*

izrādās es jau pērno gadu esmu raksturojusi ar šo vārdu. ko tad lai saka par 2024?

man liekas, ka šim gadam vajadzēja būt par šo - par tējošanu ar saviem iekšējiem briesmoņiem, bet viņš bija par bezgalīgu praktiskās dzīves nerisināšanos un neritināšos visdažādākajos tās līmeņos un tikmēr iekšējie briesmoņi ir plaukuši un zēluši wild and free, kopā ar trauksmi un bezpalīdzības sajūtu.

janvāris - ziemassvētku putekļi. stroika zirgu stallī. K migrēnas. sākām taisīt Arāju. ieradās Decibels ar pūstošu galvu. Līgas drusciņ studijā.
februāris - diezgan mokoša Decibela glābšana un auklēšana visa mēneša garumā. fords kopš decembra nevar iziet skati. sākās volvo elektrogļuks. pirmās izrādes atpakaļ zirgu stallī - bez skatītāju tualetēm un ar visādiem citiem sarežģījumiem. kaķu kaku ārprāts Salaspilī. taisījām Salmo korporaķivņiku cirkā. producēju Arāju. kkf neiedeva naudu Līgām. K sāk strādāt KC.
marts - Decibels tika brīvlaists, aizgāja un pazuda uz daudziem mēnešiem. Līgu radošā nometne Smiltenē introverto Jāņu programmai. fords izgāja skati ar 5. reizi (un braucot ārā no tās iedegās ček endžin), volvo mētājas pa servisiem, neviens nevar atrast problēmu. Rikardo uzbruka pa ielu klimstošs suns. tika pacelta staļļa maksa. Arāja pirmizrāde. nosvinam zirga 21. dzimšanas dienu. Fever Ray. Līgas atkal drusku studijā.
aprīlis - slimoju, spēlēju Heroes, skatījos true crime serikus. pavasaris, aizjājam uz Pekas kalnu. K tūrē, Lieldienas vienatnē. volvo neiziet skati, elektroproblēma nav atrisināta. nolīst pēdējais lietus līdz jūlijam. dārzs. turpinājām iekārtoties cirkā. sākām taisīt zombijus. pārgājiens pa Lorupes gravu
maijs - meklēju un vecinu kostīmus zombijiem. mega salnas. 12. kāzu jubilejas ekskursija uz Kvēpeni un vēl dažām vietām, no kurām pēdējā sabojājas forda sajūga ķega, tā turpina bojāties vēl kādu laiku, piemēram, no rīta Teikas krustā griežoties pa kreisi. uzrodas Galzons un aizved mani ar moci līdz Strenčiem. Valmiermuižas mači - izlecu 80 cm maršrutu ar 1 kāpsli. dārzs. zombiju iekšējā pirmizrāde.
jūnijs - pirmizrāde Helsinkos. Novakohovkas dambis. pamanīju cik maksā burkāni. šaušalīgs sausums, liekas, ka dzirdu kā augi visapkārt kliedz. sāk reāli strādāt jumta cilvēki (it kā bija jāsāk maijā). mači Kurģos - 80 cm maršruts, bet Radim nepatīk viens šķērslis, 3x atsakās, beidzam bez rezultāta, bet dabūjam simpātiju balvu. KVFR retrīts. Jāņi Stiebriņos, bet jūtos disociējusies un agri eju mašīnā gulēt, kur skrollēju tviteri par Prigožina dumpi. braucam ar zirgiem filmēties uz Vecrīgu - Sisi. dzimšanas diena Igaunijā - jaukais meža nostūris nekurienē pie ezera un Takobārs - arī nekurienē. Volvo nomaina centrālo kompi, kam it kā vajadzētu likvidēt elektrogļuku.
jūlijs - sagaidu lietu. notriecu stirnu. zirgs klibs. uz filmēšanos Cinevillā aizbraucu ar ne savu zirgu. daudz trauksmes. K mega daudzstundu darbdiena pilsētas svētkos. gandrīz piesaistām citu kantori jumta pabeigšanai, bet tas nav iespējams, jo mūsu jumta cilvēki nav piegādājuši visus apmaksātos materiālus. dārzs. biju uz dažiem Valmiermuižas treniņiem ar Jolantas Vegu. uzradās Decibels un atrādīja perfekti aizdzijušo caurumu galvā. jauks brauciens uz Vidzemes jūrmalu. krustmāte atbrauca ciemos.
augusts - jumta cilvēki turpina trešo mēnesi darīt divu nedēļu darbu. zirgs klibs ar otru kāju. episki negaisi. neticami siltā jāņtārpiņu nakts mežā. peldēju katru dienu. visu laiku ēdam Vidusāzijas melones. ieeja 19 cilvēkiem LMC vasaras skolā, starp kuriem varēja būt, bet nebija kāda man ļoti nepatīkama persona. piesūcās ērce. viena parastā Ieeja. ēst gatavošanas piedzīvojums Savvaļas nometnē. atsākas Volvo elektrogļuks. gads kopš pēdējo reizi piedzēros un pīpēju. vispār besī alkohols. nopirkām dzīvokli Smiltenē. uz mēneša beigām zirgs beidz klibot, bet sabojā aci un izdur caurumu priekškājā. Gaujienas kapusvētki. drāma ar Saļika īrnieces mirušo kaķi. brālis ar bērniem. atsākas sezona ar Sapni Lēdurgā. iesāku vībotnes tetovējumu. izdevās izaudzēt mārsmilgu. pending veselības problēma. mani sauc mežs. ļoti daudz gaileņu.
septembris - nenormāli daudz izrāžu. nenormāli silts. ļoti daudz sēņu. ļoti daudz tomātu. pārstrādāju pārtiku uzglabāšanai. Birzlejās siena krīzes dēļ tiek likvidēta pansija, esmu vienīgā, kas drīkst palikt. pabeidzu vībotnes tetovējumu. Valmiermuižas mači - 4. vieta 80 cm maršrutā. O., Gilla Band, Zola Jesus. jumta cilvēki turpina stiept gumiju. kaimiņi nopludina nesen iegādāto dzīvokli. K tūrē. jumta cilvēki pazūd pametot savas trepes un nepabeidzot visādus sīkumus.
oktobris - K atbrauc no tūres. rudens taurenes - manas jaunās mīļākās sēnes. Rauza. pasniedzu vegāniskas vakariņas savā nojumē par naudu. iesaistījos Smiltenes kopienas teātra projektā. Mudīte. mani sauc mežs. turpinu pārstrādāt pārtiku. sākas pelēka tumsa un slapjdraņķis. pirmā salna. Dead man. maģiski pazudis Volvo elektrogļuks. Skrastiņa pirmizrāde.
novembris - naglas volvo riepā, fordam nopisās gaisa šļūka. kkf neiedod Līgām, bet Kraukšķītim iedod 2x mazāk. kvfr kabinetā nav apkures. creepy vīrietis, kas grib ieeju savai resnajai māsai, bet neierodas (un pēc tam atklājas, ka viņš zvana visādiem pakalpojumu sniedzējiem un krīpo). producēju Skaisto tumsu. Tesa Ansamblī. trešais kovids. Līgu radošā nometne Stiebriņos. zirgs traks un nevaldāms. jau visu rudeni. un visu rudeni visu laiku atceļas treniņi. Smiltenē atveras picērija un kurpnieka darbnīca - esmu jau trīs reizes bijusi tur labot saplēsto zirga segu. K. migrēnas.
decembris - ļoti daudz sniega. līdz brīdim, kad vairs nav nemaz. RD neiedod naudu Skaistajai tumsai. Skaistās tumsas pirmizrāde. agresīvie RJK cilvēki cirkā. ciemos pie ugunsdzēsējiem. atsākas volvo elektrogļuks. fordā tek iekšā ūdens. dzīvoklim piesaistītais elektriķis iepiš kaimiņu vados un darbu uzsaka. atrodam citu, tas it kā izdara, kas jādara, tikai neaizšpaktelē vadu ejas. čakars ar atskaites iesniegšanu. negantie Aizkraukles profenes audzēkņi un čakars ar rasolu. konfekšu cilvēks autobusā. crazy PMS (vai kas nu tas bija). ļoti kruts sēņu trips.

