![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
šis bija traks gads. sākās ar pāris mēnešu ilgu un ļoti sāpīgu suņa zaudēšanu. Maija Apine arī gada sākumā nomira no vēža. labi, ka viņa nepiedzīvoja to, kas pēc viņas nāves notika teātrī.
gada pirmā puse pagāja strādājot uz Kārkliem unrakstot prokrastinējot maģistra darbu. beigu beigās gan izdzemdināju, aizstāvēju un tiku pie dzīvē ļoti noderīga maģistra grāda baltu filoloģijā.
vīramāte iedeva naudu ēģiptiešu tabletītēm un es izārstējos no c hep. toties K. apmēram pusgadu dzīvoja neziņā par to, kas notiek ar viņa veselību. novembra beigās bija operācija un pirms dažām dienām noskaidrojās, ka viss ir pavisam labi.
tikmēr netik labi iet manam brālim - rudenī atklājās, ka viņam galvā ir cista jebšu labdabīgs (cerams) audzējs. maziņš, maziņš, bet diemžēl ar jūtamiem simptomiem.
šis viennozīmīgi bija sēdēšanas un emotional eating gads. es sēdējurakstot prokrastinējot maģistra darbu, vasarā apmēram 4000 km nosēdēju mašīnā (ekspedīcijā un braucot uz Ukrainu), bet rudeni nosēdēju birojā. jūtu, ka ar muguru ir diezgan pakaļā. un tik daudz saldumu & džankfūda (un kafijas) kā šogad, es manliekas nebiju apēdusi kādos 5 iepriekšējos gados kopā. brīnums, ka rezultāts ir tikai +4kg kopš iepriekšējiem Ziemīšiem.
šis bija arī dziedāšanas gads. izdevās klusi un nemanāmi aizvilināt Līgas savā skābajā virzienā. protams, tas 100% neskan kā manos sapņos, bet ar dotajiem resursiem un konkrētajā kompānijā šis manliekas ir labākais iespējamais rezultāts. man patīk. janvārī braucam pie Lomika rakstīties.
attiecību ziņā labs gads. no mūsu drīz jau 10 kopābūšanas gadiem, nekad iepriekš nebiju jutusi tik dziļu un īstu komandas sajūtu. spilgtākā asociācija laikam ir ar kaut kādiem cīnītājiem, kas muguras kopā cieši salikuši atkaujas no miljons uzbrucējiem darbojoties kā pilnīgi saskaņots mehānisms. man, protams, neliekas, ka dzīve vienmēr ir miljons uzbrucēji. man patiesībā tā vispār neliekas, tik tā bildīte galvā tāda uzzīmējās. arī attiecības ar ģimeni ir uzlabojušās. esmu atsākusi komunicēt ar brāli. reizēm papļāpājam FB. gandrīz katru nedēļu aizlaižu pie vecākiem uz Saļiku un tāpēc, ka gribas, nevis pienākuma pēc. protams, vairāk jau mammas dēļ. un kaķu arī.
turpinot par attiecībām - šis bija labs zirga gads. es šogad beidzot jutos kā dabūjusi atpakaļ savu veco, labo zirgu, t.i. tādu, kāds viņš bija pirms tā kreizī pazušanas gadījuma. tas ir brīnišķīgi, jo godīgi sakot, man jau bija sākusi zust cerība. es gan ar visiem maģistra darbiem, klīšanu pa pasauli un dirnēšanu birojā salīdzinoši maz esmu pie zirga braukusi. bet vienalga ļoti liels prieks par viņa psiholoģisko stāvokli. fizioloģisko arī kačājam - šogad sākām ņemt treniņus Straightnes Training sistēmā. ļoti kruta, var just kā kačā ne tikai zirga ķermeni, bet arī prātu. īsta joga zirgam.
vairāk par maģistra grāda iegūšanu es šī gada kontekstā laikam vērtēju to, ka iemācījos rakstīt atlūgumus. visu dzīvi biju nodzīvojusi neuzrakstot nevienu atlūgumu, bet nu - 3 mēnešu laikā uzrakstīju divus. iemācījos arī to, ka ir iespējams atrast darbu, turklāt bez paziņu palīdzības. tas, ka mani bez pieredzes no apm 20 pretendentēm izvēlējās reklāmas kantoris un vēlāk no 47 - muzejs, ļoti būsto pašapziņu un dod ticību tam, pasaule ir pilna ar bezgalīgi daudzām iespējām. paldies šim gadam par to. vēl es iemācījos, ka nespēju veltīt tik daudz laika (40h nedēļā) darbam, kas man neinteresē un nedod gandarījumu. viena no lietām, kas man palīdzēja uzrakstīt otro atlūgumu bija tas, ka jutu sabiezējam līdzīgus simptomus, kādi bija pirms līdz šim depresīvākā posma manā dzīvē. un es ļoti, ļoti negribēju atkal tur nonākt. daļēji tāpēc arī atteicu muzejam. vēl es atteicu muzejam tāpēc, ka ļāvu vaļu jocīgajam rūķim, kas manī dzīvo. es ceru, ka tas rūķis pratīsies aizvest mani arī tālāk.
kaut kādā ziņā ļoti birokrātisks un papīrniecisks gads. prāta gads. daudz par maz dabas, par maz dzīvnieku, par maz saules, par maz ūdeņu un mežu. kaut kāds tāds garīgā izsalkuma gads. cerams nākamgad dvēselei būs vairāk ko ēst. lai prāts mazliet pagavē (un ķermenis vēlams arī). tāpēc es gadu noslēdzu ar sēņu tripu pēc kura jūtos diezgan nogurusi, attiecīgi man kļūst grūti pabeigt šo ierakstu, lai gan ir sajūta, ka viss, ko gribēju vēl nav uzrakstījies. enīvei, paldies visiem, ar kuriem šogad nācās īsākus vai garākus posmus iet kopā. šis noteikti bija arī cilvēku gads. fantastisku cilvēku gads. es esmu ļoti laimīga par to, ka par spīti brīžam visai depresīvajai asocialitātei manā lokā joprojām ir tik daudz brīnišķīgu cilvēku.
