*

nedrīkst divus gadus pēc kārtas būt auksts un slapjš jūnijs! nav brīv!!!!!!!!

Brisele kopumā likās forša. relaxed, netīra un smaržoja pēc ziedošām liepām. baigi neko nepaspēju pastaigāt un paskatīt, jo piedalījos Slow Food Terra Madre pasākumā, kurā viss visu laiku ievilkās. uz pirmo dienu nebijām, jo lidojums bija tikai vakarā. otrajā dienā bija apm. 2h brīvā laika, trešajā dienā brīvā laika nebija vispār, bet mēs atļāvāmies uz brīdi aizbēgt un izskriet apli pa centru, bet ceturtajā agri no rīta jau bija jādodas uz lidostu.
kkādi hailaiti:
*svinīgajās vakariņās attapāmies pie A-Eiropas galdiņa - es un priekšniece, pavārs no Līgatnes Pavāru mājas, igaunis no Sāremā, baltkrieviete, kas dzīvo Itālijā un poļu pāris no Zakopones. abas lietuvietes, gan kaut kā bija pamanījušās iesēsties Vakareiropā. bet, jā, šis likās smieklīgi, jo mēs tur bijām 60+ cilvēki. cik ievēroju, mūsu galdiņam arī kopā ar vakariņām pasniegtais free alkohols beidzās visātrāk.
*drausmīgi noguru 3h neskaitāmas reizes skaidrojot cilvēkiem, kas ir lācenes un ķimenes (uz taste&talk Juris bija atvedis Jāņu sieru ar lāceņu ievārījumu).
*ļoti daudz (konkrēti man - pārāk daudz) runājām par agroecology un to, ka cilvēki ēd pārāk maz pākšaugu un neprot tos pagatavot. ja kādam aktuāli, var pievienoties Slow Beans kustībai.
*tā kopumā foršs komjunitijs

https://www.slowfood.com/events/terra-madre-europe-2026/

ATDOTS

ir pieejams ielūgums divām personām uz China Moses | Latvijas Radio bigbends, šovakar 19.00 Kongresu namā.
https://www.latvijaskoncerti.lv/lv/aktualitates/pasakums/china-moses--latvijas-radio-bigbends/3863/

enīvan?

I think that one of the things that patriarchal religion or the founders of patriarchal religion realized was that there were two ways to control people.
One was to cut off and marginalize and demonize sexuality.
And Wilhelm Reich, of course, wrote at length about the result of orgasm denial and how he felt that that this kind of patriarchal perversion of natural sexuality was what led to Hitler's Germany and and to the kind of abusive sexuality that that takes over often in patriarchal societies.
But the other was to control death, control sex and control death.
And, and you now cut off people from their ancestors.
And every Indigenous culture has this relationship with the ancestors.
They're there watching over you.
They're there to try to help you.
You have a continuing relationship.
And all of a sudden, no, you don't.
You have to go see the priest if you want to understand what to do spiritually.
You have no direct access.
And I think by controlling sexuality and by controlling death, they created this powerful engine for controlling societies and turning them into war machines that that help them to acquire massive wealth and power.
And I, I kind of think you're seeing that right now in the world as Christian nationalism has become so powerful in America.
And you have, it's just riddled with abusive sexuality and with this, this denial of love.

https://open.spotify.com/episode/2m8T2d00VI1gj7gjFOLPPg?si=3200ba3d98a64fc3

Yes, That’s When

I like my body when I’m in the woods
and I forget my body. I forget that arms,
that legs, that nose. I forget that waist,
that nerve, that skin. And I aspen. I mountain.
I river. I stone. I leaf. I path. I flower.
I like when I evergreen, current and berry.
I like when I mushroom, avalanche, cliff.
And everything is yes then, and everything
new: wild iris, duff, waterfall, dew.

