Bet cilvēki tiešām ir fascinējoši.
Iedomāties, ka arbitrāri, knapu gadsimtu veci gramatikas likumi ir kaut kas līdzvērtīgs 'nu bet tāpat kā matemātiku tak nemaina ar ANO spriedumu, 2+2 joprojām ir 4'.

Privātā dzīve ir arī tas, kā nu mani sauc. (Un jā, arī tas, kā to manu vārdu izrunā. Nez kāpēc tieši lietuvieši ir ļoti pārsteigti, ka bez iebildumiem atsaucos uz sava vārda angloski paviršo un ar latvisko izrunu nekādi nesajaucamo versiju.) Un privātā dzīve ir ģimenes tiesības uzvārdu rakstīt visiem vienādi - ja nu reiz nav viņi visi latvieši, tad kāda tur, atvainojiet, vispār daļa mūsu latviešu valodas pareizrakstības likumiem? Un cik nopietni vispār ir uztverami 'gramatikas likumi' kas tādi ir jo, re, nu tā sanāca, ka pasūtījām iespiešanas burtiņus no bohēmijas, jo OMG mēs taču negribam turpināt lietot briesmīgos Vācu Uzspiestos Gramatikas Likumus!!!