visjaukākie mēneši laikam bija jūlijs un augusts, bet tāpat līdz galam nespēju izbaudīt, pirmkārt jau tāpēc, ka te visu laiku neprogrnozējami tusēja jumta cilvēki. visu gadu ļoti sarežģītas attiecības ar māti. otrais pusgads visai sūdīgs zirgu dzīvē - klibuma dēļ, pansijas likvidācijas un siena krīzes dēļ un tāpēc, ka ļoti, ļoti daudz atcēlās treniņi - lietas, kas man līdz šim ir sniegusi konstantu iknedēļas prieku un mierinājumu. toties es uztaisīju nenormāli daudz garšīgu ēdienu.
labi, es beigšu rakstīt, jo man raustās internets un man negribas, ka viss šitas pazūd un ir jāraksta no jauna kā kkf atskaite. adjū 2023

ja man jāraksturo aizejošais gads ar vienu vārdu - tad tas bija MOKOŠS

pagājušais gads bija tik savāds. kā vienā gadā var notikt tik daudz?
es neko daudz nepieminēšu karu, tas, protams, pāri visam, nepārtraukti. bet, ja par privāto dzīvi, tad -
gada pirmo pusi jutos visai sūdīgi un inerti. spēlēju Heroes un trauksmēju. bija arī visādi neforši notikumi - K algas drāma kvfr un atlūgums, salauzu roku, izslimojām kovidu, vētra izsita fordam stiklu un tā vēl bija caur sniegvētru jātiek mājās, ļoti ietekmējošs cenu lēciens (malka, degviela). nujā - un sākās karš. martā, pēc vairāku gadu pārtraukuma, atsāku terapiju pie jaunas terapeites. ļoti labs un pareizs lēmums. turpinu joprojām. vēl martā nopirkām siltumnīcu.
maijā nosvinējām kāzu jubileju ar Low koncertu Parīzē. maijā es zaudēju ilggadīgu un svarīgu draudzeni - alkoholam, depresijai un meliem. es skaitu, ka maijā, jo tad pēdējo reizi pa īstam komunicējām un komunikācija beidzās ar kārtējiem viņas solījumiem un meliem. pēc tam viņa sāka mani ghostot un atstāt uz read. vēl maijā es sāku piehaltūrēt Mūrmuižas Vīnkalnos. šo to iemācījos par picām. bija forši.
jūnijā bija kvfr ikgadējais retrīts, šoreiz Kuldīgā. beidzot, beidzot sadabūjām aku meistaru, kas iztīrīja un saveda kārtībā aku. tagad zinām, ka akas oficiālais dziļums ir 25 metri/28 grodi. vasaras saulgriežus sagaidīju viena pati mežā, bet jau nākamajā rītā braucām uz vīratēva bērēm Saldū. Jāņi bija manā mīļākajā Jāņu lokācijā - Mētrienā pie Dumpjiem, bet pēc Jāņiem bija pēdējā šī gada Ieeja. ļoti maģiska, ar grūtnieci 7. mēnesī un vardēm. jūnijā peldēju katru dienu, līdz aizlidoju uz Ameriku. Amerika bija crazy. Spilgtākie iespaidi - 4. jūlija svinības mazpilsētā, prērija, mežonīgs prērijas negaiss, badlands, black hills, pipestone, rodeo, Mineapole, trimdas latviešu kultūra. dabūju pajāt ar American quarter horse vesterna seglos.
jūlija vidū atbraucu no Amerikas, ar savu otro kovidu. uztaisīju Agnesei dzimšanas dienas brokastis - vegan, gluten free, 15 cilvēkiem (reāli jau laikam lielākam cilvēku skaitam). un neizglābu kaķa sakostu svīri. bet mēģināju. un kopš atbraucu no Amerikas, neesmu spēlējusi Heroes. un negribas arī. tas ir labi. tas nozīmē, ka man iet labi.
augustā biju VVTF ar Mariju un zibeni. kopš augusta man ir +/- labākais miega režīms manā dzīvē. manliekas, ka pateicoties vībotnei, terapijai un tam, kā gadījās iziet no džetlaga. vēl augstā bija Sansusī, pirmo reizi vadīju bungu meditāciju nelielai grupai (man patika), bija atbraucis brālis ar bērniem. un otro reizi piedalījāmies mājas kafejnīcu dienās.
