All the Birds in the Sky.

You know... no matter what you do, people are going to expect you to be someone you're not. But if you're clever and lucky and work your butt off, then you get to be surrounded by people who expect you to be the person you wish you were

Boredom is the mind's scar tissue

“Listen, I can't be around people right now. It is nothing personal."
. . .
"Why not? Are you having a weird feeling like that you are coated with garbage that makes your skin crawl and you can't recognize other people as belonging to the same species?"

Dēļ šī gada 'man tāpat nekas prieku nesagādā' jaunas grāmatas palasītas diezgan maz, vairāk pārlasīšanas, kad vispār jebko, un pa vidu kaut ko izlasot, uzreiz arī aizmirstās, ne šeit, ne goodreados neatzīmējot. Bet šī tāda tīri OK gŗamatiņa. Jā, vispār jau tāds 'vasaras pludmales romāniņš' - klišejisks uzstādījums (Viņa runā ar putniem! Viņš izgudro laika mašīnu! Viņu pasaules ir tik dažādas, bet viņiem jāsadarbojas!') - bet nav gluži tā, kā izskatās. Ē, nu mazliet mazāk romantisks par Interstellar (jo īpaši, ņemot vērā, ka šajā grāmatā nav nekāds 'mīlestība ir universālais spēks, kas izglābj pasauli' - drīzāk otrādi, starp rindiņām visnotaļ apspēlē brīvās gribas ilūziju. Un ne gluži 'aww, viņiem liktenis ir nolēmis būt kopā' variantā.

Ak jā, ši grāmata ir mazliet postapopaliptiska. Mazliet, jo pasaules gals sāk pienākt grāmatas pirmās trešdaļas beigās, un tad pasaule turpina beigties visu atlikušo grāmatu (nē, tā īsti arī nebeidzas, tur pat varētu būt hūki sīkveliem). Pakāpeniska pasaules izjukšana, bet hipsteri sanfrancisko to pamana tikai, kā trendu maiņu, dažu trendu pazušanu un jaunu parādīšanos.

Kopumā teiktu, tas ir mazāk 'viņa ir ragana, viņš ir izgudrotājs', vairāk GreenPeace (ar maģiju) pret Elonu Musku sacenšas, kura 'kā mēs izglābsim pasauli' risinājums pasauli ir mazāk neētisks.