/Rosemerry Wahtola Trommer/

es gribu tā. nav laika.
nav laika, nav naudas!

pagājšnedēļsnogal Rucka - sestdien bija igauņu un latviešu kopdziedāšanas darbnīca - piedalījāmies mēs, 4 Līgas un igaunietes no Väike Hellero un vēl daži cilvēki. bija ritīgi kruti un interesanti. bija vairākas dziesmas ar praktiski identiskām melodijām, ko dziedam gan mēs, gan igauņi. tekstuālie konteksti arī līdzīgi. igaunietes siltas un sirsnīgas. es tiešām labi pavadīju laiku. svētdien bija rezidences work in progress koncis. es neesmu baigā kokles fane, bet tā jau jauki un nebija arī baigi pastalaini. man bija sastāstīts, ka Laima Jansone esot baigi augstprātīga, bet viņa vispār nav. bija ļoti patīkami sastrādāties.

sestdienas vakarā aizvedām igaunietes uz Dun Malā. man vidēji. Čavarta perkusīvie brīnumi forši, bet nepatīk kā Aisma dzied (tāda nazāla rīdzinieku maniere, galīgi nav tautas balss).

turpinu iet uz džimu. tauku mazāk nepaliek, svars pieaug (noteikti aug baigie musīši, hehe), bet vismaz drānas nepaliek šaurākas. platākas arī nē. kolēģe dod ļoti daudzveidīgus uzdevumus - gan cilājam hanteles, gan intervāltreniņi, gan kkas no kalistēnikas, gan kardio. vispār šajā vecumā pārtraukt pīpēt ir tricky, jo smēķēšana paātrina vielmaiņu par kādiem 7-10 pročiem (jeb nokūpina apm 200 kalorijas dienā). es, pārtraucot, pat nesāku bindžītot, bet tauks tomēr uzauga drusku.

foršs jūnija vakara apvidus. zirdziņš enerģisks un hot. satikām resnu varavīksni. daudz stirnas. un āpsi. jāju gar labībslauku, nevarēju saprast, ko zirgs ausās. pamanīju, ka labībslaukā viļņojas svītriņa, sekoju tai līdz uz celiņa, mums tieši priekšā, izlīda āpsis.

ar Kaļiņinu biju uz Kaļiņina jaunatklāto izstādi. man ļoti patika, īpaši tāpēc, ka ar ekskursiju/stāstījumu.

dzīvesbiedrs pieķērās brūzītim/brīnumu istabai/darbnīcai. iznesa visu no turienes, nojauca veco plītiņu. cerams pietiks enerģijas un iedvesmas iekārtoties atpakaļ un izvētīt visu iznesto (citādi mums nebūs kur likt malku). K komentēja, ka tas ir kā uzkāpt šīs saimniecības everestā.

vakardienas lietus satriecis pie zemes pojenes. un kartupeļi pa vienu dienu izauguši 2x garāki. NEZĀLES ARĪ!

vēl viena kolēģe uzrakstīja atlūgumu.

nav laika, nav naudas.

rīt jālido uz Briseli

pasaulē, protams, nav nekā skaistāka par maiju, bet man joprojām ir kopumā par vēsu un pārāk daudz "nezāļu lietus" (tā to nosauca mana māte) un nu jau arī par vējainu.
* LKA salidojums. sākumā tika pateikts, ka, ja nu sākas gaisa trauksme, tad iespēja patverties ir pagrabā un parādīja personu, pie kuras vērsties ar jautājumiem par šo tēmu. bija arī zīme "patvēruma vieta". pavadīju apm 5h ganoties pa Ludzas ielu ar kursabiedriem. man ir ļoti forši kursabiedri. kāds zina, kas būs Ludzas ielā, kad akadēmija izvāksies?
* Stikla zvērnīcas pirmizrāde Valmierā. so so. diezgan garlaicīgi, baigais teātris. bet man no redzētajām Mičules izrādēm vispār laikam tikai Fundamentālists ir paticis. kkas nav ar viņu. es arī nesaprotu kāpēc tagad, ko viņa ar to grib pateikt, kāda jēga. cerams arī koncerts izrādes beigās bija tīri pirmizrādes ietvaros un vienmēr nebūs, jo ļoti izsit ārā no jebkādas izrādes sajūtas (bet lasīju kkādu Mičules komentu par izrādi un noprotu, ka laikam tomēr būs vnm). šī bija mana trešā Stikla zvērnīca. pirmo redzēju kā galīgs bērns Dailē un baigi daudz neatceros, otrā bija Poliščukas JRT - tā bija forša. man kādreiz likās, ka man patīk Tenesijs Viljams, bet tagad liekas, ka ko var ņemties ar tiem apmātajiem egotripiem. jā, tā var būt un tā, droši vien, diezgan daudz ir, bet man neinteresē to skatīties/lasīt.
* 7d bijām miniekskursijā. Drusku Korneti, drusku Zeltiņu bāze. Kornetos vienmēr skaisti. dzīvesbiedrs dabūja dāvanā savu pirmo pašatrasto sērpiepi.
* vakar sākām Interreg rezidenci Ruckā. šajā sakarā aicinu uz
igauņu un latviešu kopdziedāšanas darbīcu sestdien un
Mari Kalkun un Laimas Jansones work in progress konci svētdien.