septembrī piedalījos jāšanas sacensībās, dabūju 1. vietu 60 cm un 5. vietu 80 cm maršrutā. 80 cm maršrutu lecu pirmo reizi. 2 rozetes un 2 goda apļi. nav nekāds mega sasniegums globālā līmenī, bet mans iekšējais bērns bija ļoti priecīgs par to. ko nesanāca izdarīt 10 gados (tādus maršrutu lec bērni un jaunzirgi), to izdarīju 37. septembrī uztaisījām izrādi "Vēlēšanās" un mūsu krievu draugs paspēja izsprukt no Krievijas tieši tajā nedēļā, kad sākās mobilizācija.
oktobrī uztaisījām Gediņu izrādi. bija epopeja ar mēģinājumiem ārstēt Decibelu. kas beidzās visai slikti - viņš ļoti ņēma ļaunā vizītes pie vetārsta un zāļu došanu un pie mums vairs nenāk. oktobrī biju arī uz budisma retrītu tepat Drustos. man ļoti patika.
novembrī K dabūja SN balvu par mūziku Lībiešiem. bija pirmizrāde "Pisties vai dzīvot", uzsniga sniegs un sākām low carb eksperimentu, kurš beidzās ātrāk nekā bijām plānojuši, bet iemācīja man visādas jaunas lietas par ēdienu. gribētu atkārtot mierīgākos laikos (kad paralēli netiek taisītas divas jaunas izrādes, dažādās pilsētās).
decembrī pārvācāmies atpakaļ uz cirku. lai gan "pārvācāmies" pagaidām ir pārāk skaļš vārds, teiksim tā, esam pārveduši mantas, kuras stāv milzu čupās un jūklī vienā nelielā telpā. mūsu potenciālajam kabinetam pagaidām vēl nemaz nav grīdas. bet man ļoti patīk būt atpakaļ cirkā un Rīgas centrā. decembrī pabeidzām taisīt divas izrādes - Zsv putekļus un Sapni. ierakstījām Vecmāmiņu valsti TV studijā un beidzot izmetām miskastē. ZSV vecītis man atnesa air fryeri - jauniem eksperimentiem ēdiena pasaulē. un ne visai pozitīvas jūtas/sajūtas/komunikācija ar manu ģimeni (brāli un vecākiem).

2022. gadā nomira dalībnieki no 2 manām mīļākajām grupām - Endijs Flečers un Mimī.
ekskursiju hailaiti - janvāra mega vētra Vidzemes jūrmalā, episki skaistais Tildurgas - Vildogas maršruts, Korneti, Alūksne un mājas kafejnīcu dienas Opekalna baznīcā, pavasara gājiens gar Rauni, Raunu un Vaivi. un, tā gan nav ekskursija, bet maģiskā pastaiga augusta naktī pa Niedrāja mežiem, kas bija pilni ar mirdzošiem jāņtārpiņiem. ekskursiju vispār bija maz, jo K daudz strādāja un bija aizņemts.
tāpat kā iepriekšējos gados, viena no svarīgākajām nodarbēm, kas garantēja iknedēļas prieku - Valmiermuižas jāšanas treniņi ar Reini Jurašu. laiks ar zirgu vispār un kaķi, it īpaši Rikardo. lai gan gada pirmajā pusē ļoti daudz mīlestības mūsu mājās ienesa arī Decibels. paldies arī mežiem un ezeriem par lielo lomu manā mentālās (un fiziskās) veselības uzturēšanā.
saimniecībā - jau pieminētās akas tīrīšana un siltumnīca, lieveņa rekonstrukcija, notekas saimniecības ēkai, nojumes apgaismojums. atkal tā arī nenoslīpējām grīdas.

ko es gribētu jaunajā gadā? skaidrs, ka, pēc iespējas ātrāku Ukrainas uzvaru.
bet sev es tā vienkārši un praktiski gribētu daudz vairāk naudas, turklāt varēt pie tās tikt veidā, kas mielo manu dvēseli. gribas drošības, stabilitātes un izaugsmes sajūtu. es gribētu, lai izklīst smirdīgā, lipīgā, bezcerīgā migla no Salaspils mājas. un lai zirgam turas laba veselība un enerģija. viņam martā paliks 21. vēl man gribētos vairāk domubiedru un savu komjunitiju, ar ko runāt par garīgām tēmām. kopš zaudēju kaķu kaku draudzeni, man vairs nav ar ko par tādām lietām runāt.

