*

nedēļas hailaiti:

1diena bija dirsā, par spīti tam, ka no rīta paskrēju, ielīdu ezerā, grābu lapas. notika vairākkanālu dooms. ap 23iem neizturēju, iepisu upeņu balzamu, gāju pumpēt riepas un braucu iemēģināt jauno 4 miljonu celiņu. likās, ka ir 4 milj. vērts - tiešām labs;
2dien - vienkanāla dooms. naktī sāka snigt;
3dien - sniegs, slapjš sniegs, daudz slapja sniega. "Elpojot smaidus" leļļu teātrī. manliekas, ka nevajag diplomdarbu izrādēm pašiem rakstīt tekstu, pašiem režisēt un pašiem spēlēt. Pēc tam Čē un viss kārtībā;
4dien - izrādās Black Books ir 24 gadus vecs. pizģec;
5dien atkal sniegs. sasniedzām kākāefus;
6dien no rīta galvā skanēja The Smiths - There Is a Light That Never Goes Out. vakarā, Tartu muzeja ekspozīcijas "Who Claims the Night?" ietvaros bija instalācija, kurā aizpildot nelielu testu uzzināju, ka mana nocturnal persona ir secretly yearning un mana šī vakara dziesma ir... The Smiths - There Is a Light That Never Goes Out. tad es gāju uz jocīgu guļamistabu un dziedāju šo dziesmu karaokē. bet vispār bija tā, ka bij.vīrs veda mani uz Tartu skatīties Ikedu. un Ikeda bija ļoti kruti. tiešām, ļoti, ļoti kruti. vispār viss tas muzejs bija ļoti kruti. vēl 6dien bija sniegputenis;
7dien atkal pajāju ar savu zirdziņu un viņš atkal bija diezgan traks un gribēja auļot pa lucernas lauku. bet es priecājos, ka viņš ir priecīgs un enerģisks un kustās labi un itin nemaz nesūdzas par kāju. es vispār ļoti priecājos, ja neskaita to, ka ļoti nosalu. tad atbraucu mājās un gulēju ļoti, ļoti ilgu diendusu kopā ar kaķi.

svētā trīsvienība - depresija, alkoholisms, karpmana trīsstūris - mūžīgi mūžos āmen.

nedēļas hailaiti:
1d - gaismas instalācijas atklāšana. tā jau bija jauki, par spīti tam, ka biju drausmīgi nogurusi no space holdošanas Krišj. un tam, ka drausmīgi nosalu;
2d vakarā biju ļoti, ļoti priecīga;
3d vakarā vairs ne tik ļoti priecīga;
4d biju diezgan drūma. vakarā iebraucu pie mātes, bija visai ok. likās sabijusies. no manis. lai. atbraucu mājās un līdz 4iem naktī klausījos mūziku;
5d pagulējusi 3h, cēlos 7os un braucu jāt pa Niedrāja mežiem. Marta piegādāja savus zirgus. Valensis bija ļoti godīgs. netiku pie slimības lapas. bija mazliet saules. vakarā darbā bija filmu vakars, uz kuru bija nopirktas 4 biļetes. rādījām Astru. man nelikās labi uztaisīta filma;
6d galvenokārt nodarbojos ar mājsaimniecību un dārzkopību. tad izbesījos, samulsu, noskumu un sadusmojos. no pilnīga mājbūšanas stāvokļa Smilčā apmēram acumirklī teleportējos uz Tesas konci Mežaparkā. nenožēloju. pēc tam bija jāveic nogurdinošs manevrs ar automašīnām, kā rezultātā atkal uz brīdi nokļuvu pie mātes. viņa bija bijusi uz 6. jūdzes konci un drusku ierāvusi. bet man pēc Tesas džinkstēja ausis un es vienkārši nedzirdēju lielu daļu no tā, ko viņa teica. kamēr gaidīju, kad atbrauks K un varēsim braukt mājās, iegāju karstā dušā. vienā brīdī pamanīju, ka jau labu laiku stāvu turēdama kreiso roku apmēram uz sirds un ar labo roku tēmēju dušas klausuli uz to reģionu. interesanti. pēc tam cietu no kofeīna un thc klaša savā ķermenī.
7d atkal mazliet saules. aizbraucu uz stalli, apsegloju savu zirdziņu. gribēju mierīgi pasoļot pa pļavu, bet kungs iegrieza tārpejā uz lucernas lauku. nodomāju - nu labi, paskatīsimies, kas tur tagad ir. tur bija nokults un ar nezālēm aizaudzis lauks. tiklīdz iznācām no tārpejas un zirgs uzlika priekškājas uz lauka, tā katapultējās auļos. tas it kā nebija audzinoši un arī neietilpa pēctraumas rehaba plānos, bet es ļāvu. mūsu abu mentālajai veselībai vajadzēja. tas bija amazing. viņam arī nebija aizgājis ciet, viņš pilnībā bija ar mani. viņš zināja, ko mums abiem vajag. nenormāli skaista sajūta. mīlestības mākonis.

