Reizēm arī es ienīstu.

Kādreiz, senos laikos tā bija vēlme atriebties. Ielikt ar ūdeni pildītu zivs pūsli somā, piemēram, vai iegāzt tā, ka savu nevainību nepierādīs.

Ir bijusi vēlme aizskriet tālu prom. Pavisam tālu, un nekad vairs neatgriezties. Pat ne deathwish, krietni nekonkrētāk.


Bet šoreiz tas ir daudz vienkāršāk un tīrāk. Bez piedevām un mērcēm. Bez dzirkstelēm. Lēns, smags un visaptverošs.

Kā nodedzis mežs, kas smaržā zin uguni, bet nedeg.