izšļūcu cauri savam 2021. gadam cibā. gada pirmo pusi esmu jutusies ritīgi labi. otrā puse, sākot ar jūniju - diezgan ne visai.
* darba ziņā ļoti nejēdzīgs gads. nebija neviens projekts, pie kura būtu patiess sirdsprieks strādāt, nav bijis tāds foršs gandarījums par darbu un darbs sācis kaut kā pat kaitināt. finansiāli ar baigi sūdīgs gads.
* saimniecības dzīvē ir gājis raibi. joprojām neesam noslīpējuši grīdas. es ļoti biju cerējusi, ka tas pagājšgad notiks. bet pavasari K pilnībā pārtaisīja dārza kastes no jauniem dēļiem un vasarā tika pārmūrēta virtuves plīts un K būvēja nojumi nojauktās garāžas vietā un turpināja saimniecības ēkas fasādes renovāciju. sūdīgajās ziņās - nu jau apm divus mēnešus netiekam galā ar akas/ūdens problēmu.
* attiecību ziņā diezgan ok gads. ļoti skaista un svarīga bija satikšanās ar tēti, kāda nekad iepriekš nebija notikusi. es kaut kā nezinkā pēkšņi spēju komunicēt ar vīramāti kā pieaudzis cilvēks. tiešām nezinu, kas nostrādāja, lai es sāktu to spēt. vīrs jau otro gadu lieto headspace appu un gandrīz katru rītu meditē, jāsaka, ka tas jūtami atvieglo (kop)dzīvi. ar mammu grūti. brālis viņai visu laiku sūta antivax un konspirāciju murgus un viņa tam visam arī tic. man gribas par to dusmoties un viņā jaušas tāds aizvainojums, kuru viņa ne visai veiksmīgi mēģina slēpt. kaut kādu enerģiju nosūc arī centieni palīdzēt depresīvajai draudzenei.
* rudenī radās Ieejas projekts. šajā sakarā liekas zīmīgs pagājušā gada 1. janvāra posts. ideja un koncepts strādā, praktiski tieši tā, kā sākotnēji ienāca manā prātā. labprāt vairāk nodarbotos ar to, tik man ar to mārketingu ne visai vedas.
* zirgu dzīve bija rāma un jauka. iknedēļas Valmiermuižas treniņi jau otro gadu ir bijis tāds prieka enkurs, ko gaidīt un vienmēr izbaudīt. zirgam pavasarī būs 20 gadi, priecājos, ka viņš joprojām neliekas vecs, nedz miesā, nedz garā. jūtos par to ļoti pateicīga.
* diezgan sarežģīts gads K vecāku veselības un novecošanas ziņā, izskatās, ka tas aktīvi turpināsies arī šogad (kas protams dabiski).
* biju apņēmusies 21. gadā atsākt pierakstīt ekskursiju piezīmes un ēdienu receptes. tas nenotika.
* pagājšgad ​netipiski sev ļoti mīlēju ziemu. gan gada sākumā, gan beigās. un netipiski sev ļoti noguru no karstuma vasarā.
* ekskursiju topā ir dzimšanas dienas divdienieks Alūksnes rajonā, Rīvas loki kāzu jubilejā, Korneti, Līču Laņģu klintis, Cirgaļu iekšzemes kāpas.
* gada amizantākais notikums - savādais atgadījums ar āpsi un ezi naktī. otrajā vietā - pelde ar nimfām.
* viens no foršākajiem piedzīvojumiem - piedalīšanās Mājas kafejnīcu dienās. labprāt to atkārtošu arī šogad, ja nebūs kaut kādi ļoti traucējoši apstākļi.
* daudz peldējos. jūlijā, piemēram, peldējos ikkatru dienu, dažās arī vairākas reizes. regulārāk nekā citus gadus arī turpināju peldēt rudenī un ziemā. tiesa gan mazāk regulāri, nekā biju iecerējusi.
* bija daudz visādas ņemšanās ar kaķiem.
* papildinājām ģimenes autoparku ar K mammas Volvo V50 un piekabi.
* pavasarī bija diezgan sūdīga putekļu alerģija, rudenī ļoti traka tomātu alerģija.
* diezgan daudz kustējos. ar sports trackeri esmu nogājusi pie 800 km, nojājusi pie 600 km, ar kalna slēpēm noslēpojusi 250 km (protams, tas ir ieskaitot pacēlāju), ar jogu sūdīgāk - gada pirmo pusi jogoju cītīgi, bet, kad vasarā uznāca sūdīgums, izkritu no ritma. rudenī it kā mēģināju iekāpt atpakaļ, bet ne visai sanāca.
* bija daudz meža un ezeru un zvēru un arī zvēru kaulu.
* bija ļoti trūcīga kultūras dzīve.

man jau kaut kad oktobra beigās gribējās rakstīt gada atskaiti, jo bija sajūta, ka gads beidzas. kaut kādā ziņā jau tas tieši tā arī notika. tagad, kad beidzas pa īstam, vismaz kalendāri, vairs nesaprotu, no kura gala lai ķeras tai atskaitei klāt. ļoti jocīgs gads. vienlaikus nekas nenotika, bet notika tik daudz.

