*

pagājušais gads bija tik savāds. kā vienā gadā var notikt tik daudz?
es neko daudz nepieminēšu karu, tas, protams, pāri visam, nepārtraukti. bet, ja par privāto dzīvi, tad -
gada pirmo pusi jutos visai sūdīgi un inerti. spēlēju Heroes un trauksmēju. bija arī visādi neforši notikumi - K algas drāma kvfr un atlūgums, salauzu roku, izslimojām kovidu, vētra izsita fordam stiklu un tā vēl bija caur sniegvētru jātiek mājās, ļoti ietekmējošs cenu lēciens (malka, degviela). nujā - un sākās karš. martā, pēc vairāku gadu pārtraukuma, atsāku terapiju pie jaunas terapeites. ļoti labs un pareizs lēmums. turpinu joprojām. vēl martā nopirkām siltumnīcu.
maijā nosvinējām kāzu jubileju ar Low koncertu Parīzē. maijā es zaudēju ilggadīgu un svarīgu draudzeni - alkoholam, depresijai un meliem. es skaitu, ka maijā, jo tad pēdējo reizi pa īstam komunicējām un komunikācija beidzās ar kārtējiem viņas solījumiem un meliem. pēc tam viņa sāka mani ghostot un atstāt uz read. vēl maijā es sāku piehaltūrēt Mūrmuižas Vīnkalnos. šo to iemācījos par picām. bija forši.
jūnijā bija kvfr ikgadējais retrīts, šoreiz Kuldīgā. beidzot, beidzot sadabūjām aku meistaru, kas iztīrīja un saveda kārtībā aku. tagad zinām, ka akas oficiālais dziļums ir 25 metri/28 grodi. vasaras saulgriežus sagaidīju viena pati mežā, bet jau nākamajā rītā braucām uz vīratēva bērēm Saldū. Jāņi bija manā mīļākajā Jāņu lokācijā - Mētrienā pie Dumpjiem, bet pēc Jāņiem bija pēdējā šī gada Ieeja. ļoti maģiska, ar grūtnieci 7. mēnesī un vardēm. jūnijā peldēju katru dienu, līdz aizlidoju uz Ameriku. Amerika bija crazy. Spilgtākie iespaidi - 4. jūlija svinības mazpilsētā, prērija, mežonīgs prērijas negaiss, badlands, black hills, pipestone, rodeo, Mineapole, trimdas latviešu kultūra. dabūju pajāt ar American quarter horse vesterna seglos.
jūlija vidū atbraucu no Amerikas, ar savu otro kovidu. uztaisīju Agnesei dzimšanas dienas brokastis - vegan, gluten free, 15 cilvēkiem (reāli jau laikam lielākam cilvēku skaitam). un neizglābu kaķa sakostu svīri. bet mēģināju. un kopš atbraucu no Amerikas, neesmu spēlējusi Heroes. un negribas arī. tas ir labi. tas nozīmē, ka man iet labi.
augustā biju VVTF ar Mariju un zibeni. kopš augusta man ir +/- labākais miega režīms manā dzīvē. manliekas, ka pateicoties vībotnei, terapijai un tam, kā gadījās iziet no džetlaga. vēl augstā bija Sansusī, pirmo reizi vadīju bungu meditāciju nelielai grupai (man patika), bija atbraucis brālis ar bērniem. un otro reizi piedalījāmies mājas kafejnīcu dienās.
septembrī piedalījos jāšanas sacensībās, dabūju 1. vietu 60 cm un 5. vietu 80 cm maršrutā. 80 cm maršrutu lecu pirmo reizi. 2 rozetes un 2 goda apļi. nav nekāds mega sasniegums globālā līmenī, bet mans iekšējais bērns bija ļoti priecīgs par to. ko nesanāca izdarīt 10 gados (tādus maršrutu lec bērni un jaunzirgi), to izdarīju 37. septembrī uztaisījām izrādi "Vēlēšanās" un mūsu krievu draugs paspēja izsprukt no Krievijas tieši tajā nedēļā, kad sākās mobilizācija.
oktobrī uztaisījām Gediņu izrādi. bija epopeja ar mēģinājumiem ārstēt Decibelu. kas beidzās visai slikti - viņš ļoti ņēma ļaunā vizītes pie vetārsta un zāļu došanu un pie mums vairs nenāk. oktobrī biju arī uz budisma retrītu tepat Drustos. man ļoti patika.
novembrī K dabūja SN balvu par mūziku Lībiešiem. bija pirmizrāde "Pisties vai dzīvot", uzsniga sniegs un sākām low carb eksperimentu, kurš beidzās ātrāk nekā bijām plānojuši, bet iemācīja man visādas jaunas lietas par ēdienu. gribētu atkārtot mierīgākos laikos (kad paralēli netiek taisītas divas jaunas izrādes, dažādās pilsētās).
decembrī pārvācāmies atpakaļ uz cirku. lai gan "pārvācāmies" pagaidām ir pārāk skaļš vārds, teiksim tā, esam pārveduši mantas, kuras stāv milzu čupās un jūklī vienā nelielā telpā. mūsu potenciālajam kabinetam pagaidām vēl nemaz nav grīdas. bet man ļoti patīk būt atpakaļ cirkā un Rīgas centrā. decembrī pabeidzām taisīt divas izrādes - Zsv putekļus un Sapni. ierakstījām Vecmāmiņu valsti TV studijā un beidzot izmetām miskastē. ZSV vecītis man atnesa air fryeri - jauniem eksperimentiem ēdiena pasaulē. un ne visai pozitīvas jūtas/sajūtas/komunikācija ar manu ģimeni (brāli un vecākiem).

