Mazais zaķītis tā pārdzīvo šodienas vingrošanu un saukšanu par slaistiņu, ka pat miegā cenšas tikt rāpus ( un kājas iesprūst redelēs, pa miegam to atrisināt nemāk un vissirslikti).
Klausīties un skatīties kā bērns raud, kad jāļauj, lai parāda kā vingrināt utt... Sāpīgi :/ un bail, ka viņai vairāk, nekā man. Ļoti tā pirmo dienu sajūta ' laidiet mūs abas mājās, tur es varu viņu sasildīt, aprūpēt un nosargāt no visiem pārdarītājiem, vajadzīgajiem tai skaitā'