dažas kompānijas uzvedās diezgan nekultūrāli.
* saulgriežu saulrietā iegremdējos Niedrājā. pirms tam izcīnot mega kauju ar sevi (par to cik ļoti negribas), toties pēc tam - instantly sajūtoties MEGA LABĀK.
* vakar bija darbinieku ZSV, kuros varēja "taisīt" sev traukus ar visādiem smukiem dekoliņiem. tas bija tik jauki un nomierinoši, varētu vairākas dienas no vietas to darīt.
* Volvo brīžam met paziņojumu, ka dzinējam samazināta veiktspēja un negrib kustēt uz priekšu.
* VKB pirmo reizi dabūja piķi KKF NVO atbalsta konkursā. priekšniece ir sniegusi gadiem. forši! vienīgi vairāk nekā 2x mazāk kā prasījām un mēs neprasījām daudz.

taga atliek pārdzīvot ZSV pasēdēšanu maratonu. un UZRAKSTĪT ATSKAITI.

citās ziņās:
Smilčā šon atvēra rimiju un hesīti. dzīve iet uz augšu.
posmā bērzkrogs - smilčas aplis uzlikts vidējā ātruma radars. manliekas bīstamāk šajā taisnajā un tukšajā posmā ir pusaizmigušai braukt uz 90 ar kruīzkontroli, nekā norm močīt.
jau pāris nedēļas kā pazudušas peles. viss tukšs un kluss un mierīgs.
kaķim bija/vēl ir auss iekaisums.
ieplaisāja plīts virsma. pirms pāris gadiem uzlikām tipa jaunu. bez riņķiem.
volvo pats no sevis atkal atdzīvojās, kopumā iet, bet ir dažas problēmas.
Birzlejās atgriezās Dāris un ievācās pirmais sirmais zirgs.
atklājām Rīgas minku izstādi Malā.
bijām uz Tesiņu Ansamblī.
iepazinos ar bf māti.
darbiņā ļoti forši cilvēki sarakstījuši atlūgumus.
izfiškoju kā pa apdrošināšanas naudu apmeklēt sambahanu. masāža bija ļoti kūl, bet dabūju komplektā izvilkt 11 kārtis no 5 dažādām kavām un vēl šo to.


parastajās ziņās:
aizpagājšnedēļa lielākoties bija dirsā.
pagājšnedēļ biju paņēmusi brīvu. bija cozy un rāmi un mājīgi.
šonedēļ atsākās darbs un visādas trauksmes. ķermenis intrsanti reaģē.
vēlreiz biju pie terapeites. pierakstījos uz janvāri arī. mēģināšu vismaz reizi mēnesī kaukā atļauties.