gada pirmā puse pagāja strādājot uz Kārkliem un
vīramāte iedeva naudu ēģiptiešu tabletītēm un es izārstējos no c hep. toties K. apmēram pusgadu dzīvoja neziņā par to, kas notiek ar viņa veselību. novembra beigās bija operācija un pirms dažām dienām noskaidrojās, ka viss ir pavisam labi.
tikmēr netik labi iet manam brālim - rudenī atklājās, ka viņam galvā ir cista jebšu labdabīgs (cerams) audzējs. maziņš, maziņš, bet diemžēl ar jūtamiem simptomiem.
šis viennozīmīgi bija sēdēšanas un emotional eating gads. es sēdēju
šis bija arī dziedāšanas gads. izdevās klusi un nemanāmi aizvilināt Līgas savā skābajā virzienā. protams, tas 100% neskan kā manos sapņos, bet ar dotajiem resursiem un konkrētajā kompānijā šis manliekas ir labākais iespējamais rezultāts. man patīk. janvārī braucam pie Lomika rakstīties.
attiecību ziņā labs gads. no mūsu drīz jau 10 kopābūšanas gadiem, nekad iepriekš nebiju jutusi tik dziļu un īstu komandas sajūtu. spilgtākā asociācija laikam ir ar kaut kādiem cīnītājiem, kas muguras kopā cieši salikuši atkaujas no miljons uzbrucējiem darbojoties kā pilnīgi saskaņots mehānisms. man, protams, neliekas, ka dzīve vienmēr ir miljons uzbrucēji. man patiesībā tā vispār neliekas, tik tā bildīte galvā tāda uzzīmējās. arī attiecības ar ģimeni ir uzlabojušās. esmu atsākusi komunicēt ar brāli. reizēm papļāpājam FB. gandrīz katru nedēļu aizlaižu pie vecākiem uz Saļiku un tāpēc, ka gribas, nevis pienākuma pēc. protams, vairāk jau mammas dēļ. un kaķu arī.
turpinot par attiecībām - šis bija labs zirga gads. es šogad beidzot jutos kā dabūjusi atpakaļ savu veco, labo zirgu, t.i. tādu, kāds viņš bija pirms tā kreizī pazušanas gadījuma. tas ir brīnišķīgi, jo godīgi sakot, man jau bija sākusi zust cerība. es gan ar visiem maģistra darbiem, klīšanu pa pasauli un dirnēšanu birojā salīdzinoši maz esmu pie zirga braukusi. bet vienalga ļoti liels prieks par viņa psiholoģisko stāvokli. fizioloģisko arī kačājam - šogad sākām ņemt treniņus Straightnes Training sistēmā. ļoti kruta, var just kā kačā ne tikai zirga ķermeni, bet arī prātu. īsta joga zirgam.
vairāk par maģistra grāda iegūšanu es šī gada kontekstā laikam vērtēju to, ka iemācījos rakstīt atlūgumus. visu dzīvi biju nodzīvojusi neuzrakstot nevienu atlūgumu, bet nu - 3 mēnešu laikā uzrakstīju divus. iemācījos arī to, ka ir iespējams atrast darbu, turklāt bez paziņu palīdzības. tas, ka mani bez pieredzes no apm 20 pretendentēm izvēlējās reklāmas kantoris un vēlāk no 47 - muzejs, ļoti būsto pašapziņu un dod ticību tam, pasaule ir pilna ar bezgalīgi daudzām iespējām. paldies šim gadam par to. vēl es iemācījos, ka nespēju veltīt tik daudz laika (40h nedēļā) darbam, kas man neinteresē un nedod gandarījumu. viena no lietām, kas man palīdzēja uzrakstīt otro atlūgumu bija tas, ka jutu sabiezējam līdzīgus simptomus, kādi bija pirms līdz šim depresīvākā posma manā dzīvē. un es ļoti, ļoti negribēju atkal tur nonākt. daļēji tāpēc arī atteicu muzejam. vēl es atteicu muzejam tāpēc, ka ļāvu vaļu jocīgajam rūķim, kas manī dzīvo. es ceru, ka tas rūķis pratīsies aizvest mani arī tālāk.
kaut kādā ziņā ļoti birokrātisks un papīrniecisks gads. prāta gads. daudz par maz dabas, par maz dzīvnieku, par maz saules, par maz ūdeņu un mežu. kaut kāds tāds garīgā izsalkuma gads. cerams nākamgad dvēselei būs vairāk ko ēst. lai prāts mazliet pagavē (un ķermenis vēlams arī). tāpēc es gadu noslēdzu ar sēņu tripu pēc kura jūtos diezgan nogurusi, attiecīgi man kļūst grūti pabeigt šo ierakstu, lai gan ir sajūta, ka viss, ko gribēju vēl nav uzrakstījies. enīvei, paldies visiem, ar kuriem šogad nācās īsākus vai garākus posmus iet kopā. šis noteikti bija arī cilvēku gads. fantastisku cilvēku gads. es esmu ļoti laimīga par to, ka par spīti brīžam visai depresīvajai asocialitātei manā lokā joprojām ir tik daudz brīnišķīgu cilvēku.