man patika 2019. gads. brīžiem bija grūti, brīžiem bija depresīvi, brīžiem bija daudz trauksmes un stresa (vienā periodā pat biju atsākusi nakts svīšanu), bet es daudz labi pavadīju laiku, daudz ko iemācījos, tiku galā ar dažādiem interesantiem un ne tik interesantiem izaicinājumiem. man apkārt bija daudz foršu un brīnišķīgu cilvēku. bija mazliet par daudz noslogota vasara un rudens sākums. bija par maz laika atpūtai un namiņam un dārzam. to es šogad gribētu vairāk. finansiāli bija visai ok. šogad varētu gadīties, ka ir sūdīgāk, bet tad jau redzēs. ļoti daudz naktī un tumsā nobraukti kilometri. daudz nobraukti kilometri vispār. gribētos vairāk laika veltīt zirgam - šams bija ļoti labā prātā un atvērts visādiem piedāvājumiem un ierosinājumiem. attiecībās gribētos vairāk laika kopā, nedomājot un nerunājot par darbu. un vairāk ekskursiju un ceļojumu. 2019. biju Spānijā un Anglijā, bet abās reizes bez dzīvesbiedra. uzsāku praktizēt intermittent fastingu. ļoti kruti. ar visādiem izkritieniem no ritma praktizēju jau kopš augusta. priecājos, ka pagaidām spēju pie tā atgriezties un turpināt. atvērās skriešanas čakra, jo sapratu, kas manā prātā mani traucē. rudens sākumā gan pārstāju, bet tas nekas. kaut kad jau atkal skriešu. un decembrī atsāku vingrot un jogot. ļoti, ļoti kruta sajūta. kā ielaist ķermenī svaigu gaisu, kura tur pietrūcis ļoti, ļoti sen. cerams, arī pie šī sanāks pieturēties ilgtermiņā. pārāk maz mūzikas - ļoti pietrūkst foršu koncertu. Līgu mēģus arī daudz sanāca bastot un tur nekas tāds jauns un svaigs nav noticis. šogad vajadzētu saņemties. gada klausītākā grupa - Low. daudz peldēju. līdz novembrim. pēc savas laikapstākļu gaumes būtu varējusi vēl ilgāk, bet novembra pirmajā pusē sanāca ļoti intensīvi pa Rīgu dzīvot, tāpēc peldsezona tā arī apstājās un vairs neatsākās. diezgan daudz laika esmu pavadījusi pastaigājoties. pārsvarā pa mežu. mēģināju atsākt iet pie psihoterapeita, bet man kaut kā vairs neklapēja ar manu terapeiti un citu meklēt nesaņēmos.

gan jau bija vēl kas svarīgs vai nozīmīgs vai atzīmēšanas vērts, bet šobrīd vairāk neatminos. katrā ziņā - paldies, bija labi un nebija garlaicīgi.

( sīkāk )

2018. bija ļoti krāšņs. ļoti daudz cīnījos ar trauksmi un sūdīgu stresa menedžmentu. par spīti tam notika daudz brīnišķīgu notikumu un piedzīvojumu. lielāko gada daļu biju oficiāla bezdarbniece. ierakstījām Līgu pH3 ierakstu. biju metra attālumā no Martina Gores. pārcēlāmies uz dzīvi provincē. man vairākus samērā garus periodus vakaros reāli nāca īsts miegs. sāku strādāt ar Kvadrifronu. apmeklēju īsus, bet iedvesmojošus dārzkopības kursus. biznesa inkubatora pirmsinkubācijas programma. kļuvu par nekustamā īpašuma īpašnieci. bija lieliska vasara - daudz saules un peldēšanās. peldsezonu sāku 14.04. un beidzu 14.10. pēc ļoti ilga pārtraukuma atkal biju Londonā. 10 gadi kopā ar Kārli. meklējām leduskritumus un braukājām pa tuvējiem pagastiem skatīties brūkošas muižas. izraisīju savu pirmo avāriju. pabeidzu putnu kursus un biju lieliskā putnu vērošanas braucienā uz Lubāna ezeru. atsāku (ļoti reti) pīpēt gandžu. nodarbojos gan ar kostīmu māksliniecību, gan scenogrāfiju, gan producēšanu. mēģināju sākt skriet (ilgtermiņā ne pārāk veiksmīgi). Sansusī. Valmieras vasaras teātra festivāls. ieviesu uzturā sērpiepi. auļoju pa pļavām un nokultiem tīrumiem. iepazinu Rīgas cirka kaktus. uzlaboju attiecības ar brāli. ļoti centos uzlabot attiecības ar sevi.
vispār šis ir kāds trešais vai ceturtais piegājiens, kurā cenšos uzrakstīt 2018. gada atskaiti. man gribas, bet kaut kā nesanāk, jo baigi blīvs un kontrastains un vienlaikus piesātināts un laisks bija šis gads. šis piegājiens man arī ne pārāk apmierina, bet atstāšu kā ir, jo negribas vairāk par to domāt.

šis bija traks gads. sākās ar pāris mēnešu ilgu un ļoti sāpīgu suņa zaudēšanu. Maija Apine arī gada sākumā nomira no vēža. labi, ka viņa nepiedzīvoja to, kas pēc viņas nāves notika teātrī.

gada pirmā puse pagāja strādājot uz Kārkliem un rakstot prokrastinējot maģistra darbu. beigu beigās gan izdzemdināju, aizstāvēju un tiku pie dzīvē ļoti noderīga maģistra grāda baltu filoloģijā.

vīramāte iedeva naudu ēģiptiešu tabletītēm un es izārstējos no c hep. toties K. apmēram pusgadu dzīvoja neziņā par to, kas notiek ar viņa veselību. novembra beigās bija operācija un pirms dažām dienām noskaidrojās, ka viss ir pavisam labi.
tikmēr netik labi iet manam brālim - rudenī atklājās, ka viņam galvā ir cista jebšu labdabīgs (cerams) audzējs. maziņš, maziņš, bet diemžēl ar jūtamiem simptomiem.