kortizola ugunskurs

biju pasludinājusi savu dzimšanasdienas nedēļu par sūdīgāko šajā gadā. tagad varu pasludināt, ka šī nedēļa bija vēl daudz daudz sūdīgāka.
es šobrīd atrodos ļoti tumšā vietā.
iepriekšējai sūdīgākajai gada nedēļai ar šo ir arī kaut kas vienojošs. toreiz bija sapisies Volvo un šoreiz - nākamajā dienā pēc iepriekšējā postā aprakstītajiem notikumiem, Volvo atkal parādījās elektrogļuks un viņš atteicās slēgties iekšā. nu tā, ka vispār. kopš vasaras, kad nomainījām ģeneratoru, vispār, vispār nebija bijis neviens gļuks. tas notika brīdī, kad no Saļika devos uz Rīgu. sēdēju, raudāju, no mēģa atbrauca bij. vīrs, nopūtās un aizdeva savu mašīnu. man kauns par to. šis, tāpat kā iepriekšreiz, protams, ir brīdis, kad man ritīgi vajag auto. provinces sabtransa saraksts vispār, vispār neatbilst manām vajadzībām.
4dien no rīta iekikoja emocijas. piezvanīju savai pirmajai terapeitei un sanāca pierakstīties jau uz nākamo dienu.
5dienu pārsvarā pavadīju braucot autobusā, jo negribēju stūrēt. ejot pie terapeites satiku Kl, kurš tieši tikko bija iznācis no savas terapeites. satikt terapeiti bija ļoti, ļoti labi. man pēc tam bija kkāds pēcterapijas high.
šodien laikam bija vissūdīgākā diena (neskaitot, protams, 2d), jo man nebija vispār nekādu ārēju darīšanu. nu, ne darbs, ne ar kādu kkas sarunāts. bija šis tas sarunāts ar sevi, bet nespēju neko. kādu laiku atpakaļ biju pasūtījusi kompi līzingā - 4d dabūju rokā. no vienas puses - būtu zinājusi, kā būs, nebūtu ņēmusi. vismaz kamēr CA nav atņēmis darba kompi. jo mēneša maksājums ir apm viena reize pie terapeita. then again - man atkal ir Heroes, kur pazust un paslēpties.
vēl šodien pamodos ar kniesošu kaklu. moš kovids? man tam šobrīd vispār nav vaļas un kapacitātes.
unnnn konkurences padome atkal pagarināja lēmuma pieņemšanu (bija solīts 27.11.), viss vēl vairāk karājas gaisā, neviens neko nezina un nesaprot, kolēģi jau paši sāk rakstīt atlūgumus (piem, ir aizgājusi pilnīgi visa pārdošanas daļa). ļoti, ļoti nepatīkams stāvoklis.
vēl, tā kā papsītis laikam nekā negribēja sevi apgrūtināt, māte ņēma un iesaistīja volvo lietā manu lielisko Saļika kaimiņu, ar kuru kādreiz dzērām kopā un viens otru ganījām, bet kopumā neesam runājuši gadiem. man kauns arī par šo, bet nu šaubos, ka viņam tur kkas sanāks. vēl māte teica, lai ņemot viņas zārka naudu un pērkot mašīnu. virs zemes jau viņu neatstāšot.

kas vēl tāds?
pagājšsestdien bijām uz Oblicus Valmierā.
3d Briānielā atklājām Līvas Graudiņas izstādi (ritīgi smuka, ejiet skatīties) un bija Elīzas Daines koncerts.
4d muižā bija forša kulinārā mantojuma meistarklase pirmās Vidzemē driķētās pavārgrāmatas kontekstā.

šajā gadā atlicis vēl mēnesis. ļoti ceru, ka tajā nebūs kāda nedēļa vēl drausmīgāka par šo. gaišu visiem šo skaisto adventa laiku.

šī bija ļoti baisa un drausmīga diena. toties man bija ļoti laba pieredze ar pašvaldības policiju, valsts policiju un neatliekamo medicīnisko palīdzību.
jūtos vienlaikus ļoti alert un ļoti numb. ļoti gribas pie terapeita kaut kā to visu procesēt, bet piķis ir ļoti liela problēma.
ļoti par daudz vārdu "ļoti" uz trim (nu jau četriem) nieka teikumiem.

13200. Katrīnas ir kustoņu svētki, jo tad viņi, cilvēkiem nezinot, naktī pulkstens divpadsmitos ejot baznīcā. Ja nocērpot aitas priekš Katrīnām, tad viņas kaunoties kailas iet baznīcā.
/G. Pols, Baldone./

* visdrīzāk jau kopš aiziepriekšējās sezdienas biju kkāda sūda varā (temp 37-37.5 un pilnīgs bezspēks, nekādu citu simptomu). tas sūds beidzās (pagājš)ceturtdien.
* pagājšotrdien atklājām gaismas instalāciju "Garam laiks" parkā.
* izrādās pelēkie zirņi ļoti labi iet kopā ar zilo sieru (bf ideja).
* izvilku no saldētavas pēdējās svaigās bērzu sulas.
* tūliņ beigsies arī pašaudzētie tomāti.
* izmantojot darba AI apmācībās gūtās zināšanas, ieviesu lielisku Gemini Gems robotu jungiskai sapņu analīzei - amazing!!!
* kaķis sver 7,7 kg.
* bija foršs Reiņa treniņš Mūrmuižā un 18.11. bijām ar Martu kopā foršā apvidū - spīdēja SAULĪTE!
* pirmais sniegs.
* esmu nogriezusi gandrīz visas ziemcietes, ir sagrābtas gandrīz visas lapas (ar lielu bf palīdzību), ir palicis ļoti daudz neizravētu dobju.
* bf traks darba režīms.
* bijām kolektīvā ekskursijā uz CA. uzzināju, ka sajūtai "ūdeņains alus" ir legit pamats.
* ar kokospienu sablendētas dateles ir labs pildījums kārtainās mīklas bulkām. tas ir arī labs krēms burkānkūkai vai banānmaizei. bet ļoti salds.
* beidzot ielikām arī guļistabā dubulto logu un pārstājām gulēt pie vaļā lodziņa.
*

