*

nedēļas hailaiti:
šī tiešām bija tumša nedēļa
1d Līgas netika nominētas ZM. es gan heitoju ZM un mēs kopumā ilgi argumentējām kāpēc labāk nesniegt, bet mēs nekad (t.i. 7 vai 8 reizes) neesam dabūjušas kākāef piķi. likās, ka moš iespēja pievienot kādam nākotnes projektam rindiņu "zm nominācija", varbūt varētu palīdzēt;
2d un 3d bija vnk random pelēkas un sūdīgas dienas. naktīs svīdu un skatījos mokošus sapņus;
4d atcēlās Valmiermuižas treniņš - t.i. apmēram vienīgais garantētā prieka avots. vakarā braucu uz "Sniega dzirksteļu" pirmizrādi. man so so. paliku pēc tam arī drusku uz ballīti. tik ilgi nevarēju saņemties braukt mājās, ka no konča BAL atnāca bij.vīrs un bija ar mieru neplānoti braukt ar mani mājās.
5d dienas pirmajā pusē tirdziņa uzbūve, tad VM darbinieku ZSV. laimes akā izvilku 30 EUR dāvanu karti veikalā Austris. visu dienu, viena pēc otras nāca ziņas - K nedabūja kākāef stipendiju, biedrība nedabūja piķi ne SIF projektā, ne kākāef NVO konkursā. etnofests dabūja kaut kādus grašus, bet vismaz kaut kas. konstatēju, ka telefonam atkal nedarbojas nfc lasītājs (2x jau esmu nesusi šo remontēt, nebija arī lēti) + viņu pēkšņi vairs neatpazīst škoda - attiecīgi nevaru braucot klausīties mūziku. no darba ZSV nesos uz Rīgu, uz Kl dzd ballīti, kura bija tāds kā mini, Kl veltīts survival kits, kas notika pagrabā, kur pirms tam bija bijusi taksidermijas darbnīca (viss bija izvākts) un, kurā bija izstādīti Kl draugu mākslas darbi, tai skaitā manējais. kopumā nenožēloju, ka aizbraucu, bet tiklīdz beidzās oficiālā sadaļa un sākās saviesīgā, es sapratu, ka vispār nespēju ne ar vienu komunicēt, lai gan tur bija tikai šaurs loks ar labi pazīstamiem un draudzīgiem cilvēkiem. kāpu mašīnā, braucu mājās. nebija viegli, jo brīžiem bija kaut kāda necaurredzama sniega vētra.
6d bija 14h darbdiena - tirdziņš (attiecīgi puse dienas pa āru) un danču vakars. drausmīgi pārguru, nosalu, sākās mēnešreizes, atbraucu mājās, mājās bija auksts un nekurināts, malka nebija sanesta. gāju uz šķūni un nevarēju atslēgt durvis. slēdzene ir kādus 100 gadus veca un mēdz ķerties, bet es it kā parasti protu ar viņu sarunāt. šoreiz totāli nesanāca. apraudājos, sajutos drausmīgi vientuļi un nespējīgi par sevi parūpēties. uzpīpēju. gāju mēģināt vēl. beigās dabūju vaļā un iekurināju krāsni. Mārtiņš atrakstīja, ka es pēdējā laikā liekoties depresīva. nezinu kā viņš to nolasījis, jo tikušies kādu brīdi neesam, tikai apmainījušies ar dažām ziņām par Šopenhaueru. kkad naktī no konča pārradās bij.vīrs.
7dien beidzot izgulējos. aizbraucu uz stalli. viss drausmīgi pelēks un dubļains. likās, ka zirgs priecājas mani redzēt. beidzot nomazgāju viņam dibenu un uzkāpu tāpat bez segliem iziet mazu līkumiņu. rikšos likās, ka varbūt viegli pieklibo ar labo priekškāju. bļe. pēc tam braucu mājās un pa ceļam atkal apraudājos - pati nezinu par ko. atbraucu vēl raudoša. pārģērbos un bij.vīrs aizveda mani uz Niedrāju. bija jau tumšs, apgājām apkārt un es ielīdu ūdenī. tas laikam ir labākais, kas ar mani šonedēļ notika. drusku atlaida trauksmi un man uzradās mazliet enerģija un interese par dzīvi un ziemassvētkiem. sāku rosīties pa māju, rakņājos pa pārtikas skapīti. vispirms konstatēju, ka indijas rieksti ir pilni ar kožu kāpuriem. un tad mani ļoti pārbiedēja pele, kura izleca no skapīša man virsū (man nav bail no pelēm, es sabijos no tā, ka man pēkšņi kaut kas nesaprotams lec virsū). beidzot mazliet uzziemassvētkojām māju - ar egļu zariem vāzē un lampiņām.

