Nākamais levelis bērnbarošanā - barošana slingā, staigājot pa Brīvdabas muzeju. Un, pie viena arī lielākajai viens no 'cik ātri bērni izaug' jūdžakmens'- pirmā bērndārza ekskursija., (es ar mazo kā papildpusacs bariņa pieskatīšanā).


-Kam vajadzīgs skurstenis? Lai kaķi līstu ārā melni.

Abas sāk beidzot izskatīties pēc dažāda vecuma vienas sugas pārstāvēm. Uz lielās viltīgā smaida fona, mazās 'viss ir labi, visus mīlu' visaptverošais smaidiņš gan izskatās tik naivs, ka sirdz mazliet žēlumā saraujas....


Novērojumi no ekskursijas: dikti aizstāv savas mantas (bet vismaz, hm, bez vardarbības, lai gan dusmojas tā, ka rokas trīc). Bet kaut kā brīžiem ļoti bikla - par paskatīties tikšanu, caur durvīm iziešanu. Bet var jau būt brīžiem tādi ir visi... Neparasti to redzēt, jo pierasts par viņu domāt kā par bosiku, kas skrien, bļauj, ieņem sēdvietu un vēl piesargā divas vecākiem, citur gribētājus nost padzenot pat tur, kur vecākiem sēdvietas nav ieplānotas. 'Cīnos par citiem, ne par sevi?' ceru, ka nē, un vienkārši, līdzsvara ieturēšana.
Pēdējā mēneša laikā sākusi dziedāt dziesmiņas tad un tās, kuras Yamahā ir jādzied. (frīstailā to, ko pati grib tad, kad pati grib viņa dziedāja arī pagājšpavasar). Stāsta, ka patīk princeses (brīdis saukt OMG ŠAUSMAS KO MĒS ESAM IZDARĪJUŠI), bet praksē daudz vairāk patīk viss par zvēriņiem, tai skaitā dziesmiņas. (Dziesmu čakra atvērās ar 'braucam mēs uz Āfriku, kas grib līdz - tīģeris ar garu asti grib mums doties līdz'. Ko tīģeris darīs āfrikā, protams, nezinu, bet nu lai tak.)

Beidzot pienācis brīdis, kad lielā klausās priekšā lasīšanu (ne tikai teikumu/dzejoli zem bilžu grāmatas, kas vienmēr tika lasīti kopā, bet tā, ka guļ gultā un klausās). Sākumā mieghipnozes Zaķēns kas Negribēja Gulēt grāmatu, bet tad uzzināja, ka Vinnijs Pūks ir arī grāmata. Vinnijs Pūks ir manta. (Un Pūku ir ar mieru klausīties krietni ilgāk, nekā pirms tam Stārastes pasakas.). Mazā, protams, arī klausās, bet viņai ir pilnīgi vienalga kas&kādā valodā.



Mazai pirmais zobs pagājšnedēļ. Vakar nodemonstrēja apsēšanos (pati gan nepamanīja laikam - tā bija tikai metode, kā pastiepties augstāk, lai uzliktu smilšu sijājamo uz ratu riteņa). Lien, rāpus šūpojas, bet vēl nerāpo. Līšana atgādina, hmm.. peldēšanu tauriņstilā. Mīl bumbas. Mīl kastes. Uzlabojas ēšana. Atkal sabojājies miegs. (nākamais zobs? vai, kā kolēģe-iekš-bērnkopības izteicās - sāpīga softvāres apdeitu instalēšana?) Kafija ir mans viss.

Viņas ir mīļas. Lieliskas. Bet man sāp austiņas no spiegšanas un gribas gulēt.