Viens no Dienas šodienas rakstiem, ar skaistu attēlu...
Ne pārāk interesanti, ja nezin sitācijas vēsturi...
jā jā -tikai kārtējā ilustrācija
laicīgās un garīgās varas konfliktiņam vienā pilsētā.
- Mācītājs, kas no kanceles sludina par kuru partiju balsot un cik slikti ir otras partijas kandidāti.
- Pilsētas mērs, kam par to ir savs, ne īpaši glaimojošs viedoklis.
- Banzīca, teritoriju no saviem visnotaļ iespaidīgās platības īpašumiem pilsētā (šajā gadījumā -pilsētnieku, it īpaši netāo daudzdzīvokļu māju masīvu iedzīvotāju iemīļotu pastaigu pļaviņu. Ex-karātavu kalnu (kurš gan zīmi pamanījies pārvietot nedaudz uz priekšu, norādot uz citu uzkalniņu?) mierīgi iznomā Maximas celtniecībai.
- Dome novilcina būvatļaujas izdošanu cik vien iespējams... Iemesls aizliegt tomēr tā arī neatradās.
- Baznīca, kas pēc apzagšanas pieprasa papildus līdzekļus no domes.
- Dome, kas atgādina, ka baznīca šajā gadā piešķirtos 5000Ls attīstībai vēl nekā nav sākusi tērēt.
- Baznīca, kas paziņo, ka "ē.. tagad drošības pēc slēgsim skatu torni" (ieganstus jau var atrast vienmēr - tepat netrūkst).
- Dome, kas.. Nezinu, ko doma darīs tālāk.
Kas man par to visu? Ta nekas... Tikai zaļa pļava aiz bieži apciemotas mājas loga ir krietni tīkamāks skats, nekā izrakņāta dubļu bedre un kaut kad nākotnē - kārtējā Maximas konservu bundža.
Dienas šodienas raksts
Pēc jūnijā notikušās zādzības Svētā Sīmaņa baznīcas mācītājs runā par iespēju slēgt torni — pilsētas augstāko skatpunktu
Baznīca ir lūgšanu nams, nevis izklaides vieta, tāpēc tūrisms nav mūsu prioritāte. Ja tas ir svarīgi, jāpiedalās arī valstij un pašvaldībai, — skarbi saka Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas mācītājs Valters Korālis, kurš pēc zādzības gadījuma minējis iespēju slēgt apskatei dievnama torni, neraugoties uz iebildumiem, ka tas pilsētai būs liels zaudējums. Drošības apsvērumu dēļ torņu slēgšanu pieļauj arī divi citi Vidzemes evaņģēliski luterisko draudžu — Limbažu un Burtnieku mācītāji. Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags gan ir pārliecināts, ka dievnama torņiem jābūt pieejamiem. Arī pats V.Korālis atzīst: "Tikai uz brīdi iedomājieties Latviju bez vertikālēm — baznīcu torņiem."
Patlaban no 334 Latvijas luterāņu baznīcām tikai dažās torņi ir labā stāvoklī, apgalvo Vitolds Mašnovskis, grāmatas par kultūras mantojumu Latvijas evaņģēliski luteriskajās baznīcās autors. Lai gan pērn 160 Latvijas dievnamu saņēma Ls 1 512 536 kā sakrālā tūrisma objekti, torņu rekonstrukcijās nauda nav tērēta. Katru gadu sakrālo tūristu skaits pieaug, taču baznīcas nevar garantēt apmeklētāju drošību torņos: kāpnes ir stāvas un neērtas, ar trauslām margām, šauriem, zemu nožogotiem skatu torņiem — galvenās problēmas Diena uzzināja, aptaujājot vairāku Vidzemes baznīcu mācītājus. Viņi norāda, ka grib saglabāt dievnamu atvērtību viesiem, bet torņu labiekārtošana tūrisma mērķiem nav prioritāte.
Valmieras augstākais punkts — nepilnus 50 metrus augstais Sv.Sīmaņa baznīcas tornis, salīdzinot ar citiem torņiem, ir samērā drošs, vedot Dienas reportieri un fotogrāfu augšup pa šaurām akmens kāpnītēm, stāsta V. Korālis. Taču torņa daļas koka konstrukcijas ir sausas, saulē sasilušas, tāpēc, ja dēļu starpās nokļūtu dzirkstele, tornis aizdegtos kā lāpa, stāsta mācītājs. Pa ceļam viņš rāda durvis, kuras zādzības dienā garnadži kaut kā atvēruši un slēpušies līdz baznīcas slēgšanai. Ap metru augstās skatu tornīša koka margas liktas XX gadsimta 60.gados un ir daļēji bojātas.
Pēc incidenta mācītājam radušās bažas, ka, palikuši vieni, huligāni varētu izdemolēt torni, ielikt petardi. Turklāt vidusmēra tūristam kāpiens tornī esot kā kaskadiera maršruts. Baznīcās brīvprātīgi dežurē veci cilvēki, kas nevar visur pavadīt tūristus. Pērn torni aplūkojuši 8800 tūristu, un Valmieras panorāmu no augstākā skatpunkta vēlas redzēt gandrīz ikviena ekskursantu grupa.
Vidzemes tūrisma asociācijas direktors Andis Malējs uzskata, ka torņu slēgšana, it īpaši Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā, būtu liels trieciens tūrisma attīstībai, jo tieši baznīcas ir galvenie tūristu apskates objekti.
V. Mašnovskis Dienai sacīja, ka vaina neesot torņos, bet klajā baznīcu bezatbildībā. Apzinot kultūras mantojumu dievnamos, viņš secinājis, ka draudzes neapzinās visu sakrālo lietu mākslas un vēsturisko vērtību, apsardzes neesot. "Kur mācītāji vērtīgākās lietas nes mājās un tur zem gultas, viss ir kārtībā."
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorijas nekustamo īpašumu komisijas vadītājs Romāns Ganiņš Dienai skaidroja, ka visu luterāņu baznīcu ēku sakārtošanai būtu vajadzīgs ap 30 miljonu latu. Katra draudze pati rūpējoties par dievnama drošību, tāpēc sīkāku ziņu neesot. Vissliktākajā stāvoklī esot Svētās Trīsvienības baznīca Liepājā.
Viskritiskāk par iespēju savienot tūristu un baznīcu vēlmes izsakās Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VPAI) arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Marina Levina. "Skatu plačus lai ceļ pašvaldība, baznīcas tornis nav tūristiem," saka M.Levina, un, ja torņos tiek vesti cilvēki, atbildība jāuzņemas baznīcai.
Valmieras domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, uzzinot par Sv.Sīmaņa baznīcas mācītāja sūdzībām, sola, ka pašvaldība turpinās katru gadu piešķirt naudu pilsētas vienīgajai luterāņu baznīcai un rast risinājumu, kā uzlabot drošību tornī. Pērn tai piešķirti 5000 latu. Jāatgādina, ka mācītājs V.Korālis pēdējās pašvaldību vēlēšanās Valmierā startēja no Latvijas Pirmās partijas, kura bija galvenā iniciatore naudas piešķiršanai sakrālajam tūrismam.