Furious sleep

Furious sleep

of colourless green ideas

of colourless green ideas

Aprīlis 20., 2015 

Brīdinājums: bērns.

crescendo (crescendo)
Kad bērns jau ceturto stundu cenšas iestāstīt, ka gulēt galīgi nevajagot, viņa jau mašīnā esot izgulējusies un tik stiepj grāmatiņas, fērbijus, miegaaitas, čaukstošus maisiņus un visu pārējo (pie viena organizējot savu mīļāko 'pārāk nāk miegs' spēli - stāvēt kājās vecāku gultā un gāzties random virzienos)

Pareizā atbilde - vecākiem, abiem noignorēt visu un sākt nogurušiem snaust. Panēsājās vēl mazu brītiņu ar čaukstošo papīra maisiņu ar Dārgumiem, ierāpās (savā!) gultā ar visu un ātri vien aizmiga. Pa laikam miegā iečaukstinot maisiņu, sevi uzmodinot, ieīdoties, pārveļoties citā pozā un snaužot tālāk.

Kāpēc viņai, neatkarīgi no gulētiešanas laika, brīvdienās ir jāuzmostas neilgi pēc septiņiem, darbadienās mierīgi guļot līdz 7:45 (un gulētu ilgāk, ja aizkars netiktu atvilkts un mūzika ieslēgta), joprojām nav ne jausmas. Vismaz kopš gultas malas atcelšanas, rets tāds rīts kā svētdien, kad mūs uzmodina ar ūdens pudeli zvetējot pa gultu, parasti kādi laiku pēc pamošanās mierīgi spēlējas savā nodabā, lai ar sajūsmu sveiktu vecākus, kad nu tie beidzot izrāda mošanās pazīmes (bet nekāda 'vēl pasnaušana' pēc tam.

The Three Body Problem

crescendo (crescendo)
Recent big-budget films all have rustic themes. The setting is always green mountains and clear water, with handsome men and pretty women of some indeterminate era living in harmony with nature. To use the words of the directors, they ' represent the beautiful life before science spoiled nature' . (..) There was also this science fiction contest with a top reward of five million for the person who'd imagine the most disgusting possible future. They spent another few hundred million to turn the winning stories into movies (..) Everything that' s happening is coordinated by someone behind the scenes with one goal: to completely ruin scientific research. (..) They want to ruin science' s reputation in society.



Spoiler alert: 'Plot' sadaļu wikipēdijā nekādā gadījumā lasīt nevajag, tas apstāsta pēdējos 10% un zinot pēdējos 10% jau sākumā, šai grāmatai zudīs ļoti daudz.

Mazliet citas kategorijas sci-fi. Šo droši var dot lasīt arī tiem, kas 'scifi&fantasy principā nelasa, jo Reālā Dzīve ir Daudz Interesantāka' - aptver laika periodu no Ķīnas Kultūras Revolūcijas 60to beigās līdz +/- mūsdienām, joprojām no Ķīnas perspektīvas, un lielākajā daļā grāmatas sci-fi elementi ir ievīti tik nemanāmi, ka tos viegli palaist garām un uzskatīt par vēl vienu Lasītāja Iepazīstināšanu ar Vispārzināmām Mūsdienu Zinātnes Problēmām. Zinātne tur ir diezgan nopietna un fundamentāla... un tā varētu būt problēma tiem, kas sci-fi lasīt nemīl, abstrakcijas spējas prasa arī šis darbs, lai gan te nekādu hobitu un džedaju nav. Stilistiski kaut kas starp Nīlu Stīvensonu un Denu Braunu (varētu jau teikt vienkārši Dens Brauns, ja viš būtu mazliet intelektuālāks, mazāk aizrautos ar trillera daļu un pievērstos matemātikai, datorzinātnēm un fundamentālajai fizikai, nevis lingvistikai&teoloģijai, un ja vēsturē aprobežotos ar dažām dekādēm, nevis gadsimtiem - no Stīvensona liekvārdības šis gabals nesirgst (nieka 300 lappuses). Atvērtās beigas gan... bet šī arī ir triloģijas pirmā daļa).

Vienmēr ir interesanti lasīt sci-fi, kas kaut kādā mērā paņem kādu sociālu iespējamību, izspēlē, tad domu eksperimentā izveic civilizācijas tālāku attīstību pēc šādas iespējamības un uzmodelē sabiedrību, kas ir ticami atšķirīga no mūsējās (tādejādi uzverot kādu ikdienā garām palaistu sabiedrības/cilvēcības aspektu). Atšķirība šajā darbā (kas, noteikti, ļooooti patiks zvērinātiem sci-fi nīdējiem) - šeit 'mūsējā' ir +/- 'eiropas', un 'apskatītā atšķirīgā' ir nevis domas eksperiments, bet Ķīna, tāda, kāda nu tā ir. Kultūras revolūcija un pāri darīšana zinātniekiem par tādu milzīgu grēku, kā noziedzīgā Einšteina Relativitātes Teorijas patvarīga mācīšana iespaidojamiem prātiem, tā novedot viņus no pareizā Revolūcijas ceļa - ir pavisam konkrēti, reāli notikumi. Arī Ķīnas naidīgums pret PSRS vēstures grāmatās it kā pieminēts, bet šeit, no Ķīnas viedokļa lasot ieņem pavisam citu nokrāsu. Savdabīgi, ka autors pēcvārdā amerikāņu lasītājiem īpaši norāda, ka viņš neizmanto sci-fi, lai kritizētu pastāvošo civilizāciju/iekārtu.. Ok, labi, tikai analizē, pavisam nopietni liekot apsvērt jautājumu, vai nebūtu labāk civilizāciju iznīdēt pa tīro. Tā, protams, nav nekāda kritika.

Katrā ziņā, šī ir grāmata, ko ir vērtīgi izlasīt. Vairāk uz 'nopietno' literatūru, nevis izklaidējošo pretendējoša (atšķirībā no Skin Game un Ancillary Sword, kas tak arī Hugo nominanti).

un vēl, šai grāmatai ir pāris pilnīga sci-fi aspekti, kas man ļoti, ļoti sci-fi patīk, diemžēl tos apspriest nozīmē pieļaut to pašu kļūdu, kas wikipēdijas apskatā. Laiku pa laikam kāds kaut kur kaut kādu iemeslu pēc veido sarakstiņu ar sci-fi darbiem, kas kaut mēģina šim jautājumam no šī viedokļa pieskarties - un tie sarakstiņi ir ļoti, ļoti īsi... Bet lāga ieteikt tā dēļ šo grāmatu ar nevar, jo SPOILERS.
This page was loaded Sep 20. 2024, 3:34 pm GMT.
hackers counter system TunT counter v=0.09