citās ziņās - pirmo gaisa trauksmi novadā es palaidu garām esot Rīgā. dzīvesbiedrs teica, ka viņa darbavietā visi vnk esot turpinājuši strādāt. kkas esot bijis dzirdams lidojam.
izskatās, ka tas tagad ir new normal un tad es domāju, ko es kā organizators darīšu, ja gaisa trauksme būs, piemēram, etnofestivāla laikā. vai tirdziņa laikā. ko man darīt? es jau pat kā privātpersona īsti nezinu.

kaut kāds safari rīts. vispirms pa ābeļdārzu vienā virzienā aizskrēja lapsa. pēc mirkļa pretējā virzienā - vāvere. es tik sēžu un skatos pa logu. lācis arī būs?

pasaulē, protams, nav nekā skaistāka par maiju. manai gaumei un patikšanai gan varētu būt siltāks, bet vismaz viss nozied mazlietiņās lēnāk.
*sestdien dzirdēju PIRMĀS SVĪRES AAAAAAAA!!!!!!!!
*daudz ravēju. vēl daudz jāravē. un pēc lietutiņiem viss jau izravētais pārklājies ar miljons maziem zaļiem punktiņiem - jāsāk ravēt no jauna;
*piestādīju siltumnīcu;
*otro gadu nedīgst salāti no paciņu sēklām, bet tas nekas. salāti ir nenormāli daudz sasējušies un sadīguši visur, kur rudenī un pavasarī savedu zemi no komposta;
*no iesētajām divām cukurzirnīšu rindām, izdīguši bija 2 zirnīši. parušinājos pa dobi - apakšā ala. sēju pa jaunam, redzēs vai apēdīs arī šos;
*tagad, kad viss saplaucis, var novērtēt reālo šīs ziemas skādi - lielais flamentanzs ir ļoti apsalis, visa augša jāgriež nost. mazās rozītes apsalušas, bet norm. mahonija ļoti nosalusi, praktiski visu nogriezu. veigelai un citīzam arī visu augšpusi nācās nošņikāt. dievkociņi arī tādi ne visai sprigani. ceriņiem, savukārt, daudz nokaltušu zaru. nezinu no kā.
*vakar priecājos par nenormāli skaisti un pilni ziedošajām ābelēm un paralēli iztēlojos, kā rudenī mīcos pa puvekļiem un šķūrēju miljons tačkas ar antenovkām uz kompostu;
*maija maigie un glāsmanie gaisi, kuros gradienti nomainās dominējošās smaržas. bija plūmes, vēl mazliet ir ķirši un ābeles, pāriet uz ceriņiem;
*šogad lakstīgala diezgan tuvu pie mājas. dzeguze ar nav tālu;
*mugura nav sajūsmā par dārza darbiem. naktīs tirpst rokas. labā vairāk, bet mēdz arī kreisā. mana fizioterapeite vairs nepieņem Cēsīs :(

darbiņā grūti. paliekam aizvien mazāk, atlūgumu aizvien vairāk. piektdien bija kārtējā atvadu ballīte, maija beigās vēl viena. kauns par mātesuzņēmuma reklāmām. atlaida tiešo vadītāju. drausmīgi kaitina viss, kas saistīts ar darbu. baigi uzvelkos un besos. braukšu jūnijā komandējumā uz Briseli.

otrreiz biju uz Viss bumbās. joprojām ļoti labi. tagad esmu redzējusi gandrīz visas etīdes.

turpinu apm. 2x nedēļā iet uz džimu. reizēm sanāk 3x. šonedēļ gaņau sanāks mazāk.