* pēdējā laikā uz daudz ko atbilde ir 10 of swords;
* es viskko ļoti, ļoti nesaprotu.

izdzert trīs stipras kafijas īsā laika posmā, atbraukt no Tesas konča, uzkurīt Līgu gandžu, sajust kā šīs divas vielas manī triecas viena pret otru kā divi ātrvilcieni un pusčetros naktī monotoni un melanholiski lēkāt savā virtuvē šīs dziesmas pavadījumā - ček

JEBAL

gribas klausīties visas dziesmas vienlaicīgi

tumsa, tumsa, tumsa, tālās gaismas, tālās gaismas, tumsa, tālās gaismas, tumsa, tumsa, tumsa, tālās gaismas, tālās gaismas, tālās gaismas. tuvo gaismu nav. tikai tumšpelēka dūmaka. pie kājas pieķēdēts heizeris - visu laiku velkas līdzi. dūmaka, tālo gaismu mākonis, tumsa. tuvo gaismu nav. tuvumā gaismas nav. zemu virs šosejas sagūlušās lietus tūces. izsmērē visas taisnās līnijas. kā reibumā. īsākais ceļš no punkta A uz punktu B joprojām ir taisna līnija, bet taisnās līnijas apdzīvo krokodili un pa kādai dzeloņcūkai. vai tad spāres nelaižas tam visam pāri? punkts B, punkts Z. tālāk nav kur. bet tuvāk nesanāk. zemu virs šosejas sagūlušās lietus tūces, bet augšā asas, drēgnas novembra nakts, zvaigznes un pilnmēness pārgaismoti - balti un izspūruši gubu mākoņi. tāla tā gaisma. visi brauc uz 80, man gribas braukt ātri. pārāk ātri. es steidzos mājās. tu baidies just, es baidos just, bet just ir taisnākā līnija, lai nokļūtu mājās. tumsa, tumsa, tālās gaismas. apsildāmie sēdekļi silda vairāk, nekā. nekā kas? nekānekānekā. nekā nav. es negribu nejust. tālās gaismas, vistālākās gaismas, mājas šķiet tik neaptverami tālu, bet spāres lidojuma līnijā tomēr tik ļoti tepat. tuvās gaismas, tuvuma gaisma. un siltums. mājas un drošības sajūta. Alūksnē snieg. heizera dūmu šķidrums, kas bezgalīgā straumē plūst no pirmatnējā bezdibeņa, no tumsas, no tumsas, no tumsas krokodila mutes, kurā neatstarojas gaisma. un apreibina. varbūt arī bezdibenis ir taisna līnija. elektrības vadi, līkumā pirms orku raktuvēm, tālajās gaismās izgaismojas kā zeltains ceļš. kaut kas daudz vilinošāks par dzeltenajiem ķieģeļiem. bet tālās gaismas vēsi un vienaldzīgi aiztrauc garām un nozūd tumsā un paliek tumsa un tumsa netop par gaismu. gaismas nav, ceļa nav. neviena nav mājās, nevienanavmājās, nevienanavnavnav. uz forda kapota blāvi mirdz leduspuķes. ir auksts. es gribu just.

gribēju savākties noskrienot savus divus aplīšus ap Niedrāju un ielienot dzestrajā ūdenī. kamēr skrēju vislaik zvanīja Kriš. necēlu, bet drausmīgi sadusmojos. sāku testies, elst caur muti un dabūju dūrēju sānos. rezultātā arī baigi nesanāca savākties.
man vairs nav kapacitātes holdot citiem speisu. es gribu, lai kāds holdo manējo, bļe.

