Vakar bija grūti aizmigt.

Aiz loga vaidēja, stenēja, dažstāvīgi lamājās, nesakarīgi vārījās kāds līdzpilsonis. Nevarēja saprast, viens, vai tomēr sākumā vēl ar kolēģiem kopā. Nevarēja saprast, vai aiz tā, ka ļoti slikti, vai tā, ka ļoti labi.. Stenienus grūti atšķirt, ne? Nez, mans balsojums par trokšņa iemeslu būtu bijis delīrijs ar halucinācijām. Atmiņā stāv, ka teorijas druskās bija kaut kas par tā nepatīkamību - tātad pārsvarā aiz tā, ka slikti.


Ieraudzīt neizdevās. Saprast skaņas virzienu arī. Saprast, kam būtu jāzvana, kas būtu jāsaka, un kāda ir iespēja, ka to vēl nav izdarījis neviens cits neizdevās.

Laikam jau tomēr aizmigšana nebija nemaz tik grūta. Jāņtārpiņu ierašanos nedzirdēju.

Uh, tikai ne vārda par virspusēju zināšanu druskām, kas pat virspusējas esot norāda uz laikam jau pārāk dīvainām interesēm. Ir man tādas. Katram sava blusa.