īsumā par politiku:

A: man besī tā premjere
viņas vienīgā kvalitāte ir tas, ka viņa ir sieviete

B: Jā, tagad man besī arī pa īstam

A: nu atsvaidzina tos mūļus ar červeļainajiem pimpjiem
bet citādi viņa man besī

B: Mjā, bet izskatās ka viņai, lai arī sieviete, bet arī ir červeļains pimpis

piezīmes par ēdienkarti "maijs"
* cepeškrāsnī cepta sparģeļu fritata ar biezpienu (vēlams graudainu), daudz olām no Dzērbenes, pārkaisīta ar čedaru no Īrijas un drupinātu zilo sieru (un svaigu timiānu no dārza);
* ļoti zaļa zupa no nātrēm, spinātiem, sparģeļiem (more or less blendētiem) un zaļajiem zirnīšiem (necik neblendētiem). kaut kas vēl tur bija, jau aizmirsu;
* siltā tomātu mērce no cepeškrāsnī ceptiem tomātiem (no saldētavas), kurus sablendē ar pusbundžu turku zirņiem un maktenu kļocku tahini un uzsilda. pasniedz pārlejot tofu-dārzeņu kokletēm;
* un kad apnicis, ka istabā vēl mētājas pēdējais ķirbis - 3 māsu čilī con soja.

biju uz Valmieras Mēdeju. vispār laba. iespaidīga scenogrāfija, biš transīgi. bet man īsti nepatika galveno lomu atveidi. Mennika ir pārāk jauka. manliekas, tas mīts ir par tumsu, kas mūsos katrā mīt, bet viņa manliekas tā arī nav tajā tumsā ieskatījusies. viņa spēlē zemnieci, nevis crazy čiksu, kas prot medžik lietas, ir Hēlija mazmeita utt. turklāt visi citi bija tādi stilizēti un atsvešināti, bet viņa tur tiešām centās un spēlēja. Jāsons, savukārt, te likās tāds pilnīgs pamuļķis ar musīšiem - attiecīgi nelikās ticami, ka Mēdejai tāds čalis varētu reāli patikt. nē, nu, ja Mēdeja ir zemniece, tad, protams, fine.
nenormāli foršs muzons un tās jaunās aktrises nenormāli kruti dzied. es sākumā neticēju, ka tas ir dzīvajā, bet tad pamanīju, ka viņas pavicinās ar kamertoni un sapratu, ka tomēr ir. baigi skaisti.
drusku nesapratu to kentauru. izskatījās jau smuki un tā, bet kāds sakars?
pēc tam netīšām nokļuvu citas izrādes pirmizrādes ballītē teātrī un iepazinos ar kapustņiku. bija jauki, bet es sapratu, ka tur 99% sastāv no inside jokiem, kurus es nesaprotu. likās jocīgi, ka pirmizrādes ballītē pasniedz otro ēdienu - ir 22.30 vakarā, saviesīga ballīte, bet mazliet ož pēc ēdnīcas un dod lielus, vīnā sautētus vistas gabalus un dārzeņus siera mērcē un ko tur vēl. bet tā viņiem tur Valmierā esot pieņemts.

pirms ~10 gadiem redzēju Vlada Mēdeju ar Gunu krievu drāmā. Gunai noteikti sanāca labāk.

ravējot, sijājot kompostu, rokot zemi, sējot un pārstādot esmu galvā uzrakstījusi jau vismaz piecus postus, tagad mēģinu saņemties vismaz vienam, bet reālam.