nedēļas hailaiti:
* šķiet, ka par spīti visam, fords būs mūžīgs. tagad viņš veiksmīgi ir pārcietis arī pilnu vēderu ar benzīnu, turklāt 30 km arī tā nobraucot (viņa normālā barība ir dīzelis);
* Alfas DDT - patika ideja, aktieri, teksts (tekstā gan beigās tika lieki un nevajadzīgi iepīta Rusiņa lieta). īsti nepatika E.R. muzons un kā tas izskatījās (gaismas par tumšu, bildes par mazu utt.). pirmizrādē bija tāda knapas pabeigtības sajūta, nelikās vēl īsti iespēlēta;
* fakin Tramps;
* no pasaulē siltākā skatiena līdz trauksmei;
* 6d bijām ciemos pie Jolantas Ķeipenē. izjājām līkumu pa teritoriju. bija jauki, bet kaut kā sanāca, ka pie tējas un kūkām runājām tikai par mūsu kopīgo ex draudzeni aka kaķu kaku īrnieci + pirms tam parunāju pa telefonu ar māti. drausmīgi sagruzījos.
* mātei bruka, būs jātaisa operācija un manas attiecības ar māti ir ļoti dirsā;
* 7d pēc vairāk nekā pusgada pārtraukuma uzkāpu uz sava zirdziņa. uz to stundiņu pār mani lija zeltainas gaismas straumes un ausīs dziedāja angelusi, bet vispār pēdējās dienas man visu laiku gribas raudāt (bet neraudas);
* Krišj. uzstādīja savu instalāciju parkā. beidzot tas būs izdarīts un beidzies un viņš man vairs nepārtraukti nezvanīs;
* ļoti cenšos just savas emocijas, bet tas ir nenormāli nogurdinoši un bieži arī vienkārši mokoši. kur ir mans numbness?
* pasaule kaut kādā ziņā liekas, kā ļoti šūpīgs un staigns purvs. turklāt zem sūnu paklāja visdrīzāk viļņojas alkohols, nevis normāla purva rāva. nesaprotu, kur vispār var spert kaut soli. liekas, ka nekur nav droši. vienīgā cietzeme šajā visā šobrīd šķiet bijušais vīrs aka mana jaunā labākā draudzene. bet izskatās, ka viņam ir sākusies akūta depresijas epizode. dirsā, bļeeeeeeeeee;
+ vēl praktiskās dzīves skrūvspīles

un tumsa.

pagājušās nedēļas hailaiti:
1dien ēdām K lielisko vegan plovu, manu muskovado siera kūku un dzērām Pierre Marie Alazay Châteauneuf-du-Pape 2016.
2dien izņēmām šķiršanās apliecību. vakarā iepazinos ar "restorānu pie Vaņas" Latgales ielā. labs.
kad 7dienas naktī braucu uz Augšlīgatni glābt Fordu, likās, ka visapkārt ir kaut kāda abnormāli melna tumsa. gandrīz vai vantablack.
daudz Ted Lasso.