2022. gadā nomira dalībnieki no 2 manām mīļākajām grupām - Endijs Flečers un Mimī.
ekskursiju hailaiti - janvāra mega vētra Vidzemes jūrmalā, episki skaistais Tildurgas - Vildogas maršruts, Korneti, Alūksne un mājas kafejnīcu dienas Opekalna baznīcā, pavasara gājiens gar Rauni, Raunu un Vaivi. un, tā gan nav ekskursija, bet maģiskā pastaiga augusta naktī pa Niedrāja mežiem, kas bija pilni ar mirdzošiem jāņtārpiņiem. ekskursiju vispār bija maz, jo K daudz strādāja un bija aizņemts.
tāpat kā iepriekšējos gados, viena no svarīgākajām nodarbēm, kas garantēja iknedēļas prieku - Valmiermuižas jāšanas treniņi ar Reini Jurašu. laiks ar zirgu vispār un kaķi, it īpaši Rikardo. lai gan gada pirmajā pusē ļoti daudz mīlestības mūsu mājās ienesa arī Decibels. paldies arī mežiem un ezeriem par lielo lomu manā mentālās (un fiziskās) veselības uzturēšanā.
saimniecībā - jau pieminētās akas tīrīšana un siltumnīca, lieveņa rekonstrukcija, notekas saimniecības ēkai, nojumes apgaismojums. atkal tā arī nenoslīpējām grīdas.

ko es gribētu jaunajā gadā? skaidrs, ka, pēc iespējas ātrāku Ukrainas uzvaru.
bet sev es tā vienkārši un praktiski gribētu daudz vairāk naudas, turklāt varēt pie tās tikt veidā, kas mielo manu dvēseli. gribas drošības, stabilitātes un izaugsmes sajūtu. es gribētu, lai izklīst smirdīgā, lipīgā, bezcerīgā migla no Salaspils mājas. un lai zirgam turas laba veselība un enerģija. viņam martā paliks 21. vēl man gribētos vairāk domubiedru un savu komjunitiju, ar ko runāt par garīgām tēmām. kopš zaudēju kaķu kaku draudzeni, man vairs nav ar ko par tādām lietām runāt.