aprīļa beigas
* Lotes Vilmas izstādes atklāšana ar DJ Nieri Briānielā. forša izstāde. Nieris arī bija foršs. ejiet skatīties (izstādi, Nieris tur nebūs)
* apmeklēju Cēsu Izstāžu namā apskatāmo ekspozīciju “Vēstījumi no senatnes”. baigi neko nesapratu, bet bija jauki. patika kaut kādi tie kūdras cilvēciņi
* vēl pāris džima reizes ar kolēģi. pēc pirmās, kurā bija ļoti daudz landži man NENORMĀLI sāpēja dibens. man nekad nebija tā sāpējuši dibena muskuļi. pēc pārējām reizēm vairs nekas tā baigi nav sāpējis. acīmredzot es ikdienā kaut cik nodarbinu visvisādus muskuļus. izņemot dibena. bet forši džims, vajag iet uz džimu
* biju uz shirodharu. tā bija savāda pieredze. es nezināju, ka piere var tā kutēt
* auksti
* biju Saļika kūdras purvā
* aprīļa pēdējā dienā apmeklēju cibas pirmizrādi KVFR. man ļoti patika. tāds foršs, poētisks trips. visi elementi smuki saliekas kopā (Agnese gan varētu skaidrāk lasīt) un ļoti palīdz K mūzika, kura ir tāda uplifting nevis drūma. nejutu nekādu cibas zaimošanu vai ko tur. bija gan grūti pilnībā ļauties, jo es diezgan ļoti uztraucos par aktrisēm. ja es būtu aktrise un man būtu jāspēlē izrādē tādā formātā, es gribētu, lai man kāds nāk līdzi un pieskata. pēcāk pāris stundas uzkavējos finiera zālē un zocializējos.

maija sākums
* maijs atnāca brīnumaini - tu aizej gulēt kaut kādā miklā aprīļa aukstumā un pamosties īstā, siltā, maigā un glāsmainā pavasarī
* pirmā lakstīgala, pirmā dzeguze, pirmā tikšanās ar mūsu ezi, strazdi ievākušies jaunajos būrīšos, plikas (un ļoti netīras. praktiski nenoberžamas) pēdas
* 1. maija koncītis Ā ielā - tāda salidojuma sajūta. pilns ar vecajiem krabjiem + viens kaķis. baigi sirmi visi palikuši. ļoti silta sajūta. + mikroGalzoniāde (man bez alko, bet ar trim klučiem čedara no Īrijas)
* neskaitot koncīti esmu visas šīs dienas pavadījusi dārzā no rīta līdz vēlam vakaram. rekonstruēju un reorganizēju centrālo puķu dārziņu (flokši bija dirsā aizauguši jau kopš aizpērnā gada, tas bija ritīgi grūti). savedu viskur kompostzemi. iestādīju karpeļus un sarkanos sīpikus un cūku pupas un kannas un dālijas. izmetu pāris nomirušas lavandas. rozes ir apsalušas un mahonijs izskatās gandrīz ļoti miris. drausmīgi daudz vēl palika ko ravēt
* neskaitot koncīti un dārzu, divus ļoti vēlus vakarus tiku arī līdz stallim. vakar bija ļoti foršs apvidus kopā ar Martu un Valensi. zirdziņam ir daudz enerģijas. bet ir sākusi sirmot galva. zem gandrīz jau novilktā ziemas kažoka ir sirmas spalvas ap acīm un uz vaidziņiem.
* vienreiz biju arī džimā. es ienīstu burpees
* uzzināju, ka man patīk hill country blues

šon un vakar biju izņēmusi brīvdienas par darbā aizvadītām sezdienām. protams, drausmīgi negribas rīt strādāt.

#pasaulēnavnekāskaistākaparmaiju

padevos aktuālākajam cibas trendam "pirms 20 gadiem...", aizgāju palasīties savu žurnāli un konstatēju, ka pirms 20 gadiem es pārsvarā visu laiku biju vnk pālī.

aprīlis kaut kā nu tā. ir pārsvarā auksti un pārsvarā sarežģīti.