labi, ko tur marinēt un gaidīt īstos datumus. galu galā, ironiskā kārtā, K parīt netiek uz jau pirms mēneša ieplānoto šķiršanās ballīti, jo viņam jāstrādā. karoč, mēs ar K šķiramies. un mums viss ir ļoti, ļoti kārtībā. neviens nav raudājis, nav bijis neviena konflikta, mēs neesam sastrīdējušies un sadirsušies, mēs joprojām gribam pavadīt laiku kopā un kvalitatīvi komunicēt un esam viens otram tuvi un svarīgi un esam lieliska komanda.
es nekad nebūtu iedomājusies, ka ir iespējams šķirties šādi un, ka tas varētu notikt ar mani un K, bet tā ir un tā notiek un es nenormāli lepojos ar mums. man liekas nenormāli kruti. manliekas, ka šī ir viena no pieaugušākajām lietām, kādu jebkad esmu darījusi. K arī.
iemesli ir vairāki, bet tā nav citu darīšana. katrā ziņā, kopš esam sākuši par to informēt cilvēkus, esmu sapratusi, ka reāli grūtāk nekā izšķirties savā starpā ir šo info nodot tālāk. līdz šim normāli/atvērti ir reaģējuši tikai ~5 cilvēki. pārējie nezkāpēc ir visādi "faaak, bļeeee, nevajag, gan jau paliksiet/saiesiet atkal kopā, kurš vainīgs, utt." nezinu kāpēc tā. visdrīzāk tāpēc, ka veids kā un kāpēc šķiramies īsti neatbilst parastajiem priekšstatiem par to, kā un kāpēc cilvēki šķiras. nav arī jāizvēlas, kuru no mums atbalstīt, jo neviens nav bijis pimpis, bet ir sajūta, ka cilvēkiem gribas ieņemt kādu pusi (mana māte, piemēram, ir ieņēmusi un tā nav mana puse). lai gan atbalstīt nevajag nevienu no mums - tikai mūsu kopīgo izvēli.
katrā ziņā, mēs kādu laiku turpināsim dzīvot kopā, jo esam pārāk nabagi un nepraktiski un arī aizņemti, lai šobrīd spētu atdalīt saimniecības un finanses. mēs turpināsim būt nenormāli labi draugi/ģimene un pavadīt laiku kopā - gan publiski, gan nepubliski. rakstu šo ierakstu + nelieku to zem atslēgas, jo jūtos nogurusi no skaidrošanās un ļoti ilgojos pēc ne-awkwardnesa publiskajā lokā.
kā arī - man jau brīdi ir ļoti foršas citas attiecības, kurām bija K atbalsts un akcepts jau kādu laiciņu pirms viņas reāli sākās.

es, iespējams, kkad uzrakstīšu plašākas pārdomas par šķiršanos un laulību (kas, citējot K, ir kristietības patriarhālisma fašisms), bet tagad man nav vairāk laika. man jācep siera kūka, ko ēst rītvakar, svinot šķiršanos. parīt no notāra savāksim šķiršanās apliecību un pavisam oficiāli vairs nebūsim vīrs un sieva.

tā vispār šis gads ir pilnīgi sirreāls un manliekas, ka viņā ir iespiesti notikumi un pavērsieni, ar kuriem mierīgi pietiktu vairākiem gadiem.

šīs nedēļas hailaiti:
* ļoti patika Metjū Rankina "Universālā valoda". daudz labāka nekā man likās pēc anotācijas festivāla lapā;
* bārs "Krokodils";
* K koncis VM vēstniecībā. tā diena bija visai sarežģīta, bet es ļoti lepojos ar K;
* diezgan daudz alkohola, bet par brīnumu - ļoti maz pohu;
* cibas dīķis;
* Fišeres "Hagneia" Cēsīs - ar mirdzošiem kaķiem, slotu, birstēm, ragiem, finiera megalītiem un vēl viskko;
* man šobrīd ir sliktākās attiecības ar māti, kādas man jebkad bijušas. man ir ļoti bēdīgi par to. bet man liekas, ka viņa mani nenormāli džadžo un es neredzu nekādu taciņu, pa kuru iet, lai kaut kā satiktos. man arī nav kapacitātes;
* laikam pirmo reizi mūžā ir kaut kāda tāda sajūta, ka cilvēki, kas zina, varētu tenkot vairāk, lai ātrāk ir miers un mazāk awkwardnesa. preses relīzi tak neizsūtīsim.

šī bija ļoti nogurdinoša nedēļa. daži hailaiti:
* apmaldījāmies Vērmaņdārzā un arī Benjamiņa namā;
* Tesa un ķirbji;
* ir savādi, bet visnotaļ jauki, spoži saulainā oktobra otrās puses dienā ārā klausīties, kā Samsara ļoti reālistiski izpilda Nirvanas dziesmas pie ķirbjiem bagātīgi dekorēta skatuves kupola;
* nekad nebūtu iedomājusies, ka tā varētu būt, bet šobrīd man laikam liekas vieglāk komunicēt ar vīramāti, nekā manu māti;
* koncertā var vienas dziesmas laikā 2x sajaukt vārdus, turot rokā blociņu ar vārdiem;
* paveicās, ka iedomājos Līgām pieaicināt Jurģi. jo Uguns Guntis aizkavējās Zviedrijā, bet flautiste saslima. bez Jurģa būtu visai plāni. Jurģis foršs;
* gribēju iet kliegt uz kaķu kaku draudzeni, lai beidzot vācas ārā. dedlains bija jūlija beigas. bet viņa slēpjas tumsā. nesaņēmos;
* izrādās es varu praktiski neapstājoties (vidū piestājot padzert ūdeni) un, elpojot caur degunu, noskriet 5 kilīšus. es nebiju skrējusi kādus gadus 4-5 un arī tad man tik labi neveicās. un es pēdējos mēnešus visai intensīvi smēķēju;
* Durbe - Smiltene, pa ceļam Ā ielā palīdzot izkraut busu, ir ~5 stundas;
* joprojām dominē centrbēdze.