Viss liekas nepareizi un es pati jūtos nepareiza. Un vāja un apdraudēta. Daudz trauksmes. Pagājšnedēļ ļoti sadirsos ar savu iekšējo pieaugušo. Viņš mani “piečakarēja”. Tāpēc nespēju viņam šobrīd uzticēties. Bet bez iekšējā pieaugušā nav iekšējās drošības sajūtas. Akūti gribas kaut kādu atbalstošu ārējo drošības sajūtu. Bet nav. Un es jūtos nepareiza un nejūtos pelnījusi. Un dusmojos uz sevi, ka tā jūtos - nepareiza, vāja, trauksmaina un nepelnījusi un vēl sadirsusies ar iekšējo pieaugušo. Un dusmojos uz sevi, par to, ka dusmojos uz sevi.
Negribas būt vienai, jo liekas, ka tā grimstu dziļāk kaut kādā pelēkā voidā. Bet komunicēt arī negribas - man nav vispār nekāda outputa. Gribas bēgt un pazust un nebūt, bet ar sajūtu, ka kāds mani tomēr meklēs un atradīs un es būšu drošībā. Bet kurš gan?
Vajadzētu salabt un atgūt ticību savam iekšējam pieaugušajam, droši vien tas ir reālistiskākais risinājums. Bet šķiet tik neiespējami. Viņš pieļāva, ka esmu ievainojama un arī tieku ievainota. Un viņa loģika un mēģinājumi mani nomierināt izrādījās meli un muļķības. Man negribas ar viņu runāt. Kaut kādai ļoti lielai un senai vātij ir norauta krevele un rētaudi. Apakšā izrādās ir trauksmes nekroze un strutas. Teorētiski - iespēja iztīrīt un sadziedēt, bet es nejūtu sevī kapacitāti tam, man nekā nav. Un paralēli jau visu laiku notiek arī visa pārējā dzīve, kurai man jau nebija kapacitātes vēl pirms šīs iekšējās drāmas.
Par daudz tumsas. Tumšākā nedēļa gadā. Es nesaprotu, uz kuru pusi ir izeja. Tāda vispār ir? Es vispār neko nesaprotu. Viss ir nepareizi.

jā - http://klab.lv/users/rkktzd/465024.html

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.12.2024-ka-lietuvai-izdevas-butiski-samazinat-alkohola-paterinu-bet-latvijai-palielinat.a580510/

https://jauns.lv/raksts/zinas/631149-pasnavibas-sliksana-un-nodzersanas-arejo-naves-celonu-statistika-latvija-uz-eiropas-fona-ir-briesmiga

https://www.delfi.lv/898102/versijas/120052202/gatis-krumins-kas-stipraks-latviesi-vai-alkohols-neliels-ieskats-pedejo-200-gadu-notikumos

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.12.2024-zeme-kur-uztankojas-kaimini-gradigo-apriti-ierobezo-latvija-degvielas-uzpildes-stacijas-ir-alus-istabas.a580815/

nedēļas hailaiti:
* atvaļinājums. kādas 2,5 - 3 dienas bija miskaste. jutos ļoti slikti. neizdarīju visādas lietas, ko gribēju. bet bija arī daudz foršas nekā nedarīšanas;
* bindžojām C. B. Strike. šon laikam iznāk jaunā sezona;
* satiku KP uz 4,5h Čē;
* dabūju par brīvu ļoti garšīgu mango lassi un pat neiedevu savu phone number;
* anxious un avoidant attachmentu klašs;
* viena pati izdzēru vairāk nekā 0.5 ruma (vienā piegājienā vakarā);
* atkal daudz oksitocīna;
* zirgs ļoti hot;
* pārāk maz kustos;
* un nav nekāda ZSV vaiba un entuziasma un ideju dāvanām.

