Pret difteriju[Latvijā] ik pa 10 gadiem iesaka revakcinēties.

Skolā, apmēram 14 gadu vecumā mūs vakcinēja. Tātad, 24gadniekiem un vairāk būtu vajadzējis kaut kad revakcinēties. Tas var notikt, piem, nonākot traumās (brūču šūšana utml - parasti dabū difteriju+stingumkrampju vakcīnu)

Ja ģimenes ārsts simts gadi nav redzēts, tad var iet uz LIC, viņi vakcinē uz vietas, ģā nosūtījumu nevajag, bet vēlama potēšanas pase. Tā vismaz viņi pa telefonu saka :)
Kas notiek, ja aizej bez potēšanas pases, aizmirsu pajautāt (tā iet, kad ne par sevi zvana)

https://www.aslimnica.lv/lv/content/vakcinacijas-kabinets darba laiki.

Latvijā ir 1/3daļa no visiem eiropas difterijas gadījumiem. Un ne jau dēļ antivax vecākiem, bērnus pie mums daudz-maz tomēr vakcinē.

Difterija mums te apkārt joprojām klīst. Un kā izrādās, nekāda kontaktu meklēšana, lai, kā pēc SPKC rekomendācijām veiktu uzsējumus un terapiju iespējamajiem kontaktiem, kas, iespējams, infekciju pārnēsā tālāk, nenotiek. Tādas lietas, kā aktīva kontaktu meklēšana, pārbaude, karantīna (pat vakcinētiem) kā Spānijas plaši aprakstītajā gadījumā, notiek tikai tur, kur difterija ir kas ārkārtējs. Te mums tā izrādās joprojām ir normiņa.

Un re, pirms laika jau rakstījuši par rezultātu šai normiņai. http://www.lsm.lv/lv/raksts/gimene-un-veseliba/dzive/latvija-trijos-gados-dubultojas-saslimsana-ar-difteriju.a154977/
(arī rakstiņā ievadā uzsvars uz 'bezatbildīgajiem vecākiem'. Lai gan slimo jau LV ne tika bērni. Un LV uzkrītoši nav difterijas importvalsts.. mēs esam eksportvalsts).