* vēl pāris brīnišķīgi kolēģi uzrakstīja atlūgumus;
* etnofestivāls gāžas uz galvas, viskaut kas gāžas uz galvas, nekas no tā neliekas iedvesmojošs un aizraujošs;
* volvo riepu maiņa pārvērtās par nepatīkamu bezmaksas diagnostiku - 2 salūzušas atsperes, viens iztecējis amītis, galīgi nodiluši bremžu kluči un diski, jāmaina bukses, beigts spararats, no motora gāžas eļļa (visa panna apakšā pilna). + skates kontekstā ir plaisa vējstiklā vadītāja pusē. + visa tā elektroneuzticamība. karoč, šrots. man jau kādu laiku ir tā mātes zārka nauda citai mašīnai, bet manliekas es labprāt kādam samaksātu, lai atrod un nopērk man to auto. man no vienas puses neizsakāmi neinteresē (es gribu tikai sēdēt un braukt, nevis par to domāt), no otras puses es jūtos neizsakāmi nepārliecināta, attiecīgi izdarīt izvēli un pieņemt kkādu lēmumu ir drausmīgi apgrūtinoši. volvo skate beidzas jūlijā. drusku laiciņš agonēšanai vēl ira.
tātad man, lūdzu - ekonomisku un lielu universāli, ar manuālo kārbu, āķi un dīzeļmotoru (man patīk, kā skan dīzeļmotori!).
* vairāku iemeslu dēļ diezgan cītīgi iedziļinājos ssri un antipsihotiķu jautājumā. es biju jau reiz to darījusi pirms kādiem 10 gadiem, bet tagad pieejamā info ir tikai vēl drūmāka un vēl vairāk uzdod jautājumus kāpēc cilvēkiem to liek lietot gadiem (es saprotu, ka ir kkādi izņēmumi, kas citādi nevar).
* gandrīz vispār neesmu bijusi dārzā. aizvakar mēģināju, bet iekļuvu pagrabā un aizķēros tur. tur bija daudz likvidējamas nešķīstības.
tomēr iesēju zirnīšus, burkānus un spinātus. pie mājas bija izlīdusi pirmā sparģeļu sauja, uzcepu omletīti ar stracchino. sāku rakņāties pa kompostu.
* bija ļoti labs Līgu koncis Vagonos. laikam pirmais, kurā es gandrīz ne mirkli nejutos apmaldījusies - varēja dzirdēt un saprast, kur mēs atrodamies un attiecīgi arī reaģēt. paldies Oliveram! lažas bija, bet nekas tāds.
* pirmo reizi biju uz džimu. man jau kādu laiku liekas, ka vajag kkādus svarus cilāt, bet man bail/anksis iet uz sporta zāli un justies tur lost un tizlai. tāpēc savaņģoju kolēģi, kas iet regulāri un mācās fitnesu un vēl divas ieinteresētas kolēģes. pie īstajiem svariem mūs laidīšot, kad būsim sagatavojušas ceļus un muguras, bet tāpat bija grūti un ritīgi forši arī. kolēģe forši dīda. gribētos iet vismaz reizi nedēļā, vismaz kamēr vēl muižai ir dīls ar VOC.
* kādu mēnesi neesmu pīpējusi. tas gadījās netīšām. kaut kā prāts pats atleca atpakaļ "es nesmēķēju" mōdā. vispār nav grūti, arī psiholoģiski.