p.s. un aaaaaaaaaa, kaķu kaku īrniece beidzot izvācās (dedlains bija jūlija beigas). mēbeles (un kakas) gan palika. solījās izvākt janvārī. tā baigi tam neticu. bet tāpat kruti!!!!!

Aplī izbrauciet tumšākajā izejā.

nedēļas hailaiti:
* ļoti iespaidīga oksitocīna deva;
* iesniedzām Interreg;
* biju uz Latvijas tūrisma forumu. bija garšīgi snacki un dažas intrsantas lekcijas. publika - lielākā daļa sievietes, no kurām liela daļa gaišmatainas un diezgan daudzām telefoniem ir uzlikts, ka tad, kad zvana vai nāk ziņas, tad midžinās gaisma. diezgan neizturami;
* KVFR Love is a stranger. vispār man patika, bet tur ir baigais kokteilis no visādām vecām kvfr izrādēm (tai skaitā Vecmāmiņu valsts dekorācija) un visai maz kā jauna. es biju priecīga un labi pavadīju laiku, bet kvfr liekas tāds saguris. Reinis un karaokes sadaļa gan bija ļoti kruti. pēc izrādes atbraucām ar bij.vīru mājās, kurinājām plītu, dzērām alu un līdz 3 naktī klausījāmies Noru Bumbieri;
* biju atkal uz VM treniņu ar savu zirdziņu. viņš ir akumulējis daudz enerģijas un nogarlaikojies. smērēja mani pa manēžas sienām un leca kā traks. bet kruti, es nesūdzos. pēc tam viņam bija masāža pie iepriekš vēl nemēģinātas masieres. likās labi strādā (es ļoti pārsalu, jo masāža bija apm 2h, bet mans zirgs bija otrais rindā, so es salu 4h). man arī prieks par lietām, ko viņa teica - ka nedotu manam zirgam vairāk par 15 (viņam ir 22), ka viņš ir ļoti labā kondīcijā, ar veselīgu kažoku un overall arī fiziskā forma nav slikta - ņemot vērā, to, ka nesen bija trauma un miera periods. protams, muguras muskuļi ir sūdīgi un jākačā. sadeva statiskos vingrinājumus (principā jāšūpo zirgs uz visām pusēm). un ieteica katru dienu, kad nejāju, viņu stundu staidzināt pie rokas. mhm, labprāt, tikai kā - vēl šajā tumsas laikā;
* zirgi beidzot pārvācās pie mājas. līdz šim vēl tusēja pa ganiem (kas labi, jo vairāk kustību). protams, ēdot sienu;
* pēdējās dienās daudz guļu. gan naktīs, gan pa dienām. tas ir ļoti patīkami. man šogad vispār nav labi gājis ar gulēšanu. es gribu gulēt biežāk;
* jobainais kailsals;
* Gruzija;
* Sīrija;
* nākamnedēļ būs daļēji fiktīvs atvaļinājums.

izrādās es jau pērno gadu esmu raksturojusi ar šo vārdu. ko tad lai saka par 2024?