biju uz Pazudušo dēlu. normāla izrāde. 2. cēliens labāks. 7 SN nominācijas nedotu (it īpaši uz fona, ka Reinim par Skrastiņu nav nominācijas vispār), bet Krustiņš un māte bij labi, jā. drusku kaitināja spēles noteikumu nekonsekvence. kā gandrīz vienmēr, gribējās pasaukt Kl, lai iztīra liekumus. Ažas dēla aina ļoti kruta.
nevar saprast kā vispār ar to Blaumani mūsdienu kontekstā. lielākā daļa izvēļu, kas tolaik bija eksistenciālas un fundamentālas, mūsdienās tādas vairs nav. precies, šķiries, maini darbus cik gribi. gods? - kas tas tāds? zvērasts? krietnums? ko?

K šodien bija filmēties Kultūrdevā, bet mani nofočēja ar kultūras ministri. dzīve iet uz augšu.

*episkākā ziemeļblāzma ever. episkākā par pavasara episko ziemeļblāzmu. ar aci labi redzama manā pagalmā, par spīti spilgtām ielas gaismām;
*pēdējā laikā visu laiku zūd šķiltavas. pērku tik jaunas. šodien no kaut kāda paralēlā universa materializējās visas pazudušās. tagad man ir daudz šķiltavu. esmu šķiltavu magnāts;
*pirms kādiem trim mēnešiem, kādā no gaudu postiem rakstīju, ka neprotu strādāt slikti. tagad protu. nelepojos;
*citas lietas not sure kā aprakstīt. tāpēc klusēju.

*vasara beidzās tai naktī ar biezo miglu;
*pagājšnedēļ notika diezgan klasiska Galzoniāde;
*drusku paravēju. augstajā dobē, kurā auga zemās sviesta pupiņas no zemes izķeksēju palielu speķa gabalu. nu tādu ābola izmērā, tikai ne apaļu. balts speķītis, ar mazliet ierullējušos ādiņu vienā sānā. vispār nesaprotu - kā? kāpēc? wtf?
*K no somas izleca pele un paskrēja pagultē;
*šon bijām pie notāra;
*ja ekvinokcijas dienā Sauriešos bija tiešām silts ūdens, tad šovakar Klievī jau pizģec auksti;
*nopeldēju katru dienu 4 mēnešus. no maija vidus līdz septembra vidum. izņemot 7. septembri. man tad bija pohas un citas prioritātes. turpinu peldēt joprojām, bet ne katru dienu. varētu katru, bet man tiešām zajebal visu laiku plānot loģistiku. + tā tumsa;
*jā. jau tik daudz tumsas. vispār neko nevar paspēt;
*šī bija sarežģīta un mokoša vasara. bet arī neticama, brīnumaina un romantiska. rudens un ziema arī būs sarežģīti, bet ļoti ceru, ka vismaz ne mokoši;
*beidzot sanesu iekšā istabas puķes un beidzot ir sakrāmēta malka;
*ļoti gribas, lai entropija mazliet pierimst. un atrast kaut kādu centrtieces punktu, kurā varētu brīdi pastāvēt mierā. neko nerisināt. citādi es lielākoties nodarbojos ar centrbēdzi. lai gan tajā visā ir arī kaut kāda netverama sajūta par tuvošanos centram - vienlaikus bēgot no tā.

viss būs kārtībā

Ir 13. septembra nakts, līst silts, silts vasaras lietus un mums gultā ieleca milzu varde.

bet tā vispār daudz foršas kultūras pēdējā laikā:
Straume
tad vienā dienā KVFR "Saulainais stūrītis" un “Vientulības simfonija S.O.S.” (kaut kā labi viena otru papildināja)
un tad citā vienā dienā - no rīta Tesas/Oltes filmas skrīnings un vakarā Eglīša izstāde (arī labi viena otru papildināja)