Šodien dabūju pirmo gigignāšanu! Vai nu mazpukse ir sajūsmā par 'vī bijām ārā' vai sajūsmā par 'vī, BEIDZOT esmu mājās', bet uz pārtinamā galda bija plats, sirdi kausējošs smaids, veltīts.. tam kas spīd cauri stikla plauktiņam viņai virs galvas? Nevaru jau sūdzēties, pēc tam pasmaidīja arī man. Bet skaļais 'Gi' bija plauktiņam. Pudelīte-pudelīte-striķītis-kopā sanāk cilvēciņš, ja?

Bēbīšiem socializēšana neesot vajadzīga līdz krietnam todlervecumam - 3 gadiem.
Man vēl nav neviens savs 3gadīgs bērns, bet man tam galīgi negribās ticēt. Jā, ja socializācija ir draudzību veidošana, dzimšanas dienu prātā paturēšana, small talk un aizmuguras aprunāšana, tās lietas droši vien bērnus zem 3 neinteresē. Bet vērot kā cilvēki uzvedas dažādās vidēs, mācīties, mimikrēt, gan pieaugušos, gan citus bēbīšus - motorspējas, emociju izpausme, reakcijas uz tām, skaņas, valoda - to jau nu gan cītīgi mācās arī stipri maziņāki.

( Papļāpāšanas aplītis māmiņām )
( Izpūšam bronhus pa degunu )

Šobrīd šķiet, ka pagaidām tomēr būšu egoiste, labāk šobrīd nodarbība, kas noderīgāka man šobrīd. Pat ja bēbīts tur pa grīdu dzīvosies apģērbts un citi bēbīši būs arī vairāk kā 7 nedēļas vecāki par viņu. Tikmēr jāpainteresējas, kas labs pieejams no klasiskajiem bēbīšskolu 3 mēnešiem. Yamaha ir izmēģināta (un galīgi nav slikta). Matejaskoliņai uzrakstīts. Jāpaskatās, kur orfi tuvākie un varbūt mums te netālu vēl kaut kas pavisam maziņiem?