Esmu teikusi to jau iepriekš, bet nekas nav mainījies - es joprojām vēlos, lai manās bērēs dzied Nora Bumbiere.

es vispār pēdējā laikā esmu sev ļoti, ļoti neraksturīgi neuzmanīga. es, piemēram, aizbraucu uz Rīgu un neaizslēdzu mājas durvis (K to konstatēja atbraucot no Rīgas nākamajā dienā), aizbraucu uz Valmiermuižas treniņu bez sviedrenes (labi, ka treneris aizdeva), noskrāpēju Škodai tās durvis (400+ eur, bļe). kaut kas vēl bija. un kas vēl tikai būs?

nedēļas hailaiti:
* ļoti, ļoti daudz prokrastrinēju Interreg projekta rakstīšanu. mēģināju iesaistīt darbā AI. ar vidējiem rezultātiem. toties izmazgāju grīdas;
* Klāva "Meža gulbju" caurlaide Dailē - man patika. 1. cēliens labāk, 2. cēliens likās drusku par intensīvu - es saguru. bet tā vispār - tāda skāba sapņa sajūta. lielākoties ļoti smuki izskatījās;
* pēc Saimnieka vēlējuma ar priekšnieci baudījām VM restorānu nedēļas piedāvājumu. diezgan liela problēma bija tajā, ka veģ piedāvājumā dominēja bietes un man riebjas bietes, bet beigu beigās lielākā daļa no tā bija vairāk vai mazāk ēdama;
* biju uz VM treniņu ar SAVU ZIRDZIŅU. aaaaaaaa, tik kruti. pat lecām mazu šķērslīti. viņš vispār ļoti skaļi saka, ka viņu galīgi neinteresē pensionēšanās. ļoti labi, tas ir ļoti labi, man ļoti prieks;
* pret to stulbo dzelteno sūdu circle k iebuktēju un noskrāpēju Škodai durvis. aizmirsu, ka tur tāds ira, spogulī neredzēju un biju noparkojusies ērti-tuvu sūknim. par šo, savukārt, man bēdīgi un dusmīgi. hvz cik maksās salabot, jo jākrāso un krāsot dārgi un piķa man vispār nav. vēl stulbāk nekā notriekt āpsi;
* maģiskā migla;
* pirmo reizi apmeklēju 1983, pirmo reizi dzīvajā dzirdēju Uguni un Asinis. bija forši. satiku tur Dagni!
* apēdu pēdējos tomātus un paprikas no dārza. saldētavā, protams, vēl ir daudz. un šodien, 1. decembrī - novācu burkānus, pēdējos daikonus, izravēju trīs dobes. nu un vēl grābu lapas un griezu ziemcietes. ir vēl daudz gan ko grābt, gan ko griezt, gan ko ravēt, gan arī šis tas vēl novācams (puravi, piemēram);
* ļoti, ļoti daudz maiga iekšējā siltuma. un diezgan daudz oksitocīna.

manu dzīvi regulāri apgrūtina tas, ka es redzu cilvēkos viņu skaistās, netraumētās pamatformas. redzu arī traumas un konstruktus un huiņas un man vienmēr gribas ticēt, ka viņiem pašiem gribas ar to kaut ko iesākt un darīt kaut ko, lai uzlabotu savas dzīves/attiecību kvalitāti. bet patiesībā jau lielākā daļa nemaz negrib neko darīt vai vienkārši nepamana, ka būtu kaut kas darāms un ir bezgalīgi daudz iespēju uzlabot savu pašsajūtu un dzīves kvalitāti un tad, es ļauju tam sevi apbēdināt.
es laikam vienmēr esmu bijusi maksimāliste-ideāliste un tas arī paliekot vecākai nekā nemazinās, vienīgi es to aizvien vairāk internalizēju un klusēju un mierīgāk uztveru cilvēku izvēles - jo tā nav mana darīšana. varbūt arī rezignētāk.
no vienas puses tas mēdz būt traucējoši, no otras, tas šķiet godīgi un, kas gan var būt svarīgāks par godīgumu. un man arī tiešām, tiešām liekas, ka pasaule var būt labāka.
vēl - ir tas teiciens "do you want to be right or happy?", labs tāds, bet nesen kkur lasīju foršāku versiju - "do you want to be right or feel connected?". Man ļoti patīk būt connected - tas ir skaisti un mierinoši un rada drošības sajūtu. tikai kaut kur ir jānoķer arī, kur tas, iespējams, sāk robežoties ar toksiskumu un cena par šo sajūtu kļūst pārāk augsta/uz kā rēķina tas notiek.

pimperiālisms

nedēļas hailaiti:

1diena bija dirsā, par spīti tam, ka no rīta paskrēju, ielīdu ezerā, grābu lapas. notika vairākkanālu dooms. ap 23iem neizturēju, iepisu upeņu balzamu, gāju pumpēt riepas un braucu iemēģināt jauno 4 miljonu celiņu. likās, ka ir 4 milj. vērts - tiešām labs;
2dien - vienkanāla dooms. naktī sāka snigt;
3dien - sniegs, slapjš sniegs, daudz slapja sniega. "Elpojot smaidus" leļļu teātrī. manliekas, ka nevajag diplomdarbu izrādēm pašiem rakstīt tekstu, pašiem režisēt un pašiem spēlēt. Pēc tam Čē un viss kārtībā;
4dien - izrādās Black Books ir 24 gadus vecs. pizģec;
5dien atkal sniegs. sasniedzām kākāefus;
6dien no rīta galvā skanēja The Smiths - There Is a Light That Never Goes Out. vakarā, Tartu muzeja ekspozīcijas "Who Claims the Night?" ietvaros bija instalācija, kurā aizpildot nelielu testu uzzināju, ka mana nocturnal persona ir secretly yearning un mana šī vakara dziesma ir... The Smiths - There Is a Light That Never Goes Out. tad es gāju uz jocīgu guļamistabu un dziedāju šo dziesmu karaokē. bet vispār bija tā, ka bij.vīrs veda mani uz Tartu skatīties Ikedu. un Ikeda bija ļoti kruti. tiešām, ļoti, ļoti kruti. vispār viss tas muzejs bija ļoti kruti. vēl 6dien bija sniegputenis;
7dien atkal pajāju ar savu zirdziņu un viņš atkal bija diezgan traks un gribēja auļot pa lucernas lauku. bet es priecājos, ka viņš ir priecīgs un enerģisks un kustās labi un itin nemaz nesūdzas par kāju. es vispār ļoti priecājos, ja neskaita to, ka ļoti nosalu. tad atbraucu mājās un gulēju ļoti, ļoti ilgu diendusu kopā ar kaķi.

svētā trīsvienība - depresija, alkoholisms, karpmana trīsstūris - mūžīgi mūžos āmen.

nedēļas hailaiti:
1d - gaismas instalācijas atklāšana. tā jau bija jauki, par spīti tam, ka biju drausmīgi nogurusi no space holdošanas Krišj. un tam, ka drausmīgi nosalu;
2d vakarā biju ļoti, ļoti priecīga;
3d vakarā vairs ne tik ļoti priecīga;
4d biju diezgan drūma. vakarā iebraucu pie mātes, bija visai ok. likās sabijusies. no manis. lai. atbraucu mājās un līdz 4iem naktī klausījos mūziku;
5d pagulējusi 3h, cēlos 7os un braucu jāt pa Niedrāja mežiem. Marta piegādāja savus zirgus. Valensis bija ļoti godīgs. netiku pie slimības lapas. bija mazliet saules. vakarā darbā bija filmu vakars, uz kuru bija nopirktas 4 biļetes. rādījām Astru. man nelikās labi uztaisīta filma;
6d galvenokārt nodarbojos ar mājsaimniecību un dārzkopību. tad izbesījos, samulsu, noskumu un sadusmojos. no pilnīga mājbūšanas stāvokļa Smilčā apmēram acumirklī teleportējos uz Tesas konci Mežaparkā. nenožēloju. pēc tam bija jāveic nogurdinošs manevrs ar automašīnām, kā rezultātā atkal uz brīdi nokļuvu pie mātes. viņa bija bijusi uz 6. jūdzes konci un drusku ierāvusi. bet man pēc Tesas džinkstēja ausis un es vienkārši nedzirdēju lielu daļu no tā, ko viņa teica. kamēr gaidīju, kad atbrauks K un varēsim braukt mājās, iegāju karstā dušā. vienā brīdī pamanīju, ka jau labu laiku stāvu turēdama kreiso roku apmēram uz sirds un ar labo roku tēmēju dušas klausuli uz to reģionu. interesanti. pēc tam cietu no kofeīna un thc klaša savā ķermenī.
7d atkal mazliet saules. aizbraucu uz stalli, apsegloju savu zirdziņu. gribēju mierīgi pasoļot pa pļavu, bet kungs iegrieza tārpejā uz lucernas lauku. nodomāju - nu labi, paskatīsimies, kas tur tagad ir. tur bija nokults un ar nezālēm aizaudzis lauks. tiklīdz iznācām no tārpejas un zirgs uzlika priekškājas uz lauka, tā katapultējās auļos. tas it kā nebija audzinoši un arī neietilpa pēctraumas rehaba plānos, bet es ļāvu. mūsu abu mentālajai veselībai vajadzēja. tas bija amazing. viņam arī nebija aizgājis ciet, viņš pilnībā bija ar mani. viņš zināja, ko mums abiem vajag. nenormāli skaista sajūta. mīlestības mākonis.