šis viennozīmīgi bija sēdēšanas un emotional eating gads. es sēdēju rakstot prokrastinējot maģistra darbu, vasarā apmēram 4000 km nosēdēju mašīnā (ekspedīcijā un braucot uz Ukrainu), bet rudeni nosēdēju birojā. jūtu, ka ar muguru ir diezgan pakaļā. un tik daudz saldumu & džankfūda (un kafijas) kā šogad, es manliekas nebiju apēdusi kādos 5 iepriekšējos gados kopā. brīnums, ka rezultāts ir tikai +4kg kopš iepriekšējiem Ziemīšiem.

šis bija arī dziedāšanas gads. izdevās klusi un nemanāmi aizvilināt Līgas savā skābajā virzienā. protams, tas 100% neskan kā manos sapņos, bet ar dotajiem resursiem un konkrētajā kompānijā šis manliekas ir labākais iespējamais rezultāts. man patīk. janvārī braucam pie Lomika rakstīties.

attiecību ziņā labs gads. no mūsu drīz jau 10 kopābūšanas gadiem, nekad iepriekš nebiju jutusi tik dziļu un īstu komandas sajūtu. spilgtākā asociācija laikam ir ar kaut kādiem cīnītājiem, kas muguras kopā cieši salikuši atkaujas no miljons uzbrucējiem darbojoties kā pilnīgi saskaņots mehānisms. man, protams, neliekas, ka dzīve vienmēr ir miljons uzbrucēji. man patiesībā tā vispār neliekas, tik tā bildīte galvā tāda uzzīmējās. arī attiecības ar ģimeni ir uzlabojušās. esmu atsākusi komunicēt ar brāli. reizēm papļāpājam FB. gandrīz katru nedēļu aizlaižu pie vecākiem uz Saļiku un tāpēc, ka gribas, nevis pienākuma pēc. protams, vairāk jau mammas dēļ. un kaķu arī.

turpinot par attiecībām - šis bija labs zirga gads. es šogad beidzot jutos kā dabūjusi atpakaļ savu veco, labo zirgu, t.i. tādu, kāds viņš bija pirms tā kreizī pazušanas gadījuma. tas ir brīnišķīgi, jo godīgi sakot, man jau bija sākusi zust cerība. es gan ar visiem maģistra darbiem, klīšanu pa pasauli un dirnēšanu birojā salīdzinoši maz esmu pie zirga braukusi. bet vienalga ļoti liels prieks par viņa psiholoģisko stāvokli. fizioloģisko arī kačājam - šogad sākām ņemt treniņus Straightnes Training sistēmā. ļoti kruta, var just kā kačā ne tikai zirga ķermeni, bet arī prātu. īsta joga zirgam.

vairāk par maģistra grāda iegūšanu es šī gada kontekstā laikam vērtēju to, ka iemācījos rakstīt atlūgumus. visu dzīvi biju nodzīvojusi neuzrakstot nevienu atlūgumu, bet nu - 3 mēnešu laikā uzrakstīju divus. iemācījos arī to, ka ir iespējams atrast darbu, turklāt bez paziņu palīdzības. tas, ka mani bez pieredzes no apm 20 pretendentēm izvēlējās reklāmas kantoris un vēlāk no 47 - muzejs, ļoti būsto pašapziņu un dod ticību tam, pasaule ir pilna ar bezgalīgi daudzām iespējām. paldies šim gadam par to. vēl es iemācījos, ka nespēju veltīt tik daudz laika (40h nedēļā) darbam, kas man neinteresē un nedod gandarījumu. viena no lietām, kas man palīdzēja uzrakstīt otro atlūgumu bija tas, ka jutu sabiezējam līdzīgus simptomus, kādi bija pirms līdz šim depresīvākā posma manā dzīvē. un es ļoti, ļoti negribēju atkal tur nonākt. daļēji tāpēc arī atteicu muzejam. vēl es atteicu muzejam tāpēc, ka ļāvu vaļu jocīgajam rūķim, kas manī dzīvo. es ceru, ka tas rūķis pratīsies aizvest mani arī tālāk.

kaut kādā ziņā ļoti birokrātisks un papīrniecisks gads. prāta gads. daudz par maz dabas, par maz dzīvnieku, par maz saules, par maz ūdeņu un mežu. kaut kāds tāds garīgā izsalkuma gads. cerams nākamgad dvēselei būs vairāk ko ēst. lai prāts mazliet pagavē (un ķermenis vēlams arī). tāpēc es gadu noslēdzu ar sēņu tripu pēc kura jūtos diezgan nogurusi, attiecīgi man kļūst grūti pabeigt šo ierakstu, lai gan ir sajūta, ka viss, ko gribēju vēl nav uzrakstījies. enīvei, paldies visiem, ar kuriem šogad nācās īsākus vai garākus posmus iet kopā. šis noteikti bija arī cilvēku gads. fantastisku cilvēku gads. es esmu ļoti laimīga par to, ka par spīti brīžam visai depresīvajai asocialitātei manā lokā joprojām ir tik daudz brīnišķīgu cilvēku.

šis bija jocīgs gads. ļoti daudz baiļu un ļoti daudz mīlestības.

