Ir kaut kas ļoti dīvains tajā procesā, kad podziņu piespied un cilvēks otrā galā to bildīti skatās.

Pretintuitīvs tai interneta saziņai, kur tici, ka kontrolē notiekošo.

Un dīvaina tā starpnieka sajūta. Tā mašīna pa vidu notiekošajam un acij, kas skatās.

Iedod tik juristam iesniegumu uzrakstīt....

Divas stundas pavadīs darba likumu pētot un beigās vilks augšā savu kurs darbu ar domu 'vienreiz tak šitai termiņu padarīšanai cauri izbūros'...

Ekh. Ja kādam kādi daiļrunīgi atlūgumu paraugi, pasviediet manā virzienā.