Esmu nopelnījusi grādu disciplīnā 'izvairīšanās no cilvēkiem'.

"I mention "The Goth Problem" not because I believe it to be a real "problem", I just notice that Goths tend to screw up the internet by filling its limitless pages with poems describing how dark they are. Doesn’t the makeup smear when you cry? How do you sneak up on/strangle small animals with all those chains? But this is not the time nor place for such unanswerable questions. Moving on."

(c) nezināms.
Galvenais - izcelts.

Labi, varbūt tu neklausies radio SWH un neesi dzirdējis vecās ķēves Fantāzijas sūdzelbībošanos par nevēlmi dzīvot debesskrāpī vai lielveikalā.

Kas tas par sacīkšu zirgu, kas negrib stikla kalnā kāpt? Tas būtu īstais jautājums! Bet tā viņa tur sūdzās, regulāri. Tiešām.

Varbūt tu arī nestaigā pa Vecrīgas laukumiem tieši tanī brīdī, kad trīs pāri tautiskām seģenēm apsegušies lēkā, zirgus tēlodami. Un dažas meitenes žokeja tērpos. Un plakātiņš "Zirgu sporta centram būt." Ak jā, vēl viņi dziedāja 'kumeliņi, kumeliņi'.

Neļaujot spilves pļavās hipodromu būvēt. Bet tagad - sabiedriskā apspriešana.


Skaties šos kumēdiņus un domā, kādēļ mums tik divkosīga sabiedrība - par lēmuma pieņemšanu naudas došana ir 'kukulis'. Bet naudas izdošana, lai tevi pārliecinātu par vēlamā lēmuma pieņemšanu -politiskā reklāma. Vai vispār - sabiedrības informēšana.

Šorīt, pa ceļam uz darbu ieraudzīju pirmos zaļos pumpurus.


Nekad vēl nui dzimšanas diena nav bijusi bez kaut pirmajām zaļajām lapām kokos.
Varbūt tomēr šis gads nebūs lielais izņēmums?

Aziriss Nuna

Filmiņa bērniem pēc 'Šodien māmiņ' motīviem. Jā, izrādās ir vēl šis tas Lukjaņenko sarakstīts, ko nebiju lasījusi.
Neejiet uz "Nakts sardzes" autora darba ekranizāciju. Šī ir tāda mierīga pasaku filmiņa, kur nekas briesmīgs nenotiek un bērnu aktierdarbam pieaugušajiem brīžiem ir visai pagrūti noticēt. Specefektu daudz, bet tādi, nu.. televīzijas seriāla līmeņa. Tos vien iet skatīties noteikti nav vērts.
Ir vērts aiziet vienīgi, ja ir kādi bērni aizvedami. Un jā, vispār jau man šad un tad patīk bērnu filmas skatīties - bet šis īsti nebija tas gadījums. Lai gan sfinikss nenoliedzami jauks un atraktīvs.

Ivans Muļķis

Neraža. Kā atklājās, svētdienas vakara seanss bija pēdējais un vismaz šī festivāla ietvaros to vairāk nerādīs.
Savdabīga filma. No tām, kur īsti neizproti, kas notiek, un kas tur īsti bija ar sižetu. Bet dīvainā kārtā - tas ir tā ļoti pozitīvi vienaldzīgi, nepaliek tā nepatīkamā sajūta, ka filmas veidotāji būtu dziļiem un intelektāliem paņēmieniem tur iepinuši kaut ko tev neaizsniegtu.

Un paņēmieni izvēlēti interesanti - tur iztiekot ar shematisku zīmējumu skaidrojumu vietā, tur - filmas lielās un briesmīgās cīņas parādīšanas vietā demonstrējot ļoti atraktīvu aculiecinieka-policista atstāstu.

Grāmatu kaudze, ko galvenais varonis iegādājas - gan Kukas romāni, gan Sapkovska "Elfu asinis", gan noteikti vēl šis tas no tava grāmatplaukta - jutājums tikai, cik no tā paguvi ieraudzīt.

Vai pilnīgi sarūsējis mašīnas vraks, kam vismaz signalizācija joprojām dabrojas.

Vai modificēta mīkstā bitīte Maija ar skārda spārniem un sarkanu lampiņu deguna vietā - smadzeņu urbējs.


Un pat nezinu, vai pārsteidzošā filmas efekta rezultāts, vai veiksmīgs kastings - bet gandrīz visi tēli, izņemot varbūt pašu Ivanu šķiet kaut kur redzēti. Daži šķiet atpazīstamāki - kā zvaigžņu karu Leijai sejā līdzīgā aktrise guļošās skaistules lomā, gan Kerijam līdz pat žestiem un mīmikai līdzīgais sludinātājs. Daži - pilnīgi noteikti redzēti, bet kas to zin kur - kaut vai 'ģenerāļa dēls', kura pārspīlējumiem pilnā daiļruna aktierspēles vietā gandrīz droši garantē, ka šis aktieris jau nu nez vai kādā citā redzētā filmā piedalījies.

Filma pilnīgi šizo. Bet ļoti pozitīva un dzīva.