man jau kādus ~divus gadus ļoti neiet ar svētkiem. man vispār patīk svētki. man liekas, ka dzīve ir pārāk īsa, lai nesvinētu, ja var svinēt. bet kaut kā šajā periodā atkal un atkal notiek kaut kas un svētki ir dirsā. kašķi un raudāšanas, kāds nomirst vai nokļūst slimnīcā, ir kaut kādi nepielūdzami praktiskās un kapitālistiskās dzīves apstākļi, utt.
vakar sajutos kkā ļoti low. kaut kad rudenī biju pieprasījusi, lai K man sagādā vecās elektriskās ērģeles. tās vispār laikam pieder lj user presiite, bet ilgus gadus stāvēja pie mums Saļikā, tad nokļuva Ā ielā un mētājās tur čupā. tās ir vecas, patizlas, ļoti smagas un neskan tonī. bet man patīk tā skaņa. es uz tām sacerēju visas Duetas Kjū dziesmas. nu izņemot tās, kuras sacerēja Digna. man likās, ka gribu viņas tāpat vien klimperēt un man tas sagādās prieku. K manu iegribu izpildīja un ērģeles sāka dzīvot uz lielās istabas apaļā galda. visu šo mēnešu laikā es viņām nepieskāros NEVIENU reizi. vakardien man salikās, ka tās tikai bāž man sejā visas manas ilūzijas par radošumu un radīšanu, es taču esmu tikai kaut kāds kultūras ierēdnītis. so es sadusmojos, nocēlu tās no galda un aizbāzu aiz dīvāna (dzīvesbiedrs bija devies pastaigā tajā brīdī + beigu beigās bija mazāk smagi, nekā man likās, ka būs). vēl vakar bija tas suņa laiks, visu dienu nevarēju saņemties iet ārā, bet vakarā domāju, ka esmu taču veca un resna un man vajag manu stupid walk, for my stupid mental health, tāpēc nolēmu, ka iešu ārā tumsā, lietū un vējā, bet vismaz nopirkšu sev mazās narcisītes podiņā un tad man šorīt brokastīs būs prieks. biju redzējusi, ka topiņā ir. nogāju savus 5 kilīšus, brīžam vējš trieca sejā lietu tā, ka likās, ka kontaktlēcas izskalosies no acīm. un tur nebija to narcisīšu.
šon pēc vientulīgām bročām bez narcisītēm, bet ar manām ļoti skaistajām oliņām, gribēju rakstīt Martai ziņu, vai negrib iziet apvidū. labi, ka neuzrakstīju. aizbraucu uz stalli, satiku Martas tēti un uzzināju, ka nomiris Legro. viņš tieši tikko bija sarunājis ekskavatoru apbedīšanai. Legro gulēja vecā laukuma vidū, Marta sēdēja pie viņa un laikam raudāja. es nepiegāju viņiem tik tuvu. domāju par to, ko Pols teica pēdējā Shrinking sērijā - ka mēs nezinām, ko iesākt ar cilvēkiem, kas sēro. pati apraudājos, paņēmu savu zirgu un stundu nostaigāju pie rokas. bija tāda nereāla sajūta, jo es aizvakar satiku Legro, viņam viss bija kārtībā. viņš bija dažus gadus jaunāks par Radi, laipns, draudzīgs, ar lielu auru un bez nekādām veselības problēmām. man patika ar viņu patērzēt. atnācām no pastaigas un man gribējās aiziet pie viņa atvadīties. bet es neaizgāju. man nezkāpēc bija kauns. man negribējās, lai kāds to redz, lai gan visi tobrīd laikam bija sagājuši iekšā (kad ierados, tur bija Martas parastā + paplašinātā ģimene). kauns arī, ka nepiegāju pie Martas sākumā. viņa vēlāk zirgdraudzeņu čatā ierakstīja kas un kā noticis. uzrakstīju kkādas banalitātes tur.
pēc tam man nezkāpēc ļoti gribējās satikt Ieejas galvaskausu. tas ir, visdrīzāk, briedēna galvaskauss, ko atradu, kad atklāju takas, kas vēlāk kļuva par Ieejas maršrutu. tas mētājās turpat netālu no takas un es to noliku uz ciņa takas malā un tā tas tur visu laiku stāvēja. es ļooooti sen nebiju gājusi pa Ieejas takām. man bija bail, jo aizpagājšruden tur parādījās viens ļoti grūti pārvarams izcirtums (slapja vieta un iespēja nogrimt ārprātīgā dubļu/zemes slānī, ko vairs nesatur kopā zemsedze) un man likās, ka gan jau ir/būs vēl. pagājšgad bija viena interesente, bet es atteicu, jo bija arī pārāk slapjš. šon izgāju lielu daļu no maršruta. satiku vēl nāvi (vienu apēstu putnu un vienu apēstu kko ar gaišu kažoku). satiku briedēna galvaskausu - diezgan ieaudzis sūnās, bet joprojām turpat. ir lērums jaunu izcirtumu, bet nekur vairāk tie zampainā vietā neaprauj taku. var iziet! sajutos vienlaikus ļoti mājās un arī feiks un failure, jo man nesanāca to projektu kkā uzturēt dzīvu un piesaistīt interesentus.
arī šodien nedabūju narcisītes. topiņa puķu veikalā, kas vakar vakarā jau bija ciet, ar nebi.

man liekas, ka es pēdējos ~divus trīs gadus dzīvoju kaut kādā tumšā priekšnamā. nu jau ceturto. es saprotu, ka man kaut kāds tāds vecums, kad laikam piedienas pusmūža krīze, bet nu tie jautājumi, kas man ir aktuāli, tādi ir vismaz kopš kādiem 25. vienkārši šobrīd liekas, ka atbildes uz tiem kļūst aizvien degošākas. bet to nav.
+ sāk likties, ka manas attiecības ar nāvi, sāk palikt drusku pārāk familiāras.

ja par to, kas jauks, tad Lielajā piektdienā ar zirgu pa jokam dzināmies pakaļ pieciem briežiem pa lucernas lauku. tas bija tiešām jauki. ja redzēt stirnu manā pasaulē ir apm tāpat kā redzēt zvirbuli, tad pieci brieži tomēr ir kaut kas. un man nenormāli patīk kā kliedz dzērves. nenormāli.

