Vienu no garajaam sienaam klaaj logi, no viena gala liidz otram, gandriiz no griidas gandriiz liidz griestiem.
Nekaa iipashi interesanta uz zemes - tie dazhi jaunajaa skata lenjkjii fantaaziju stimuleejoshie aizgaajusho desmitgazhu arhitektuuras paraugi, baidos, savu pievilciibu zaudees ak cik aatri. Iespeeja noveerteet sastreegumu draudu intensitaati vienaa no Riigas pudeljkakliem vareetu buut interesanta kaadam shkjidro pluusmu vai pilsonju iracionaalaas uzvediibas analizeetaajjiem, bet man no taa kas?
Toties man ir septinji kvadraatmetri debesu, pat nepakustinot kaklu, vien aciim ljaujot saaniskaak paskatiities. Un veel tik pat pagriezhoties.
Man nekad nav bijis tik daudz debesu.
Un es saaku maniit to pievilciibu, kas tomeer vareetu buut augstajiem stikla birojiem vairs nesvilpojoshajaa Saules akmenii.
1. diena. Un vispaar, kur es te esmu iepeerusies, starp vienu lietu, kuru taa viegliiteem apguvu testu izieshanai un otru, no kuras nespeeju saprast vispaar neko. Taa simts lappushu pacinja man priekshaa ir tikai ieksheejaas kaartiibas noteikumi. Maaciishanaas materiaali ir megabaitiigi teksta blaakji, kuros briizhiem uzmaacas iespaids, ka no pieciem vaardiem saproti divus. Ne taapeec, ka valoda ne dzimtaa, a taapeec, ka vienkaarshi nezini taadus vaardus, nevienaa valodaa.
2. diena. Nea, taas simtslaidiigaas prezentaacijas nav nemaz tik slikti. Tas tik pirmajaa reizee taa, pirms uzzini, ka viss ir labii izskaidrots, vienkaarshi dazhus megabaitus taalaak. Un vispaar, dodiet veel palasiit, dodiet veel, viss shitais ir makten interesanti. Un kaut kaa angliski skaidrota, teiksim, iisaa poziicija peekshnji ir pavisam logjiska un saprotama koncepcija. Kaapeec dzimtajaa valodaa lasiitajos maaciibmateriaalos taa vienmeer aprakstiita tik neveikli un neizprotami?
Ek, nu ir tie endorfiini, kad intelektam beidzot kaada slodz tiek.
3. diena. Beidzot rodas sajuuta, ka jaunapguutais kvantums saak pakaapeniski sasleegties ar jau zinaamajaam lietaam un taa akuraati taisiit jaunus plauktinjus tajaa skapii, ko sauc par 'priekshstats par to, kaa lietas griezhas un pasaule darbojas.' Saakotneejo kultuurshoku nu saak papildinaat atklaasmes liimenii 'un kaa cilveeki vispaar muusdienaas dziivo shito visu nezinot?'
Triis dienaas par hipoteekaam uzzinaats vairaak, kaa ieprieksheejo divu gadu laikaa. Un tas njemot veeraa, ka shis darbs, atshkjiriibaa no ieprieksheejaa, ar nekustamajiem iipashumiem saistiits nav.
Un vispaar, inflaacijas apkarotaaji, kas par ' a kur gjimeneem dziivot' uztraucaas. Normaalaas valstiis par to naudinju, kuru hipoteekaa nomaksaaji, finansu gada beigaas var no VIDa ienaakumu nodokli dabuut atpakalj. Ar domu - taadaas, normaalaas valstiis, kur iireeshana ir pavisam normaala alternatiiva hipoteekai, jo iire+komunaalie ir mazaak nekaa hipoteekas maksaajumi+apsaimniekoshanas izdevumi+nekustamaa iipashuma nodoklis. Droshiibas nauda iirei gan tur arii procentuaali krietni smagaaka - protams, mazaaka par pirmo iemaks.