* pēdējā laikā uz daudz ko atbilde ir 10 of swords;
* es viskko ļoti, ļoti nesaprotu.

izdzert trīs stipras kafijas īsā laika posmā, atbraukt no Tesas konča, uzkurīt Līgu gandžu, sajust kā šīs divas vielas manī triecas viena pret otru kā divi ātrvilcieni un pusčetros naktī monotoni un melanholiski lēkāt savā virtuvē šīs dziesmas pavadījumā - ček

JEBAL

gribas klausīties visas dziesmas vienlaicīgi

tumsa, tumsa, tumsa, tālās gaismas, tālās gaismas, tumsa, tālās gaismas, tumsa, tumsa, tumsa, tālās gaismas, tālās gaismas, tālās gaismas. tuvo gaismu nav. tikai tumšpelēka dūmaka. pie kājas pieķēdēts heizeris - visu laiku velkas līdzi. dūmaka, tālo gaismu mākonis, tumsa. tuvo gaismu nav. tuvumā gaismas nav. zemu virs šosejas sagūlušās lietus tūces. izsmērē visas taisnās līnijas. kā reibumā. īsākais ceļš no punkta A uz punktu B joprojām ir taisna līnija, bet taisnās līnijas apdzīvo krokodili un pa kādai dzeloņcūkai. vai tad spāres nelaižas tam visam pāri? punkts B, punkts Z. tālāk nav kur. bet tuvāk nesanāk. zemu virs šosejas sagūlušās lietus tūces, bet augšā asas, drēgnas novembra nakts, zvaigznes un pilnmēness pārgaismoti - balti un izspūruši gubu mākoņi. tāla tā gaisma. visi brauc uz 80, man gribas braukt ātri. pārāk ātri. es steidzos mājās. tu baidies just, es baidos just, bet just ir taisnākā līnija, lai nokļūtu mājās. tumsa, tumsa, tālās gaismas. apsildāmie sēdekļi silda vairāk, nekā. nekā kas? nekānekānekā. nekā nav. es negribu nejust. tālās gaismas, vistālākās gaismas, mājas šķiet tik neaptverami tālu, bet spāres lidojuma līnijā tomēr tik ļoti tepat. tuvās gaismas, tuvuma gaisma. un siltums. mājas un drošības sajūta. Alūksnē snieg. heizera dūmu šķidrums, kas bezgalīgā straumē plūst no pirmatnējā bezdibeņa, no tumsas, no tumsas, no tumsas krokodila mutes, kurā neatstarojas gaisma. un apreibina. varbūt arī bezdibenis ir taisna līnija. elektrības vadi, līkumā pirms orku raktuvēm, tālajās gaismās izgaismojas kā zeltains ceļš. kaut kas daudz vilinošāks par dzeltenajiem ķieģeļiem. bet tālās gaismas vēsi un vienaldzīgi aiztrauc garām un nozūd tumsā un paliek tumsa un tumsa netop par gaismu. gaismas nav, ceļa nav. neviena nav mājās, nevienanavmājās, nevienanavnavnav. uz forda kapota blāvi mirdz leduspuķes. ir auksts. es gribu just.