( 2016 )

šis gads man bija par robežām. par robežu pārkāpšanu, pārvilkšanu, nojaukšanu, uzsliešanu, definēšanu, par izmaiņām vīzu izsniegšanas kārtībā, par izraidīšanu, par mīnēšanu un atmīnēšanu, par drošību un bailēm, par savstarpējās neuzbrukšanas paktiem, aneksiju un arī par karu.

gan praktiski (ceļojums uz Šveici ar nederīgu pasi un mutvārdu vēstures & tradicionālās kultūras vākšanas ekspedīcija Baltkrievijas pierobežā), gan personiskāk (izvākšanās no vecāku mājas, sāku iet pie psihterap), gan pavisam iekšēji (attiecībās ar sevi, attiecībās ar citiem).

nu ko. šogad manā dzīvē dejoja Šiva. ļoti intensīvs un blīvs gads. brīžam tik blīvs, ka spieda kopā kā skrūvspīlēs. gribas no viņa tā kārtīgi atvadīties. bija baigi daudz jaunā, skaistā un gaišā, bet tāpat arī tumsa un sāpes. šis bija jogas un šamaņu un izglītības gads, vienlaikus arī dzeršanas, pīpēšanas, izmisuma un bezmiega gads. mīlestības gads!

( 2015 )

man droši vien gribēsies rakstīt kaut kādu vispārīgāku un statistiskāku postu par 2015, bet šis man pilnīgi noteikti bija cilvēku gads. es sāku līst ārā no mājas un atgriezu cilvēkus savā dzīvē. precīzāk laikam būtu - atgriezu sevi citu cilvēku dzīvēs. tajā ir drausmīgi daudz skaistā, foršā un labā. es esmu lieliski pavadījusi laiku, iepazinusies ar daudziem jauniem, foršiem cilvēkiem, visādās ziņās apdāvināta, sasildīta, samīļota un atbalstīta. bet viss vienmēr nāk paciņās un šogad esmu redzējusi arī daudz riebīga no cilvēkiem. nu tāda pārsteidzoši un negaidīti riebīga. visbēdīgāk laikam ir skatīties kā cilvēki bradā pa mīlestību. gan paši savējo, gan citu. un meli - par tiem arī ļoti bēdīgi. un gļēvums. es laikam esmu vecmodīga, bet man ir svarīgs gan gods, gan cieņa, gan kaut kādas iekšējās ētikas esamība. apzināties robežas, kuras nepārkāpt (un tas nemaz nav ierobežojoši, tas ir atbrīvojoši). es nesaku, ka man viss sanāk vienmēr perfekti un pareizi. protams nesanāk.

es esmu arī ļoti nogurusi no cilvēkiem. pašķirstot šī gada klabierakstus, regulāri ir kaut kāda žēlošanās par emocionāliem/mentāliem aizcietējumiem vai vižņu sastrēgumiem galvā, bet kad samēro noguruma postu ar to, ko tai visā sanācis iegūt, tad ieguvumu (laikam) ir vairāk. vismaz man labpatīk tā domāt. bet vajadzētu tomēr iemācīties efektīvāk operēt ar savu introverto dabu.

galvenie secinājumi:
visi ir spējīgi uz visu;
mēs neviens nevienam nepiederam, tāpēc nav iespējams nevienu zaudēt (šo es zināju jau sen, bet ir ļoti viegli to aizmirst).

un runājot par cilvēkiem, man ir ļoti bail (es esmu visai bailīgs radījums) no:
j) cilvēkiem, kuri neuzdod sev jautājumus. vai, ja tomēr kādreiz uzdod, tad nemeklē atbildes paši, bet meklē gatavas paciņas (kurās, kā jau tas mēdz būt, var būt gan kaut kas visnotaļ jēdzīgs un noderīgs, gan arī pilnīgi mēsli);
s) cilvēkiem, kuri neprot par sevi pasmieties. manliekas, ir visai bīstami un visādā ziņā neveselīgi uztvert sevi pārāk nopietni.
vispār no cilvēka, kurš neuzdod sev jautājumus un neprot par sevi pasmieties sanāk lielisks fanātiķis un no fanātiķiem man arī bail.

ja man jāmēģina izdomāt kāds bija pagājušais gads - es nezinu. nebija ne baigi slikts, ne baigi labs. nevar arī teikt, ka viduvējs. karoč, es tiešām nezinu.

labākais notikums - jogas kursa uzsākšana
sliktākais notikums - zirga pazušana

izšļūcu cauri 2013. gadam klabā. vidējie aritmētiskie secinājumi - 2013. gads man bija ne tāds, ne šitāds. no vienas puses daudz labu un pozitīvu notikumu - atsevišķa virtuve, daudz lielisku ekskursiju, divi tīri forši ārzemju komandējumi, jauni attiecību līmeņi ar zirgu, reitterapijas nometne, folkloras padarīšanas... no otras savukārt nepārtraukti dronējošais fons - manas un zirga veselības problēmas, naudas trūkums un pāri visam vēl konstantā apmaldīšanās sajūta, nevarot atrast/saprast ko man patiešām gribas darīt pašai savā dzīvē. man šogad būs 29 gadi, bet es joprojām tikai tā padzīvoju. diezgan ērti, diezgan interesanti, bet ne līdz galam piepildīti. vīram līdzīgas problēmas, viņš gan labāk zina, ko grib, bet problēmas rada arī mūsu abu vēlmju savietojamība no praktiskā un pragmatiskā viedokļa.

ko es vēlos šogad? es vēlos veselību sev un savam zirgam. vēlos atdot parādus un neiekulties jaunos. vēlos saprast, ko es patiešām vēlos.