ā un vēl, dzīve ir ne tikai pārāk īsa, lai nesvinētu, bet arī pārāk īsa, lai izliktos, ka viss ir kārtībā. ja nav.

runājot par savu daiļi izkrāsoto oliņu attēlu publicēšanu internetos, manlieks - ir laiks to nostiprināt, kā must have rituālu darbību un iekļaut to obligāti Lieldienās darāmo aktivitāšu sarakstā, nostiprinot ar ticējumiem. piemēram - ja Lieldienās neieliksi internetos savu olu bildes, tad nākamgad nevinnēsi VID loterijā.
palūdzu AI izdomāt vēl dažus, bet man neviens nepatika.

man vispār šogad sanāca ļoti smukas oliņas. vēlāk ielikšu arī internetos.

+
17360. Cilvēkam, kas svētdienā dzimis, jāiet Lieldienas rītu uz kādu augstu kalnu. Tur viņš redzēs, kā saules stari dejo, un būs laimīgs visu mūžu.
/J. Cinovskis, Snēpele./
es esmu dzimusi svētdienā. bet mums te ir ļoti apmācies šorīt. laime, protams, noderētu.

mazliet par marta otro pusi:

* 2 nedēļas atpakaļ darbiņā un sajūta it kā nekāds off mēnesis nebūtu bijis. atmosfēra joprojām saspringta, darīt lietas negribas, prokrastrinēju un agonēju + gan jau arī manam departamentam drīz sāks pievērst uzmanību rentablitātes koeficientiem.
bija tirdziņš un ne visai labi apmeklēts sadziedāšanās vakars ar Bangu. uz etnofestu ir nopirktas 3x mazāk cīruļu biļetes nekā pērn. bija arī Kārļa Klauberga koncis Briānielā - ar nebija daudz cilvēku, bet bija (saturiski) foršāk nekā biju gaidījusi.
* pag.nedēļas vidū piemetās kaut kāds sūds - deguns ciet, galva kā spainis, pārsvarā konstanti 37. kopš svētdienas atsāku varēt paelpot.
* ilgāku laiku bija bijis tā ļoti, ļoti forši un mierīgi attiecībās. netīšām par to aizpļāpājāmies, sasistām sev uz pleciem kādi mēs gudri un forši. nākamajā dienā sadirsāmies. un mēģinot atdirsties sadirsāmies vēl vairāk. droši vien tas pats princips kā kad A. Siliņš, lepns par sevi, aizbrauca uz Indiju pie sava guru un tas viņu noslānīja ar mietu.
* Lodge 49 - viens no pēdējā laika foršākajiem serikiem. ļoti žēl, ka beidzās. viņš ir lēns un tur nekas neatrisinās, bet ļoti skaisti kadri, patīkami skatīties un superforšs muzons.
* Neurosis jaunais albis ar Āronu!!!!!
* zirgam 24 gadi. bija ļoti jauka diena stallī - ar to sajūtu, ka viss pasaulē ir apstājies un pār visu ir nolaidies kaut kāds viņupuslaicīgs plīvurs.
* pirmos cīruļus dzirdēju pie Valmieras cietuma. pēc tam arī Mūrmuižā. ķīvītes ir back, stārķi ir back, zied māllēpes. jau parādās odi. tīrumi un pļavas pilnas ar zosu bariem. laikam kāds (mums liekas, ka pūce) novāca mūsu strazdu pāri, kas bija jau ievācies ikgadējā būrītī.
* dārzā neesmu bijusi. bet siltumnīcā ir sadīguši redīsi.
* uzsāku velo sezonu, iegremdējos Spicierī, apēdu pirmo pavasara saldējumu, braucu pa šoseju ar vaļā logiem.
* 17. aprīlī laipni lūgti uz koncertu "pusmūža sievietes/tantes un metālisti".