Dienas Biznesa pielikums "Impulss"

Rīgā mēs raucam degunu par atmosfēru tādos veikalos kā Saulīte vai Supernetto, kur mazturīgie haotiski grābj lētās preces.

Un mazturīgie tikmēr rauc degunus par turīgo nepieciešamību tērēt aizvien vairāk un vairāk, lai rezultātā sasniegtu to pašu baudas pakāpi.

Reizēm ļoti rūpīgi jātrāpa tieši visiem pieņemamajā cenu kategorijā - lētāk "nevjadzīga knauzerēšanās un taupīšana kur nevajag"; dārgāk "lieka naudas izsviešana, varēja taču arī lētāk. Vai iztikt".

Visspilgtāk nācies izjust savā laikā mazliet kopmītnēs padzīvojot.

Plaisa ir milzīga. Tā pastāv mūsu prātos un neļauj to pārvarēt - un tie, kas cīnoties pret straumi tikuši tai pāri, to izjūt vēl skarbāk.

Patērētāju kapitālisma ieviešana valstī, kur tik milzīgs skaits iedzīvotāju dzīvo zem iztikas minimuma (nejaukt ar krīzes iztikas minimumu) var nest vienīgi katastrofālas sekas sabiedrībai. Mēs dzīvojam pēc virs-patēriņa ideoloģijas par zem-patēriņa līdzekļiem.

Šķiru sabiedrība 50 gadu laikā tika rūpīgi izjaukta, pārmainīta, sajaukta.Un tad nāca 90-tie, kas jau tā kaitīgajai masai piesvieda "american dream".
Kristīgās eiropas manipulāciju "pēc nāves jūs nokļūsiet debesīs" nomainījis amerikas "ja vien pacentīsieis, arī jūs varat nonākt debesīs. Vai vismaz jūsu bērni". Vienu zemāko slāņu kontroles mehānismu nomainījis otrs.

Vainas apziņu nomainījusi nepilnvērtības apziņa.

Laimes rezervācija veiksmīgajiem.

Pamanīju šorīt jau 10 numurs iznācis..

"Jums latviski?" jau pārvērties par ikrīta "divas, ja?" -

Pat pārsteidzoši laba tā avīze (var jau būt, dēļ mana pieraduma pie "Dienas" stila notikumu izklāsta, kā dēļ tā īsti nespēju pieņemt ne NRA, ne "Latvijas avīzi".


Un kontrastam.. nopirku vakar Santu. Joprojām nesaprotu, kā tik daudz lappusēs var pamanīties ievietot tik maz satura...