šonedēļ bija AI apmācības darbiņā. galvenais takeaways - netērēt laiku diršoties, ja kkas nenotiek, kā man vaig, vnk sākt jaunu čatu. vēl bija amazing protests. ļoti priecājos, ka mēs visi tur bijām. biju uz KVFR "Viss bumbās" ģenerāli - man patikās. baigais ļembasts, kas nekad neatkārtosies un būs mūžam svaigs. tāda kā Fake News otrā daļa (un tā ir viena no manām visu laiku vismīļākajām izrādēm). bf aizveda uz Tolmetu metāllūžņus, kas bija mētājušies purmalā ~2 gadus (3?). un nobindžojām Reservation Dogs - man ļoti, ļoti patika. 2. sezona vislabākā. vakar bija visai tukšs danču vakars muižā un šodien ir vienīgā brīvdiena, par kuru neesmu baigā sajūsmā. nākamā nedēļa būs diezgan intense. baigi, baigi negribas.

pagājšnedēļ - atsākās Līgu mēģi, konstatējām, ka ļoti daudzās dziesmās ir vardarbība. dzēru kokas lapu tēju. protests - ļoti priecājos, ka mēs visi tur bijām. stulbie, treknie mūļi. ieziemojām visādas vasaras lietas, grābu lapas, iztukšoju atlikušo zemi no kompostkastes, ravēju, iestādīju ķiplokus. beidzot atnāca Temu giljotīna - sašņikāju šī gada zāļu tēju ražu - amazing tā giljotīna. iesaku! bija skursteņslauķis, bijām ielīst Niedrājā.

"Mana sirmā auklīte ir tikai un vienīgi par urīnu. Ar to esot dakterējušās visas viņas paziņas, kuras tika vīra sistas vai neuzmanīgi kritušas! Bet derot uzreiz pēc blieziena - neļauj "iznākt" zili sarkanajam pleķim! Ja tas jau ir, tad vairs nav tik efektīvi. Urīna komprese esot jātur ilgi - vairākas stundas vai pat visas nakts garumā. Pati gan pārbaudījusi neesmu, bet kas zina, varbūt palīdz ar!"

#stambulaskonvencija
#latviskādzīvesziņa

runājot par Stambulas konvencijas atcelšanu - protams, protams, tradīcijas un latviskā dzīvesziņa pāri visam!

Irube, irube voi lab' pūrā byut?
Nalabi, nalabi maņ pūrā byut.
Kai atīt rudiņs, mierkst munys kōjeņis.
Mierkst munys kōjeņis, bierst munys lapeņis.
Atskrīn seiki putneņi, apād munys ūgys.
Jaunuveit, jaunuveit, voi lobs dzārōjs veirs?
Nalobs, nalobs muns dzārōjs veirs.
Dzārōjs dzer krūdzeņā, sieteņu pūstej.
Kai atīt nu krūga, syt munu gaļveņu.
Syt munu gaļveņu, mateņus rausta.

/teikusi Piliciana Rudziša Rēzeknes Kaunatā/


p.s. gribējām šo dziesmu pielikt klāt plānotajā veļu albumā, kuram, neiedeva to piķi. izvēlējāmies no veselas čupiņas šamlīdzīgu dziesmu ar šamlīdzīgu tematiku. mums repertuārā ir vēl viena - kura beidzas ar rindiņām "nūciertu golvu, as sovai mīļai".