Spēja uzticēties ir ļoti trausls radījums. No tiem, kas saprāta dresūrai tā īsti nemaz nepadodas.
Un neskaidri nevienlīdzīga nasta. Vai smagāk ir uzticēties, vai tomēr klausīties un caur savu pieredzi emocijas mimikrēt mēģināt?

Ir labi spēt uzticēties tā, ka mieles nepaliek - bet tikai, kamēr pieņem, ka mieļu neesamība nejauša, nevis uzmanīgi un saudzīgi izveidota. Ne visi jautājumi grib atbildes.
Ne visus ir vērts uzdot.