man kaukā bija sācis likties, ka drūma bija tikai gada otrā puse, bet pa diagonāli izšļūcot cauri šī gada ierakstiem, satikos gan ar nelabu janvāri un februāri, gan "eksistenciālā nīgruma pavasari", gan pārāk īsu, slapju, aukstu un gruzīgu vasaru, kuras beigās "diagnosticēju sev depresiju vieglā formā", vēlāk diagnozi nomainot uz c hepatītu. sanāk, ka šis ir bijis nepriecīgākais un sarežģītākais gads manā mūžā. nu vismaz cik es atceros. aktualizējušies drausmīgi daudz eksistneciāli nozīmīgu un svarīgu jautājumu, par to kur dzīvot, kā dzīvot, kur strādāt un kā pelnīt sev iztikšanu un kā vispār dzīvot tālāk. uz lielu daļu no tiem atbildes joprojām nav atrastas. īpaši praktiskajā ziņā. ar finansēm ar pilnīgā pakaļā. veselības problēmas vispār negribas pieminēt. zirgs slimoja, suns slimoja, vīrs slimoja. es esmu slima joprojām un neizbēgami vēl tāda būšu labu laiku.
+ vēl daudziem labiem paziņām un draugiem visplašākā spektra nopietnas problēmas un nebūšanas.

no labajām lietām:
attiecības ar zirgu un to padziļināšanās (galvenais un gandrīz vienīgais prieka avots šogad);
roudtrips pa Igauniju;
folkloras aktualizēšanās manā dzīvē un sadzīvē;
apziņa, ka man ir visbrīnišķīgākais vīrs pasaulē un apkārt ir vēl vesels lērums lielisku cilvēku.

šitais gads bija baigi jocīgs. visi lielie notikumi, sapņu piepildīšanās un attīstīšanās. tai pašā laikā tik daudz nesaprašanos pašai ar sevi, tik daudz mācību un pamācību un arī pa kādam pērienam.
neaizmirstams un ļoti nozīmīgs gads. kaut kāda lielāka cikla beigas un kaut kā pavisam jauna sākums.
man gribas, lai Jaunajā Gadā veiksmīgi turpinās, aug un attīstās viss, kas iesākās šajā gadā, tikai man vajag vairāk viegluma. vieglumu - to man vajag ļoti, ļoti, ļoti. viss pārējais man ir gana.

jā, par pūķiem - kaukādā preses izdevumā lasīju savu nākamgada horoskopu un tur bija frāze - Pūķis tevi sargās. pofig par to horoskopu, bet šito teikumu es gan pievākšu sev. noteikti noderēs.

laimīgi!

man patika šis gads. labs bija. ne vienmēr viss viegli nāca un viegli gāja - reizēm tas, ko vajadzēja ilgi, ilgi nedevās rokā, bet tas, ko nevajadzēja nepratās iet laikus projām, bet tāpat labi bija. ļoti interesanti un daudzveidīgi. ļoti, ļoti daudz visakā jauna, ij miesai, ij dvēslei. atklājumi, ieradumu maiņas, zināšanas, notikumi, ceļojumi, daba un dzīvnieki. bet visvairāk laikam mīlestības - nekad iepriekš neesmu tik daudz iemācījusies un uzzinājusi par mīlestību kā šogad.
mūzikas gan maz.

palasījos savu žurnāli uz atpakaļu un secināju, ka pagājušais gads bijis tāds sēdēšanas un domāšanas gads. pilns ar visādu funktierēšanu, atziņām, atklāsmēm, atskārsmēm, visa vērošanu no malas, utt. bez maz katrs otrais ieraksts ir ar tagu gudrība. un manliekas, ka galvenais, ko es tur sapratu ir tas, ka dzīve nav cīņa, ka attiecības nav cīņa un, ka vispār nevajag ne par ko un ne arvienu cīnīties. ja to nedara, tad viss sokas un padodas ļoti labi, bet ir grūti to vienmēr paturēt prātā, neaizmirst un likt lietā. it kā jau es to zināju arī pirms tam, bet tagad tas liekas kaukā fundamentālāk atklājies. a tad, kaukad rudenī man laikam sākās jauns cikls, kad gana sēdēts un prātots, ka gribas kustēties, priecāties, satikt cilvēkus utt. un manliekas, ka es sākumā tam neapzināti pretojos, jo iesēdēts bija (ir) pamatīgi, bet kļūst arvien vieglāk un labāk un dzīvespriecīgāk. man negribas neko domāt, man gribas, lai viss tas izdomātais iesēžas, ieaugas manī, nostiprinās un pa to laiku es gribu KUSTĒTIES! iet jāt, braukt uz kalnu, ālēties, 100X vairāk komunicēt ar cilvēkiem, rakstīt te visādas dumības, tizloties utt. utjpr. negribas neko nopietnu, neko sarežģītu, nekādas dižas un senas gudrības. ja kas man stāv vesela čupa ar puslasītām un nedabeigtām grāmatām, lai pastāv vien. visam, visam, visam pašam savs laiks.

( a te tālāk būs par to, kā es šodien braucu kamanās un jāju bez segliem )

vispār es nemēdzu tādas lietas rakstīt, bet šoreiz kkā gribas pateikt:
par spīti tam, ka šī gada pirmā ceturtdaļa bija sūdīga, nē, drīzāk jau diezgan ļoti dirsā, tās pārējās trīs ceturtdaļas padara šo gadu par vienu no vislaimīgākajiem manā mūžā. (interesantākajiem un piepildītākajiem arīdzan)